ES un Kanādas samits, Brisele, 2021. gada 14. jūnijs, 2021. gada 14. jūnijs

Galvenie rezultāti

ES un Kanādas 18. samits notika 2021. gada 14. jūnijā Briselē. Eiropas Savienību pārstāvēja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel) un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen). Kanādu pārstāvēja premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau).

Vadītāji apsprieda, kā sadarboties, lai izbeigtu Covid-19 pandēmiju un panāktu ilgtspējīgu, uz cilvēkiem orientētu un iekļaujošu atveseļošanu. Viņi atkārtoti apstiprināja vērienīgās saistības, ko tie uzņēmušies, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un aizsargātu vidi, kā arī apņemšanos veicināt demokrātiskās vērtības, mieru un drošību.

Viņi arī paziņoja par jaunu Kanādas un ES dialogu veselības jomā, okeāna jautājumiem veltītu partnerības forumu un ES un Kanādas stratēģisku partnerību izejvielu jomā.

Pēc samita vadītāji nāca klajā ar kopīgu paziņojumu.

• ES un Kanādas kopīgs paziņojums, 2021. gada 15. jūnijs
• Priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes pēc ES un Kanādas 18. samita

"Cīņa pret Covid-19 joprojām ir mūsu galvenā prioritāte. ES ir lielākā vakcīnu eksportētāja – esam eksportējuši aptuveni pusi no savām saražotajām vakcīnām. Esam atbalstījuši Kanādas vakcinācijas kampaņu, uz Kanādu nosūtot aptuveni 16 miljonus devu. Tie ir 60 % no visām vakcīnām, ko Kanāda saņēmusi." Priekšsēdētājs Šarls Mišels

Izbeigt Covid-19 pandēmiju un sekmēt ilgtspējīgu globālo atveseļošanu

Vadītāji apņēmās pastiprināt daudzpusējos centienus palīdzēt nodrošināt vispārēju, taisnīgu un cenas ziņā pieejamu piekļuvi Covid-19 vakcīnām, diagnostikai un ārstēšanai, izmantojot Covid-19 apkarošanas rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvu ("ACT Accelerator"). Viņi atzinīgi novērtēja G7 apņemšanos nākamajā gadā tiešā veidā dalīties ar vismaz 870 miljoniem vakcīnu devu, pievēršoties tiem, kam tās ir visvairāk vajadzīgas.

• ES starptautiskā solidaritāte Covid-19 pandēmijas laikā (vispārīga informācija)
• G7 samits, Kornvola (Apvienotā Karaliste), 2021. gada 11.–13. jūnijs

Vadītāji arī atzinīgi novērtēja ražošanas jaudas palielināšanu ar mērķi palielināt un dažādot Covid-19 vakcīnu piedāvājumu, vienlaikus saglabājot atvērtas un drošas piegādes ķēdes.

ES un Kanāda koordinēs centienus stiprināt Pasaules Veselības organizāciju (PVO) un globālo veselības drošības struktūru kopumā, lai nodrošinātu labāku gatavību turpmākām pandēmijām.

"Esmu gandarīts par premjerministra Trudo atbalstu tam, ka PVO ietvaros tiek izstrādāts starptautisks līgums par pandēmijām." Priekšsēdētājs Šarls Mišels

Lai uzlabotu divpusējo sadarbību attiecībā uz gatavību pandēmijām, vadītāji paziņoja par jaunu Kanādas un ES dialogu veselības jomā, kurš noritēs saskaņā ar ES un Kanādas stratēģiskās partnerības nolīgumu (SPA).

Vadītāji vienojās globālo atveseļošanu virzīt uz to, lai tiktu panākta zaļa, inovatīva, iekļaujoša un noturīga ekonomika un radītas pienācīgas darbvietas. Vēl viens kopīgs mērķis ir panākt, lai globālās piegādes ķēdes būtu noturīgākas un ilgtspējīgākas.

Turklāt vadītāji centīsies līdz 2021. gada vidum ESAO ietvaros panākt vienprātīgu risinājumu attiecībā uz starptautiskās nodokļu struktūras reformu saskaņā ar G7/G20 saistībām.

Viņi arī vienojās, ka tiks atsākta ceļošana starp ES un Kanādu, tiklīdz to varēs darīt drošā veidā.

Cīnīties pret klimata pārmaiņām un aizsargāt vidi

Atzīstot klimata pārmaiņu un biodaudzveidības zuduma radīto problēmu risināšanas steidzamību un savstarpējo saistību, vadītāji uzsvēra, ka ir jāpastiprina globālā rīcība un jānodrošina saskaņotāki risinājumi.

ES un Kanāda ir apņēmušās gaidāmajā 26. ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) panākt pēc iespējas vērienīgākus rezultātus, lai saglabātu pasaules virzību uz Parīzes nolīgumā noteikto mērķu sasniegšanu.

ES un Kanāda ir apņēmušās rādīt piemēru centienos līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ekonomiku, tāpēc pilnībā un ātri īstenos savus palielinātos 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītājus/nacionāli noteikto devumu (NND).

Abas puses pastiprinās sadarbību, lai veicinātu pasākumus un tehnoloģijas taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas atbalstam. Tās joprojām ir apņēmības pilnas pastiprināt centienus sasniegt klimatfinansējuma mērķi, proti, laikā līdz 2025. gadam šim finansējumam atvēlēt 100 miljardus ASV dolāru gadā, un palielināt savu finansiālo ieguldījumu pasākumos, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.

• Klimata pārmaiņas: ko dara ES (vispārīga informācija)

Vadītāji vienojās, ka centīsies panākt, lai nākamajā ANO konferencē par biodaudzveidību (COP15) tiktu pieņemts vērienīgs globālais satvars biodaudzveidības saglabāšanai, aizsardzībai un atjaunošanai un gūti vērienīgi rezultāti ANO samitā par pārtikas sistēmām, tādējādi sekmējot globālu pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

ES un Kanāda pastiprinās sadarbību un daudzpusēju rīcību aprites ekonomikas, dabas resursu efektīvas izmantošanas un ķīmisko vielu un atkritumu pareizas apsaimniekošanas jomā. Tās arī strādās pie jauna globāla līguma par plastmasu, tostarp, lai cīnītos pret okeānu piesārņojumu ar plastmasu. Šajā sakarā vadītāji paziņoja, ka saskaņā ar ES un Kanādas deklarāciju par partnerību okeānu jautājumos tiek izveidots okeāna jautājumiem veltīts partnerības forums.

Izmantot tirdzniecības, tehnoloģiju un inovācijas potenciālu

Vadītāji atkārtoti apstiprināja, ka stingri atbalsta noteikumos balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu un ka Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) šajā ziņā ir neaizstājama loma. Viņi vienojās sadarboties, lai stiprinātu un modernizētu PTO, tostarp, cieši sadarbojoties Otavas grupā, ko veido līdzīgi domājošas valstis.

Viņi pauda gandarījumu par pozitīvajiem rezultātiem, kas gūti, provizoriski piemērojot Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA), un joprojām ir stingri apņēmušies nodrošināt tā pilnīgu un efektīvu īstenošanu.

"Šogad mēs atzīmējam CETA parakstīšanas piekto gadadienu. Šis nolīgums nāk par labu mūsu iedzīvotājiem, mūsu uzņēmumiem un mūsu ekonomikas atveseļošanai." Priekšsēdētājs Šarls Mišels

• ES un Kanādas tirdzniecība (Eiropas Komisija)

Lai dažādotu svarīgu zaļās un digitālās ekonomikas resursu avotus, atsakoties no ražotājiem, kuru viedoklis ir atšķirīgs, un lai veicinātu konkurētspējīgas ES un Kanādas piegādes ķēdes, vadītāji izveidoja ES un Kanādas stratēģisko partnerību izejvielu jomā.

ES un Kanāda padziļinās sadarbību digitālajā jomā, izmantojot Kanādas un ES digitālo dialogu un globālo partnerību mākslīgā intelekta jomā (GPMI), un tādējādi izmantos digitālos rīkus, lai veicinātu ilgtspējīgu atveseļošanu pēc Covid-19. Lai nodrošinātu, ka internets joprojām ir brīvs, drošs un atvērts, ES un Kanāda kopīgi atbalsta globālos standartus un regulatīvās pieejas digitālajai tirdzniecībai un tehnoloģijām.

Abu pušu sadarbība tiks uzlabota arī citās svarīgās jomās, ietverot tādus jautājumus kā pētniecības programma "Apvārsnis Eiropa", augstākā izglītība, ūdeņradis, mākslīgais intelekts, kvantu tehnoloģija un kosmoss.

Veicināt demokrātiskās vērtības, mieru un drošību

ES un Kanāda turpinās cieši sadarboties, lai veicinātu starptautisko mieru un drošību un kopīgās vērtības, tostarp aizstāvēt cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību, plašsaziņas līdzekļu brīvību, liberālu demokrātiju, tiesiskumu un noteikumos balstītu starptautisko kārtību.

Tās cieši sadarbosies, lai risinātu kopīgās problēmas un sarežģītos jautājumus, ar ko saskaras attiecībās ar Ķīnu un Krieviju, un apspriedīs sakaru veidošanu ar šīm valstīm jomās, kurās tas ir iespējams, un ES un Kanādas attiecīgajās interesēs.

Vadītāji ļoti atzinīgi novērtēja Kanādas saņemto uzaicinājumu piedalīties PESCO projektā par militāro mobilitāti. Kopā ar ASV un Norvēģiju Kanāda būs viena no pirmajām trešām valstīm, kas piedalīsies šajā projektā, un tādējādi tas būs vēl viens svarīgs solis ceļā uz ciešāku ES un Kanādas partnerību drošības un aizsardzības jomā.

Vadītāji atkārtoti apliecināja atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un Baltkrievijas tautas aicinājumiem veidot demokrātisku un taisnīgu Baltkrieviju. Viņi arī apņēmās vēl vairāk padziļināt sadarbību un dialogu svarīgākajos reģionālajos jautājumos, tostarp saistībā ar Tuvajiem Austrumiem, Vidusjūras austrumdaļu, Indijas un Klusā okeāna reģionu, Mjanmu, Irānu/KVRP, Āfriku (jo īpaši Sāhelas reģionu) un Venecuēlu.

Visbeidzot, vadītāji atkārtoti apstiprināja apņemšanos stiprināt sadarbību jautājumos, kas attiecas uz Arktiku, un pēc iespējas drīz noslēgt jaunu ES un Kanādas nolīgumu par pasažieru datu reģistru (PDR).

Vispārīga informācija

ES un Kanādas attiecību pamatā ir stratēģiskas partnerības nolīgums (SPN) un Visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Šie nolīgumi, kurus provizoriski piemēro kopš 2017. gada aprīļa, ir ievērojami veicinājuši abu pušu ekonomikas izaugsmi un palīdzējuši panākt to, ka ES un Kanādas partnerība kļūst arvien ciešāka.

• ES un Kanādas attiecības, faktu lapa

Iepriekšējā ES un Kanādas vadītāju sanāksme notika 2020. gada 29. oktobrī videokonferences veidā.

Iepriekšējais ES un Kanādas samits notika 2019. gada 17. un 18. jūlijā Monreālā, Kanādā.

• ES un Kanādas vadītāju sanāksme videokonferences veidā, 2020. gada 29. oktobris
• ES un Kanādas samits, Monreāla, Kanāda, 2019. gada 17. un 18. jūlijs