ES un ASV samits, Brisele, 15.06.2021., 2021. gada 15. jūnijs

Galvenie rezultāti

ES un ASV samits 2021. gada 15. jūnijā iezīmēja atjaunotas transatlantiskās partnerības sākumu un sastādīja kopīgu programmu ES un ASV sadarbībai pēc pandēmijas. Līderi apņēmās uzturēt regulāru dialogu, lai izvērtētu gūtos panākumus.

Galvenie samita rezultāti ietver trīs nozīmīgas jaunas tirdzniecības iniciatīvas. Līderi vienojās:

• izveidot sadarbības sistēmu saistībā ar lieliem civilās aviācijas gaisa kuģiem,
• iesaistīties diskusijās, lai līdz gada beigām atrisinātu domstarpības par pasākumiem attiecībā uz tēraudu un alumīniju,
• izveidot ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi.

Eiropas Savienību pārstāvēja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel) un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen). ASV pārstāvēja prezidents Džo Baidens (Joe Biden). Tas bija pirmais ES un ASV samits kopš 2014. gada un pirmais ASV prezidenta apmeklējums ES iestādēs kopš 2017. gada.

Samita beigās līderi pieņēma kopīgu paziņojumu.

• ES un ASV samita paziņojums: "Ceļā uz atjaunotu transatlantisko partnerību"
• Priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes pēc ES un ASV samita Briselē, 2021. gada 15. jūnijā

Covid-19, sagatavotība veselības jomā, ilgtspējīga globālā atveseļošana

Mēs vēlamies panākt, lai Covid-19 paliktu vienīgi vēstures grāmatās, un to var izdarīt tikai vienā veidā – sadarbojoties starptautiskā mērogā. Mums šis mērķis ir jāsasniedz, nodrošinot, ka pasaules iedzīvotājiem ir pieejamas vakcīnas. Priekšsēdētājs Šarls Mišels

ES un ASV apņēmās turpināt atbalstīt COVAX mehānismu un mudināt vairāk līdzekļu devēju līdz 2021. gada beigām darīt pieejamus divus miljardus vakcīnu devu visā pasaulē. Mērķis ir līdz 2022. gada beigām nodrošināt pietiekami daudz vakcīnu devu, lai vakcinētu divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju.

Līderi uzsvēra, ka ir izveidota kopīga ES un ASV Covid-19 ražošanas un piegādes ķēdes darba grupa. Tās mērķis ir palielināt vakcīnu un ārstniecības līdzekļu ražošanas jaudu:

• būvējot jaunas vakcīnu un ārstniecības līdzekļu ražošanas iekārtas,
• uzturot atvērtas un drošas piegādes ķēdes,
• izvairoties no nevajadzīgiem eksporta ierobežojumiem,
• veicinot brīvprātīgu zinātības un tehnoloģiju apmaiņu.

ES un ASV pastiprinās sadarbību Pasaules Veselības organizācijas (PVO) reformēšanā. Līderi atzinīgi novērtēja domu izvērtēt ieguvumus, ko sniedz PVO konvencijas, nolīguma vai cita starptautiska instrumenta izstrāde attiecībā uz gatavību pandēmijai un reaģēšanu uz to.

Mācīšanās no pieredzes, kas iegūta saistībā ar Covid-19, nozīmē arī mācīšanos par to, kā sagatavoties turpmākām pandēmijām un veselības krīzēm. Mēs apspriedām iespējamu līgumu par pandēmiju. Priekšsēdētājs Šarls Mišels

Līderi arī aicināja panākt progresu attiecībā uz pārredzamu, uz pierādījumiem balstītu, ekspertu vadītu un PVO sasauktu 2. posma pētījumu par Covid-19 izcelsmi, kurā nav iejaukšanās.

Līderi atzinīgi novērtēja G7 diskusijas par to, kā atjaunoties, lai tas būtu labāk pasaulei, par attīstības finansēšanas instrumentu orientēšanu uz tādām problēmām kā noturīgas infrastruktūras un tehnoloģiju izveide un par klimata pārmaiņu ietekmes novēršanu.

• G7 samits, Kornvola (Apvienotā Karaliste), 2021. gada 11.–13. jūnijs

ES un ASV plāno kopīgi virzīt uz priekšu ilgtspējīgu un iekļaujošu globālo atveseļošanu saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Tās turpinās sniegt palīdzību valstīm, kurām tā ir vajadzīga, novērst parāda radīto neaizsargātību un stimulēt iekšzemes reformas un lielākus privātos ieguldījumus.

Līderi vienojās izveidot kopīgu ES un ASV ekspertu darba grupu, lai atsāktu drošu un ilgtspējīgu nebūtisko ceļošanu starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Viņi pauda gandarījumu par panākumiem, kas gūti diskusijās par papildu ES dalībvalstīm, kuras gūst labumu no bezvīzu ceļošanas uz ASV, un vienojās turpināt šo dialogu.

Aizsargāt mūsu planētu un veicināt zaļo izaugsmi

ES un ASV ir apņēmušās ievērot Parīzes nolīgumu un efektīvi un pastiprināti īstenot to. Lai nodrošinātu efektīvu platformu sadarbībai šajā jomā, līderi apņēmās izveidot ES un ASV Augsta līmeņa klimata rīcības grupu.

Mēs plānojam rādīt piemēru, ne vēlāk kā līdz 2050. gadam kļūstot par klimatneitrālām ekonomikām un īstenojot mūsu attiecīgos paaugstinātos 2030. gada mērķrādītājus / nacionāli noteiktos devumus (NND). Mēs apņemamies sadarboties ar mūsu starptautiskajiem partneriem, lai sasniegtu vērienīgus rezultātus 26. ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26), darot visu iespējamo, lai globālās temperatūras pieaugumam neļautu pārsniegt 1,5 grādus. ES un ASV samita paziņojums

Līderi apņēmās strauji paplašināt tehnoloģijas un politiku, kas 2030. gados vēl vairāk paātrina virzīšanos prom no nesamazinātas ogļu ražošanas jaudas un uz galvenokārt dekarbonizētu elektroenerģijas sistēmu saskaņā ar ES un ASV attiecīgajām 2030. gada NND un 2050. gada neto nulles saistībām.

Līderi nolēma pastiprināt sadarbību pārejā uz klimatneitrālu, resursefektīvu aprites ekonomiku. Tie plāno strādāt, lai izveidotu Transatlantisko Zaļo tehnoloģiju aliansi, kas veicinātu sadarbību zaļo tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas jomā, kā arī sekmēt tirgu spēju mērogot šādas tehnoloģijas.

• Klimata pārmaiņas: ko dara ES (vispārīga informācija)

ES un ASV ir ļoti apņēmības pilnas līdz 2030. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumus un pavērst šo tendenci pretējā virzienā, un steidzami rīkoties, lai vērstos pret to virzītājspēkiem. Līderi apņēmās līdz 2030. gadam saglabāt vai aizsargāt vismaz 30 % pasaules zemes un 30 % pasaules okeānu. Tiem ir vienots mērķis 15. ANO Pušu konferencē par bioloģisko daudzveidību (COP15) kopīgi veicināt sekmīgu un vērienīgu globālo bioloģiskās daudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada. Turklāt līderi apņēmās sadarboties, lai aizsargātu pasaules okeānus, tostarp apkarojot jūras piedrazojumu.

Tirdzniecības, ieguldījumu un tehnoloģiskās sadarbības stiprināšana

ES un ASV ekonomiskās attiecības ir vērienīgākās pasaulē. Tās ir apņēmušās paplašināt divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības un uzturēt un reformēt uz noteikumiem balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu. Līderi teica, ka plāno izmantot tirdzniecību, lai palīdzētu cīnīties pret klimata pārmaiņām, aizsargātu vidi, veicinātu darba ņēmēju tiesības, paplašinātu noturīgas un ilgtspējīgas piegādes ķēdes un radītu pienācīgas darbvietas.

Mēs apņemamies sadarboties, lai aizsargātu mūsu uzņēmumus un darba ņēmējus no negodīgas tirdzniecības prakses, jo īpaši no tādām ārpustirgus ekonomikām, kas grauj pasaules tirdzniecības sistēmu. ES un ASV samita paziņojums

Lai nodrošinātu efektīvu sadarbības platformu, līderi izveidoja augsta līmeņa ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi (TTP). TTP mērķi cita starpā ir šādi:

• stiprināt divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības,
• novērst jaunus, nevajadzīgus tehniskus šķēršļus tirdzniecībai,
• stiprināt globālo sadarbību tehnoloģiju, digitālo jautājumu un piegādes ķēžu jomā,
• sadarboties savietojamu un starptautisku standartu izstrādē,
• veicināt regulatīvo politiku,
• veicināt ASV un Eiropas uzņēmumu inovācijas un līderību.

TTP ietvaros abi partneri apņemas veidot ES un ASV partnerību pusvadītāju globālo piegādes ķēžu līdzsvarošanai, lai uzlabotu piegādes drošību ES un ASV un palielinātu abu partneru spēju projektēt un ražot visspēcīgākos un resursefektīvākos pusvadītājus.

Līdztekus TTP ES un ASV plāno izveidot ES un ASV kopīgo tehnoloģiju konkurences politikas dialogu, kurā galvenā uzmanība tiktu pievērsta konkurences politikas un izpildes pieejām un ciešākai sadarbībai tehnoloģiju nozarē.

Samitā arī pavērās iespēja atrisināt ieilgušus tirdzniecības strīdus.

• Līderi atzinīgi novērtēja to, ka ir panākta vienošanās par sadarbības sistēmu saistībā ar lieliem civilās aviācijas gaisa kuģiem, atspoguļojot jaunas transatlantiskās attiecības šajā jomā.
• Līderi arī vienojās iesaistīties diskusijās, lai līdz gada beigām varētu novērst pastāvošo viedokļu atšķirību saistībā ar pasākumiem attiecībā uz tēraudu un alumīniju.

Turklāt ES un ASV ir apņēmušās veicināt taisnīgu, ilgtspējīgu un modernu starptautisko nodokļu sistēmu un sadarboties, lai līdz 2021. gada vidum panāktu globālu konsensu jautājumā par nodokļu uzlikšanu starptautiskiem uzņēmumiem ESAO ietvaros.

Līderi arī vienojās sadarboties, lai panāktu jēgpilnu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) reformu. Tas ietver PTO sarunu funkcijas un strīdu izšķiršanas sistēmas pienācīgas darbības veicināšanu, kas prasīs risināt ieilgušus jautājumus.

• ES un ASV sper izlēmīgu soli, lai izbeigtu strīdu par gaisa kuģiem (Eiropas Komisija)

Veidot demokrātiskāku, mierīgāku un drošāku pasauli

Kopā ES un ASV ir demokrātijas, miera un drošības pamats visā pasaulē. Tās ir vienotas vēlmē mierīgi novērst un atrisināt konfliktus, ievērot tiesiskumu un starptautiskās tiesības un veicināt cilvēktiesības visiem, dzimumu līdztiesību un vienlīdzību, kā arī pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm. Abi partneri plāno atbalstīt demokrātiju visā pasaulē, tostarp aizsargājot mediju brīvību, veicinot brīvu un atvērtu internetu, veicinot atbildīgu rīcību kibertelpā un vēršoties pret dezinformāciju.

Līderi apņēmās rādīt piemēru pašu mājās un sadarboties samitā par demokrātiju, apņemoties veikt konkrētas darbības, lai aizstāvētu vispārējās cilvēktiesības, novērstu demokrātijas regresu un apkarotu korupciju.

ES un ASV plāno cieši apspriesties un sadarboties visos ar Ķīnu saistītos jautājumos, kas ietver sadarbības, konkurences un sistēmiskas sāncensības elementus. Tās plāno turpināt koordināciju par jautājumiem, kas tām abām raisa bažas, tostarp par pašreizējiem cilvēktiesību pārkāpumiem Siņdzjanā un Tibetā, autonomijas un demokrātijas procesu samazināšanos Honkongā, ekonomisko spiedienu, dezinformācijas kampaņām un reģionālajiem drošības jautājumiem.

Mūs joprojām māc nopietnas bažas par situāciju Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūrā, un mēs stingri iebilstam pret jebkādiem vienpusējiem mēģinājumiem mainīt status quo un palielināt spriedzi. Mēs uzsveram, cik nozīmīgs ir miers un stabilitāte visā Taivānas šaurumā, un mudinām miermīlīgi atrisināt abas šauruma puses skarošos jautājumus. ES un ASV samita paziņojums

ES un ASV plāno arī koordinēt savu konstruktīvo sadarbību ar Ķīnu tādos jautājumos kā klimata pārmaiņas un ieroču neizplatīšana, kā arī noteiktos reģionālos jautājumos.

ES un ASV ir vienotas principiālajā pieejā Krievijai. Tās ir gatavas izlēmīgi reaģēt uz Krievijas atkārtoto negatīvo uzvedību un kaitīgām darbībām. Līderi vienojās izveidot ES un ASV augsta līmeņa dialogu par Krieviju, lai koordinētu mūsu politiku un darbības šajā jomā.

Līderi pievērsās arī daudziem citiem steidzami risināmiem kopīgu interešu jautājumiem ģeopolitikas, ārpolitikas un drošības jomā.

Viņi pauda apņēmību turpināt atbalstīt ES austrumu partneru suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti un atbalstīt Ukrainas, Gruzijas un Moldovas Republikas reformu gaitu. Viņi apņēmās strādāt, lai Dienvidkaukāzā panāktu ilgtermiņa mieru, noturību un stabilitāti.

ES un ASV atbalsta Baltkrievijas iedzīvotājus un viņu prasības attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju.

Mēs apņemamies saukt pie atbildības Lukašenko režīmu par tā pastiprinātajiem uzbrukumiem cilvēktiesībām un pamatbrīvībām un par aviācijas drošības apdraudējumu, ko izraisījusi nepieredzēta un nepieņemama ES pasažieru lidmašīnas piespiedu novirzīšana ar melīgiem ieganstiem un pēc tam notikušais žurnālista apcietinājums, turpinot uzbrukumus opozīcijas pārstāvjiem un preses brīvībai. ES un ASV samita paziņojums

Turklāt ES un ASV plāno vēl vairāk stiprināt kopīgo iesaisti Rietumbalkānos un apņēmās strādāt roku rokā, lai panāktu ilgtspējīgu deeskalāciju Vidusjūras austrumdaļā, kur domstarpības būtu jārisina ar dialogu labā ticībā un saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām. ES un ASV mērķis ir arī izveidot uz sadarbību balstītas un savstarpēji izdevīgas attiecības ar demokrātisku Turciju.

Līderi atzinīgi novērtēja uguns pārtraukšanu Tuvo Austrumu konfliktā un pauda dziļas bažas par politisko, cilvēktiesību, drošības un humanitāro situāciju Etiopijā, Somālijā un Sāhelas valstīs, jo īpaši par pieaugošo politisko un etnisko polarizāciju visā Etiopijā, kas apdraud valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti. Līderi apsprieda arī konkrētu finansiālu un attīstības atbalstu Āfrikas valstīm.

Viņi arī apsprieda situāciju Indijas un Klusā okeāna reģionā, Mjanmā, Afganistānā, Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, un jo īpaši Venecuēlā, un apņēmās kopīgi strādāt, lai saglabātu Arktiku kā miera un stabilitātes reģionu.

Līderi uzsvēra savu atbalstu pašreizējiem diplomātiskajiem centieniem un sarunām Vīnē, kuru mērķis ir veicināt ASV atgriešanos pie Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (KVRP), kā arī tam, lai Irāna un ASV pilnībā un efektīvi īstenotu vienošanos.

Visbeidzot, līderi atzinīgi novērtēja ES aicinājumu ASV pievienoties PESCO militārās mobilitātes projektam, kas ir svarīgs solis ceļā uz ciešāku ES un ASV partnerību drošības un aizsardzības jomā. Līderi apņēmās strādāt pie ASV administratīvas vienošanās ar Eiropas Aizsardzības aģentūru un vienojās strādāt kopā, lai izvērstu NATO un ES mērķu līmeni vērienīgumu vēl vairāk stiprinātu šo savstarpēji pastiprinošo svarīgo stratēģisko partnerību.

Vispārīga informācija

2020. gada 10. un 11. decembrī Eiropadome rīkoja diskusiju par ES un ASV attiecībām. Līderi secinājumos uzsvēra, cik svarīga ir spēcīga stratēģiskā transatlantiskā partnerība, kuras pamatā ir kopīgas intereses un vērtības.

• Informatīva piezīme
• Eiropadome, 2020. gada 10. un 11. decembris
• ES un ASV attiecības, faktu lapa

2021. gada 25. martā ASV prezidents Džo Baidens pievienojās ES līderiem Eiropadomes locekļu videokonferencē.

• Eiropadomes locekļu videokonference, 2021. gada 25. marts

2020. gada 7. decembrī pēc ASV vēlēšanām Padome, pamatojoties uz kopīgu paziņojumu, apsprieda, kā dot jaunu impulsu stratēģiskajai partnerībai ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Šajā sakarā Padome pieņēma secinājumus par ES un ASV attiecībām.

• Padomes secinājumi par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu attiecībām, 2020. gada 7. decembris
• Komisijas un Augstā pārstāvja kopīgais paziņojums (Eiropas Komisija)

22. februārī Ārlietu padome, izmantojot videokonferenci, apmainījās viedokļiem ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu (Antony Blinken) par būtiskāko darba kārtību ES un ASV sadarbībai svarīgākajos globālajos, ārpolitikas un drošības politikas jautājumos.

• Ārlietu padome, 2021. gada 22. februāris

10. maijā Ārlietu padome apsprieda prioritātes sadarbībai ar ASV administrāciju un apmainījās viedokļiem ar ASV īpašo prezidenta sūtni klimata jautājumos Džonu Keriju (John Kerry).

• Ārlietu padome, 2021. gada 10. maijs

20. maijā Ārlietu padome apsprieda ES un ASV tirdzniecības attiecības un rīkoja neoficiālu viedokļu apmaiņu ar ASV tirdzniecības pārstāvi Katrīnu Taju (Katherine Tai).

• Ārlietu padome (Tirdzniecība), 2021. gada 20. maijs
• Infografika: ES un ASV tirdzniecība
• ES un ASV tirdzniecība (Eiropas Komisija)

Pēdējā ES un ASV līderu sanāksme notika Briselē 2017. gada 25. maijā. Tajā tikās iepriekšējais Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks (Donald Tusk), iepriekšējais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) un Amerikas Savienoto Valstu 45. prezidents Donalds Tramps (Donald Trump).

• ES un ASV līderu sanāksme (2017. gada 25. maijs)