Armēnija
ES un Armēnijas attiecību pamatā ir visaptverošais un pastiprinātais ES un Armēnijas partnerības nolīgums, kas ir spēkā kopš 2021. gada. ES ir svarīga partnere saistībā ar Armēnijas reformu programmu un lielākā līdzekļu devēja valstij.
Austrumu partnerība
Eiropas Savienība ar Armēniju sadarbojas, pamatojoties uz Eiropas kaimiņattiecību politiku un tās reģionālo austrumu dimensiju – Austrumu partnerību.
Visaptverošs un pastiprināts ES un Armēnijas partnerības nolīgums
ES un Armēnijas attiecību pamatā ir visaptverošs un pastiprināts partnerības nolīgums (CEPA), kas tika parakstīts 2017. gada novembrī piektā Austrumu partnerības samita laikā.
Tas pilnībā stājās spēkā 2021. gada martā, proti, pēc tam, kad to bija ratificējusi Armēnijas Republika, visas ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments.
Nolīgums nodrošina Eiropas Savienībai un Armēnijai kopīga darba turpināšanai Armēnijas iedzīvotāju labā.
Ar šo nolīgumu Armēnija ir apņēmusies īstenot visaptverošu reformu programmu, kuras pamatā ir demokrātija, pārredzamība un tiesiskums, jo īpaši korupcijas apkarošana, tiesu iestāžu reformēšana un to pārskatatbildības uzlabošana iedzīvotāju priekšā, kā arī vienlīdzīgu ekonomisko, nodarbinātības un sociālo iespēju nodrošināšana visiem.
Nolīgums ir arī veicinājis ciešāku sadarbību tādās nozarēs kā enerģētika, transports, vide un tirdzniecība.
2025. gada decembrī ES un Armēnija pieņēma jaunu stratēģisko programmu ES un Armēnijas partnerībai, kas ir nozīmīgs solis uz priekšu abu partneru politiskās, ekonomiskās un nozaru sadarbības padziļināšanā.
- Visaptverošs un pastiprināts partnerības nolīgums starp ES un Armēniju (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
- ES un Armēnija pieņem jaunu stratēģisko programmu partnerības padziļināšanai (Eiropas Komisija)
- Austrumu partnerība
Partnerības padome
Partnerības padome ir augstākā oficiālā institūcija, kas izveidota saskaņā ar visaptverošo un pastiprināto ES un Armēnijas partnerības nolīgumu, un tā uzrauga nolīguma īstenošanu.
ES un Armēnijas partnerības padomes sestā sanāksme notika 2025. gada 2. decembrī. Padome pārskatīja ES un Armēnijas visaptverošā un pastiprinātā partnerības nolīguma īstenošanu un apsprieda divpusējo politisko dialogu, kas aptver reformas, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības.
- ES un Armēnijas partnerības padome, 2025. gada 2. decembris
- Hronoloģisks pārskats – ES un Armēnijas partnerības padome
Vīzu dialogs
ES un Armēnijas nolīgums par atvieglotu vīzu izsniegšanu stājās spēkā 2014. gada janvārī. Šis nolīgums samazina Armēnijas pilsoņiem paredzētās vīzas nodevas un no nodevām atbrīvo noteiktas pieteikuma iesniedzēju kategorijas.
ES 2024. gada septembrī ar Armēniju uzsāka dialogu par vīzu režīma liberalizāciju, lai tādējādi atbalstītu Armēnijas ilgtermiņa mērķi – panākt bezvīzu ieceļošanas režīmu ar ES.
ES un Armēnijas samits
2026. gada 5. maijā notika pirmais ES un Armēnijas samits. Samits bija nozīmīga iespēja vēl vairāk pastiprināt divpusējās attiecības, jo īpaši savienojamības, enerģētikas, transporta un digitālās sadarbības jomā.
Līderi arī apsprieda pašreizējos globālos izaicinājumus, piemēram, jaunākās norises plašākā reģionā, tostarp Ukrainā, un ietekmi, ko radījusi pašreizējā krīze Tuvajos Austrumos. Samita beigās līderi pieņēma kopīgu deklarāciju.
Armēnijas un Azerbaidžānas attiecību normalizācijas process
Atbalsts mieram
ES pilnībā atbalsta Armēnijas un Azerbaidžānas attiecību normalizēšanu, pamatojoties uz abu pušu suverenitātes, teritoriālās integritātes un robežu neaizskaramības savstarpēju atzīšanu saskaņā ar 1991. gada Almati deklarāciju.
ES jau gadiem ilgi strādā kopā ar abām pusēm un starptautiskajiem partneriem, lai radītu apstākļus ilgstošam mieram, pateicoties personīgai visu iepriekšējo Eiropadomes priekšsēdētāju iesaistei un nepārtrauktajiem centieniem, ko iegulda Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un ES īpašais pārstāvis Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā.
ES 2025. gada augustā pauda gandarījumu par Armēnijas un Azerbaidžānas Miera līguma parafēšanu un politiskās deklarācijas parakstīšanu. Šis nolīgums starp Armēniju un Azerbaidžānu ir nozīmīgs sasniegums, lai izbeigtu gadu desmitiem ilgušo konfliktu.
ES ir gatava ieguldīt, lai reģions būtu savienots un pilnībā pieejams, tādējādi pirmkārt un galvenokārt sniedzot labumu iedzīvotājiem, kurus šķeļ konflikta sekas, un tuvinot reģionu ilgtspējīgam mieram, stabilitātei un labklājībai.
- Eiropadomes priekšsēdētāja Koštas un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas fon der Leienas kopīgs paziņojums par Armēnijas un Azerbaidžānas Miera līguma parafēšanu un par prezidenta Alijeva un premjerministra Pašinjana deklarāciju Vašingtonā (paziņojums presei, 2025. gada 8. augusts)
- Armēnija un Azerbaidžāna: Eiropas Savienības vārdā sniegts Augstās pārstāves paziņojums par Armēnijas un Azerbaidžānas Miera līguma parafēšanu (paziņojums presei, 2025. gada 8. augusts)
- ES īpašais pārstāvis Dienvidkaukāzā (Eiropas Ārējās darbības dienests)
Civilās misijas Armēnijā
Saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) ES ir izveidojusi divas civilās misijas Armēnijā:
- Civilā misija Armēnijā (EUMA),
- ES partnerības misija Armēnijā (“EUPM Armenia”).
Civilā misija Armēnijā (EUMA)
Padome 2023. gada 23. janvārī vienojās izveidot civilo misiju Armēnijā (EUMA). Misijas mērķis ir palīdzēt:
- nodrošināt stabilitāti Armēnijas un Azerbaidžānas pierobežas apgabalos,
- vairot uzticēšanos uz vietas.
EUMA izvietošana notiek, pamatojoties uz Padomes 2022. gada 17. oktobra lēmumu izvietot pārraudzības ekspertu grupu Armēnijas pusē pie starptautiskās robežas ar Azerbaidžānu, lai pārraudzītu un analizētu situāciju reģionā un ziņotu par to.
Misijas pilnvaras paliks spēkā līdz 2027. gada februārim.
- Armēnija: Padome par vēl diviem gadiem pagarina ES civilās misijas pilnvaru termiņu (paziņojums presei, 2025. gada 30. janvāris)
- ES misija Armēnijā (EUMA)
ES partnerības misija Armēnijā (“EUPM Armenia”)
Padome 2026. gada 21. aprīlī vienojās izveidot ES partnerības misiju Armēnijā (“EUPM Armenia”). Misija, kas tika sākta 2026. gada 13. jūlijā, atbalsta Armēniju hibrīdproblēmu risināšanā, tostarp šādās jomās:
- kiberdraudi,
- ārvalstu īstenota informācijas manipulācija un iejaukšanās (FIMI),
- nelikumīgas finanšu plūsmas.
“EUPM Armenia” tika izveidota pēc Armēnijas valdības lūguma, un tā atspoguļo ES stingro apņemšanos atbalstīt valsts noturību un demokrātiskās iestādes.
Misijas sākotnējais pilnvaru termiņš būs divi gadi.
Finansiālā palīdzība
ES ir lielākā līdzekļu devēja Armēnijai, kas sniegusi būtisku palīdzību kopš valsts neatkarības iegūšanas.
ES sniedz arī tehnisku un finansiālu palīdzību, lai nodrošinātu efektīvu visaptverošā un pastiprinātā ES un Armēnijas partnerības nolīguma īstenošanu.
Noturības un izaugsmes plāns
2024. gada aprīlī ES paziņoja par Armēnijas noturības un izaugsmes plānu, kas būs jaunās partnerības programmas pamatā. Mērķis ir sekmēt Armēnijas sociālekonomisko reformu programmu un veicināt reģionālo savienojamību.
Plāna vērtība 2024.–2027. gadam ir 270 miljoni EUR, un tā mērķis ir veicināt investīcijas savienojamībā, noturībā un uzņēmējdarbības attīstībā.
Noturības un izaugsmes plānā galvenā uzmanība tiks pievērsta šādām prioritātēm:
- noturīga Armēnijas sabiedrība,
- investīcijas savienojamībā un uzņēmumos,
- Armēnijas tuvināšana Eiropai.
Investīcijas
ES atbalsta Armēniju ar investīcijām, kuru mērķis ir uzlabot Armēnijas iedzīvotāju dzīves apstākļus un veicināt ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu. ES investīciju finansējums, piemēram:
- ilgtspējīgā, inovatīvā un konkurētspējīgā ekonomikā (t. i., sniedzot tiešu atbalstu 30 000 MVU),
- savienojamībā, sociālekonomiskajā attīstībā un Ziemeļu-dienvidu koridorā,
- digitālajā pārveidē, inovācijā, zinātnē un tehnoloģijā,
- energoefektivitātē un “zaļajos” autobusos,
- dienvidu reģionu noturībā.
Saskaņā ar stratēģiju “Global Gateway” paredzams, ka ES investīcijas Armēnijā sasniegs 2,5 miljardus EUR, veicinot iekļaujošu izaugsmi un savienojamību.
Reformas un sabiedrība
ES atbalsta sociālekonomisko attīstību un reformas Armēnijā, izmantojot Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu.
ES ar saviem līdzekļiem atbalsta demokrātiskas pārvaldības reformas Armēnijā, tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību. Tā atbalsta reformas tieslietu nozarē, veicina tiesu varas neatkarību un sekmē infrastruktūras uzlabošanu.
ES atbalsta pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, kas veicina pretkorupcijas reformas un darbojas kā valdības uzraugi Armēnijā.
ES arī finansē labāku enerģijas apmaiņu un tranzītu starp Armēniju un Gruziju, daļēji savienojot Armēniju ar ES elektrotīklu.
Tirdzniecība
2024. gadā ES bija ceturtā lielākā Armēnijas tirdzniecības partnere, kuras tirdzniecības apjoms veidoja 7,5 % no Armēnijas kopējā preču tirdzniecības apjoma, 4,7 % no Armēnijas eksporta un 9,7 % no Armēnijas importa.
Armēnija uz ES galvenokārt eksportē rūpniecības preces un kalnrūpniecības produktus.
ES nodrošina Armēnijas uzņēmumiem finansējumu, apmācību un eksporta atbalstu jaunu tirgu apgūšanai, izmantojot iniciatīvu “EU4Business”. Kopš 2009. gada uzņēmumiem ir piešķirti vairāk nekā 473 miljoni EUR, sniegts atbalsts 25 000 uzņēmumiem un radītas 900 jaunas darbvietas.
Humānā palīdzība
Azerbaidžānas militārās operācijas rezultātā Kalnu Karabahā 2023. gada septembrī vairāk nekā 121 000 Karabahas armēņu ir aizbēguši uz Armēniju.
Konflikts starp Armēniju un Azerbaidžānu ir izraisījis pārvietošanas krīzi reģionā, kā rezultātā tūkstošiem cilvēku ir vajadzīgs pamata atbalsts, piemēram, pajumte, pārtikas palīdzība un pieeja veselības aprūpei.
ES turpina sniegt humāno atbalstu personām, kas pārvietotas no Kalnu Karabahas. Kopš 2020. gada Eiropas Savienība ir piešķīrusi humāno palīdzību vairāk nekā 40,4 miljonu EUR apmērā, lai sniegtu ārkārtas atbalstu cietušajiem.
ES humānā palīdzība ietver pārtiku, higiēnas un mājsaimniecības preces, daudzfunkcionālu palīdzību skaidrā naudā, pajumti, izglītību ārkārtas situācijās, veselības un psihosociālo atbalstu, kā arī medicīnisko aprīkojumu.
ES humānās palīdzības operācijas atbalsta agrīnu atveseļošanas palīdzību, lai konfliktu skartajiem cilvēkiem palīdzētu atjaunot dzīvi, nodrošinot profesionālo apmācību, un atbalsta pārslogoto valsts sociālo sistēmu, apmierinot visneaizsargātāko iedzīvotāju pamatvajadzības.
ES humānās palīdzības finansējums tiek piešķirts atbilstoši humanitārajiem cilvēcības, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principiem.
Atbalsts Armēnijas bruņotajiem spēkiem
Eiropas Savienība laikposmā no 2024. gada līdz 2026. gadam no Eiropas Miera mehānisma piešķīra 30 miljonus EUR Armēnijas bruņoto spēku atbalstam.
Šā palīdzības pasākuma mērķis ir uzlabot Armēnijas bruņoto spēku loģistikas spējas un palīdzēt uzlabot civiliedzīvotāju aizsardzību krīzes un ārkārtas situācijās.
Tā mērķis ir arī palielināt Armēnijas noturību un paātrināt tās bruņoto spēku sadarbspēju, ņemot vērā valsts iespējamo dalību starptautiskās militārās misijās un operācijās nākotnē, tostarp Eiropas Savienības īstenotajās misijās un operācijās.
Skatīt arī
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 13. jūlijs