ES un Rietumbalkānu samits Sofijā, 17.05.2018., 2018. gada 17. maijs

Galvenie rezultāti

ES un Rietumbalkānu samits notika 17. maijā Sofijā, Bulgārijā. Samitā tikās

• ES dalībvalstu vai to valdību vadītāji,
• 6 Rietumbalkānu partneru līderi – no Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Serbijas, Melnkalnes, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Kosovas *.

"Šodien mēs vēlreiz apstiprinājām mūsu savstarpējo iestāšanos par visa reģiona Eiropas perspektīvu. Kā minēju nesen, kad apmeklēju šo reģionu, – Eiropas Savienība ir un paliks visu Rietumbalkānu visuzticamākais partneris. Un ļoti konkrēti – mēs apspriedām, kā uzlabot saiknes ar Rietumbalkāniem un reģiona iekšienē." Priekšsēdētāja Donalda Tuska piezīmes pēc ES un Rietumbalkānu samita

• Priekšsēdētāja Donalda Tuska piezīmes pēc ES un Rietumbalkānu samita

ES vadītāji vienojās par Sofijas deklarāciju, kurai ir pievienojušies Rietumbalkānu partneri. Viņi arī pieņēma Sofijas prioritāšu programmu, kas pievienota deklarācijai un kurā izklāstīti jauni instrumenti pastiprinātai sadarbībai ar reģionu.

• ES un Rietumbalkānu samita Sofijas deklarācija

Eiropas perspektīva

Samitā ES līderi atkārtoti apliecināja viennozīmīgo atbalstu Rietumbalkānu Eiropas perspektīvai. ES ir apņēmusies pastiprināt savu atbalstu reģiona politiskajai, ekonomiskajai un sociālajai pārveidei.

"Rietumbalkānu nākotni es redzu tikai Eiropas Savienībā. Nav citas iespējas, nav plāna "B". Rietumbalkāni ir neatņemama Eiropas daļa un ir mūsu kopienas daļa." Priekšsēdētāja Donalda Tuska piezīmes pēc ES un Rietumbalkānu samita

Partneri Rietumbalkānos vēlreiz apliecināja, ka iestājas par šo perspektīvu kā savu stingru stratēģisko izvēli. Viņi arī vēlreiz apliecināja, ka iestājas par Eiropas vērtībām, principiem un redzējumu par stipru, stabilu un vienotu Eiropu.

ES arī uzsvēra, cik svarīgas ir labas kaimiņattiecības, reģiona stabilitāte un savstarpēja sadarbība. Tas jo īpaši nozīmē meklēt risinājumus divpusējiem strīdiem un veltīt papildu centienus izlīgumam.

Savienojamība

Samita uzmanības centrā bija jautājums par savienojamību ar mērķi uzlabot saiknes ar Rietumbalkāniem un reģiona iekšienē. Saikņu pastiprināšanai būtu jāatbalsta politiskā stabilitāte, ekonomiskā labklājība, kultūras un sociālā attīstība reģionā un ārpus tā robežām.

ES apņēmās vēl vairāk uzlabot savienojamību visās tās dimensijās, tostarp attiecībā uz

• transporta savienojumiem,
• energoapgādes drošību,
• digitālo ekonomiku,
• uzņēmējdarbības vidi,
• iespējām jauniešiem.

Samita deklarācijai pievienotajā Sofijas prioritāšu programmā ir izklāstītas jaunas konkrētas iniciatīvas savienojamības veicināšanai. Piemēram, tiks divkāršots programmas "Erasmus+" finansējums, kas ļaus lielākam skaitam jauniešu studēt Eiropas Savienībā.

Sadarbība drošības jomā

Samita dalībnieki apsprieda arī kopīgas drošības problēmas. "Strādājot kopā, mēs varam šos problemātiskos jautājumus risināt efektīvi", ES vadītāji norādīja.

Viņi aicināja turpināt attīstīt sadarbību ar mērķi ierobežot nelegālās migrācijas plūsmas. ES vadītāji arī vienojās pastiprināt sadarbību ar mērķi vērsties pret terorismu un ekstrēmismu, tostarp pret finansēšanu, radikalizāciju un ārvalstu kaujinieku atgriešanos.

Dalībnieki vienojās, ka korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana ir ļoti būtiska reģiona pārveidei, kā arī reģiona stabilitātei un drošībai. Viņi arī vienojās ciešāk sadarboties, lai iegrožotu dezinformāciju un hibrīddraudus.

Nākamais ES un Rietumbalkānu samits notiks 2020. gadā, kad Padomes prezidentvalsts būs Horvātija.

Papildu informācija par samitu ir pieejama arī Komisijas vietnē –

• ES un Rietumbalkānu samits: savienojamības un drošības uzlabošana reģionā (Komisijas paziņojums presei, 2018. gada 17. maijs)

Paralēli pasākumi

Samita priekšvakarā 16. maijā priekšsēdētājs Tusks aicināja ES vadītājus neformālās vakariņās. Šīs vakariņas bija daļa no Vadītāju programmas, un galveno uzmanību tajās veltīja tādiem jautājumiem kā digitāla Eiropa, pētniecība un inovācija.

"Mēs vienojāmies, ka ES palielinās centienus attiecībā uz digitālo jomu un inovācijām, lai būtu gatava tehnoloģiju revolūcijai. Jūnijā, kad mums būs oficiāla sanāksme, jūs varat gaidīt ļoti konkrētus lēmumus." Priekšsēdētāja Donalda Tuska piezīmes pēc ES un Rietumbalkānu samita

ES vadītāji arī apmainījās viedokļiem par Irānas kodolprogrammu. Viņi vienprātīgi nolēma, ka ES tajā saglabās dalību, kamēr vien to pilnībā ievēros Irāna.

Valstu vai valdību vadītāji apsprieda arī tirdzniecības attiecības ar ASV.

"Mēs panācām vienotu pieeju, kas palīdzēs Komisijai sarunās, ko tā pašlaik risina ar ASV. ES pat ir gatava ar mūsu draugiem amerikāņiem runāt par tirdzniecības liberalizāciju – bet tikai tad, ja ASV izlems noteikt neierobežotu izņēmumu tērauda un alumīnija tarifiem." Priekšsēdētāja Donalda Tuska piezīmes pēc ES un Rietumbalkānu samita

Gatavojoties vakariņām, tika izdota Vadītāju programmas piezīme, kurā ir izklāstīti galvenie apspriežamie jautājumi.

• Vadītāju programmas piezīme par inovāciju un digitālajiem jautājumiem
• Vadītāju programma (vispārīga informācija)

Padomes prezidentvalsts Bulgārija arī organizēja vairākus pasākumus līdztekus samitam. Tie deva iespēju izcelt to, cik plašas ir ES un Rietumbalkānu attiecības arī ārpus starpvaldību aspektiem.

16. maijā Eiropas Ārlietu padome un Vilfrīda Martensa Eiropas studiju centrs rīkoja konferenci "Dialogā ar Rietumbalkāniem – veidojot augošu, drošu un savienotu reģionu, kas virzās uz Eiropu".

• Dialogā ar Rietumbalkāniem – veidojot augošu, drošu un savienotu reģionu, kas virzās uz Eiropu

Tāpat 16. maijā Bulgārijas uzņēmējdarbības līderu forums rīkoja pasākumu "Ieguldījumu perspektīvas – Rietumbalkāni". Galvenā uzmanība tajā bija vērsta uz Rietumbalkānu ekonomisko potenciālu, kā arī uz ieguldījumu perspektīvām reģionā.

• Ieguldījumu perspektīvas – Rietumbalkāni

17. maijā Pasaules Ekonomikas forums kopā ar prezidentvalsti Bulgāriju rīkoja stratēģisku dialogu par Rietumbalkāniem. Mērķis bija veicināt privātā un publiskā sektora partnerības, ar kurām atbalsta ieguldījumus reģionā.

• Jauni līderi Eiropai, Pasaules Ekonomikas forums

18. maijā Vīnes Ekonomikas forums rīkoja "Sofijas sarunas 2018", kurās pievērsās reģionālai ekonomiskajai sadarbībai.

• Vīnes Ekonomikas forums – Sofijas sarunas 2018

Tajā pašā dienā Bulgārijas Vides un ūdens ministrija un "Cleantech Bulgaria" rīkoja pasākumu par aprites ekonomiku un ekoloģiski tīrām tehnoloģijām.

• Forums "Aprites ekonomika un ekoloģiski tīras tehnoloģijas" – inovācija, izglītība, uzņēmējdarbība

Turklāt Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) ir izveidojis ES un Rietumbalkānu kultūras mantojuma ceļu. Tika organizēta virkne iniciatīvu un pasākumu ar mērķi popularizēt bagātīgo Rietumbalkānu kultūras mantojumu Eiropas Kultūras mantojuma gada ietvaros.

• ES un Rietumbalkānu kultūras mantojuma ceļš (EĀDD)

Priekšsēdētāja Tuska vizīte reģionā pirms samita

No 24. līdz 27. aprīlim priekšsēdētājs Tusks apmeklēja Tirānu, Podgoricu, Belgradu, Prištinu, Sarajevu un Skopji. Viņš tikās ar katra Rietumbalkānu partnera līderi, lai gatavotos gaidāmajam samitam un apspriestu divpusējās attiecības ar ES. Reģiona apmeklējuma noslēgumā priekšsēdētājs Tusks piedalījās Brdo-Brijuni procesa samitā Skopjē.

"Šonedēļ esmu apmeklējis visu reģionu. Es ierados Rietumbalkānos ar skaidru vēstījumu no visu Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem: mūsu piedāvājums – Eiropas perspektīva reģionam – paliek stingri nemainīgs. Jūs varat uz mums paļauties." Priekšsēdētājs Donalds Tusks preses konferencē Brdo-Brijuni samitā 2018. gada 27. aprīlī

• Priekšsēdētāja Donalda Tuska piezīmes Brdo-Brijuni samita preses konferencē (paziņojums presei, 27.04.2018.)
• Priekšsēdētāja Donalda Tuska vizīte Rietumbalkānos (paziņojums presei, 20.04.2018.)

Vispārīga informācija

2017. gada martā ES līderi atkārtoti apliecināja viennozīmīgo atbalstu Rietumbalkānu Eiropas perspektīvai:

"Eiropadome [..] atkārtoti apliecināja viennozīmīgo atbalstu Rietumbalkānu Eiropas perspektīvai. Paužot gandarījumu par progresu, ko panākušas reģiona valstis, Eiropadome uzsver, ka ES aizvien ir apņēmības pilna un turpina iesaistīties visos līmeņos, lai tās atbalstītu uz ES vērstu reformu un projektu veikšanā." Eiropadomes priekšsēdētāja secinājumi, 2017. gada 9. marts

• Eiropadome, 09.–10.03.2017.

2018. gada 6. februārī Eiropas Komisija pieņēma stratēģiju attiecībā uz Rietumbalkāniem. Tajā izklāstīta Eiropas perspektīva attiecībā uz šo reģionu, īstenojamās reformas un ES palielinātais atbalsts pārmaiņu procesam Rietumbalkānos. Komisija arī izziņoja sešas ES iniciatīvas minētā procesa atbalstam reģionā, kā arī abpusējo interešu jomās.

• Stratēģija Rietumbalkāniem (Eiropas Komisija)
• Faktu lapa par sešām jaunajām ES iniciatīvām (Eiropas Komisija)

• Skatīties šo video visās 24 oficiālajās ES valodās, kā arī Rietumbalkānu valodās

2018. gada 8. martā ES iekšlietu ministri apsprieda sadarbību ar Rietumbalkāniem iekšējās drošības un terorisma apkarošanas jomā, pamatojoties uz jauno Komisijas iesniegto stratēģiju. Diskusijas rezultātu izmantos, gatavojoties samitam.

"Drošība Rietumbalkānos tiešā veidā ietekmē ES drošību. Mēs iestājamies par labāku sadarbību ar šo reģionu, lai cīnītos ar organizētās noziedzības un terorisma radītajiem draudiem un tādējādi uzlabotu ES iedzīvotāju drošību." Valentīns Radevs, Bulgārijas iekšlietu ministrs

• Tieslietu un iekšlietu padome, 08.–09.03.2018.

Paplašināšanās un stabilizācijas un asociācijas process samita laikā netika apspriesti. Tā vietā tas tiks izvērtēts atbilstoši iedibinātajai praksei. Tas nozīmē ikgadējo paplašināšanās procesa izvērtējumu Vispārējo lietu padomē. Šogad Eiropas Komisija ar regulārajiem progresa ziņojumiem nāca klajā 17. aprīlī, un gaidāms, ka Vispārējo lietu padome secinājumus pieņems jūnijā.

• ES paplašināšanās (vispārīga informācija)

ES un Rietumbalkānu samits norisinās Vadītāju programmas ietvaros. Tā ir konkrēta darba programma, ar ko nosaka ES rīcību līdz 2019. gada jūnijam. Plašāka informācija par Vadītāju programmu šajā lapā:

• Vadītāju programma (vispārīga informācija)

Lai iegūtu plašāku informāciju par ES un Rietumbalkānu attiecībām, apmeklējiet šādas tīmekļa vietnes:

• Padziļināta ES iesaiste Rietumbalkānos (Eiropas Komisija)
• ES tirdzniecība ar Rietumbalkāniem (Eiropas Komisija)
• Faktu lapa par ES iesaisti Rietumbalkānos (EĀDD)
• Rietumbalkānu ieguldījumu sistēma
• Brošūra par Eiropas Investīciju banku Rietumbalkānos

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

• Skatīties šo video visās 24 oficiālajās ES valodās, kā arī Rietumbalkānu valodās