"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Pēc Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibiha (Andrii Sybiha) uzstāšanās, kurš ar videokonferences starpniecību ES valstu ārlietu ministrus informēja par jaunākajiem notikumiem uz vietas un visneatliekamākajām Ukrainas vajadzībām, Ārlietu padome apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu, jo īpaši attiecībā uz gaisa aizsardzības sistēmām un energoinfrastruktūru.
Pēc tam notikušajā diskusijā Ārlietu padome apsprieda ES atbalstu prezidenta Zelenska (Zelensky) miera formulai un ES militāro atbalstu Ukrainai. Augstais pārstāvis paskaidroja, ka pastāv stratēģiska loģika politiski un militāri stiprināt Ukrainu, lai veicinātu miera sarunas, un ka mieru nevar jaukt ar kapitulāciju.
Augstais pārstāvis pievērsās nesenajiem Krievijas uzbrukumiem enerģētikas un ostu infrastruktūrai, kā arī graudu eksportam un uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut to, ka Putins apdraud globālo pārtikas nodrošinājumu vai ka viņam izdodas ziemu izmantot par ieroci.
Mēs pagarināsim Eiropas Savienības militārās palīdzības misijas Ukrainas atbalstam pilnvaras uz nākamajiem diviem gadiem. ES ceru, ka mēs panāksim konsensu attiecībā uz tās pilnvaru paplašināšanu.
Mums arī beidzot ir jāpanāk konsenss attiecībā uz maniem priekšlikumiem atbloķēt Eiropas Miera mehānismu / Ukrainas palīdzības fondu. Mēs to gandrīz esam izdarījuši.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Padomē notika arī viedokļu apmaiņa ar ES īpašo sūtni Deividu O'Salivanu (David O’Sullivan) par ES sankciju īstenošanu un centieniem apkarot sankciju apiešanu. Augstais pārstāvis uzsvēra, ka ir gūti panākumi cīņā pret sankciju apiešanu, bet ir jādara vairāk, lai turpinātu apkarot šo parādību, tostarp ES dalībvalstīs.
Attiecībā uz sankcijām Padome nesen pieņēma jaunu režīmu, kas vērsts pret Krievijas hibrīddarbībām pret Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, un šodien pieņēma ierobežojošus pasākumus pret septiņām personām un septiņām vienībām pēc Irānas raķešu un dronu nodošanas Krievijai.
Neformāla viedokļu apmaiņa ar Apvienotās Karalistes ārlietu, Sadraudzības un attīstības lietu valsts sekretāru
Ministri rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu (pirmo šāda veida viedokļu apmaiņu kopš “Brexit”) ar Apvienotās Karalistes ārlietu, Sadraudzības un attīstības lietu valsts sekretāru Deividu Lemiju (David Lammy), lai kopīgi izvērtētu vairākus svarīgus ārlietu, drošības un aizsardzības jautājumus pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā.
Viedokļu apmaiņas laikā bija vērojama liela konverģence. Apvienotā Karaliste un ES kopīgi ir bijušas līderes starptautiskajā reakcijā uz Krievijas agresiju pret Ukrainu un ir vienotas aicinājumā panākt pamieru Gazā un novērst nopietno eskalāciju Tuvajos Austrumos.
Augstais pārstāvis noslēgumā paziņoja, ka puses apsvērs regulāras ES un Apvienotās Karalistes apspriedes par konkrētiem tematiem, piemēram, Krievijas agresiju pret Ukrainu, Indijas un Klusā okeāna reģionu vai Rietumbalkāniem.
Situācija Tuvajos Austrumos
Ārlietu padome apsprieda situāciju Tuvajos Austrumos, galveno uzmanību pievēršot situācijai uz vietas visā reģionā. Ministri pievērsās situācijai Libānā, Irānas uzbrukumiem Izraēlai, humanitārajai situācijai Gazā un norisēm Rietumkrastā.
Attiecībā uz Libānu ES nāca klajā ar paziņojumu, kurā nosodīja visus uzbrukumus ANO misijām un pauda īpaši nopietnas bažas par Izraēlas aizsardzības spēku (IDF) uzbrukumiem ANO Pagaidu spēkiem Libānā (UNIFIL), kuros vairāki miera uzturētāji tika ievainoti. Padome apstiprināja, ka šādi uzbrukumi ANO miera uzturētājiem ir smags starptautisko tiesību pārkāpums, ir pilnīgi nepieņemami un ir nekavējoties jāpārtrauc.
Šodien ministri atkārtoti pauda pilnīgu atbalstu UNIFIL. Neviens neprasa UNIFIL atkāpties. Un, starp citu, ikvienam ir jāzina, ka ANO ģenerālsekretārs nav tas, kurš izlemj, vai UNIFIL paliek vai aiziet. Šis lēmums ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes kompetencē.
[…] Šodien neviena dalībvalsts neatbalstīja UNIFIL atkāpšanos. Tātad, ja viņiem nav jāatkāpjas, viņiem ir jāpaliek. Un, ja viņiem ir jāpaliek, viņiem ir jāpaliek drošībā.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Augstais pārstāvis pievērsās arī ES atbalstam UNRWA, Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos, kā arī Komisijai adresētajam lūgumam tuvākajās dienās nekavējoties UNRWA darīt pieejamu nākamo ES atbalsta daļu.
Visbeidzot, diskusiju laikā Padome atkārtoti aicināja panākt pamieru Gazā, bez nosacījumiem atbrīvot ķīlniekus un pilnībā ievērot humanitārās tiesības. Ministri pievērsās arī jautājumam par gatavošanos ES un Izraēlas Asociācijas padomei, ko iepriekš bija pieprasījušas vairākas dalībvalstis.
Aktuālie notikumi
Saistībā ar aktuālajiem notikumiem Padomē notika viedokļu apmaiņa par šādiem jautājumiem:
– Armēnijas un Azerbaidžānas attiecību normalizācijas process,
– Gruzija pirms 26. oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām,
– Moldovas Republika pirms 20. oktobrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām un referenduma par pievienošanos ES. Padome arī pieņēma ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret piecām personām un vienu vienību, kuras ir atbildīgas par darbībām, kas destabilizē Moldovas Republiku,
– Āfrikas rags, īpašu uzmanību pievēršot Sudānai un Somālijai, un
– Venecuēla pēc 28. jūlijā notikušajām vēlēšanām.
Padomes secinājumi un citi lēmumi
Padome uz vēl vienu gadu – līdz 2025. gada 16. oktobrim – pagarināja ES ierobežojošo pasākumu piemērošanu; ierobežojošie pasākumi noteikti pret 25 personām un 3 vienībām un vērsti pret ķīmisko ieroču izplatīšanu un izmantošanu.
