Galvenie rezultāti
Eiropas Savienību G7 samitā Kārbisbejā, Kornvolā, pārstāvēja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel) un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen).
Trīs dienas ilgajā sanāksmē G7 līderi apsprieda plašu aktuālu jautājumu loku, tostarp Covid-19, gatavību pandēmijām un ekonomikas atveseļošanu; ģeopolitiskas problēmas un ārlietas; tirdzniecību un attīstību; atvērtas sabiedrības un demokrātisko vērtību veicināšanu; cīņu pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzību.
Samitu uzņēma G7 prezidējošā valsts Apvienotā Karaliste, un tā visaptverošs temats bija – pēc pandēmijas "atjaunot uzlabojot". Apvienotā Karaliste uzaicināja Austrālijas, Indijas, Dienvidkorejas un Dienvidāfrikas līderus piedalīties daļā sanāksmes kā pieaicinātu valstu pārstāvjus.
Samita beigās G7 līderi pieņēma līderu paziņojumu.
- G7 līderu paziņojums "Mūsu kopīgā programma globālai rīcībai, lai atjaunotu uzlabojot"
- Priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes pēc G7 samita Kārbisbejā, Kornvolā, 2021. gada 11.–13. jūnijā
Infografika – Covid-19: ES ieguldījums globālajā vakcīnu solidaritātē
Skatīt visu infografiku
Veselība
Līderi nosprauda kopīgu mērķi – 2022. gadā izbeigt pandēmiju. Lai to panāktu, vajadzēs vakcinēt vismaz 60 procentus pasaules iedzīvotāju. Tādēļ G7 starptautiska prioritāte ir paātrināt drošu, iedarbīgu, pieejamu un cenas ziņā pieejamu vakcīnu izplatīšanu.
G7 apņēmās nākamā gada laikā nodrošināt vienu miljardu vakcīnu devu. Tās galvenokārt tiks virzītas ar COVAX, Covid-19 apkarošanas rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvas (ACT-A) vakcīnu pīlāra, starpniecību tiem, kam tās visvairāk vajadzīgas. Pieskaitot vakcīnu devās pārrēķinātu G7 finanšu ieguldījumu 8,6 miljardu ASV dolāru apmērā, pavisam G7 nodrošina vairāk nekā divus miljardus vakcīnu devu.
Uzsverot, ka nepieciešama taisnīga piekļuve Covid-19 vakcīnām, G7 līderi apņēmās atbalstīt Covid-19 apkarošanas rīku ražošanu valstīs ar zemiem ienākumiem un paātrināt to ražošanu visos kontinentos. Līderi konstruktīvi iesaistīsies diskusijās PTO par intelektuālā īpašuma tiesību lomu, tostarp, konsekventi strādājot TRIPS līguma ietvaros.
Prioritāte bija nodrošināt, ka mēs varam apmierināt pieprasījumu pēc vakcīnām, un šajā ziņā ES ir uzņēmusies vadību. Tagad mums ir pievienojušies partneri, lai paātrinātu vakcīnu ražošanu un piegādi visā pasaulē.
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels
- ES starptautiskā solidaritāte Covid-19 pandēmijas laikā (vispārīga informācija)
- Infografika – Covid-19: ES ieguldījums globālajā vakcīnu solidaritātē
Diskusiju par globālo veselību pamatā bija jautājumi par to, kā labāk sagatavoties turpmākām pandēmijām un kā novērst ilgtermiņa apdraudējumus globālajai veselībai. G7 līderi atzina savu īpašo lomu un atbildību globālās veselības un veselības drošības arhitektūras stiprināšanā.
G7 līderi atzinīgi novērtēja Romas deklarāciju, kas 21. maijā tika pieņemta Globālajā veselības samitā, un gatavojas sadarboties ar G20 un attiecīgām starptautiskām organizācijām, lai mēģinātu vienoties par daudzpusēju rīcību attiecībā uz gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz tām, tostarp, izskatot līguma par pandēmijām iespējamo vērtību.
Līderi arī pieņēma Kārbisbejas veselības deklarāciju, kurā izklāstīta G7 apņemšanās labāk novērst un atklāt turpmākas pandēmijas, reaģēt uz tām un atgūties no tām, īstenojot efektīvu daudzpusēju rīcību un nostiprinātu globālo veselības sistēmu, kuras centrā ir Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Līderi pievienojās aicinājumam veikt pētījumus par Covid-19 izcelsmi.
Mēs arī aicinām veikt laicīgu, pārredzamu, ekspertu vadītu un uz zinātniskiem pamatiem balstītu PVO sasauktu otro posmu pētījumam par Covid-19 izcelsmi, kā ieteikts ekspertu ziņojumā, tostarp Ķīnā.
G7 līderu paziņojums
Ekonomikas atveseļošana un darbvietas
Lai mazinātu pandēmijas ietekmi, G7 valstis ir sniegušas iedzīvotājiem vēl nepieredzētu atbalstu, kas kopā pārsniedz 12 triljonus ASV dolāru. G7 turpinās atbalstīt savu valstu ekonomiku, cik vien ilgi nepieciešams, pārejot no reaģēšanas uz krīzi uz spēcīgas, noturīgas, ilgtspējīgas, līdzsvarotas un iekļaujošas izaugsmes veicināšanu nākotnē.
Lai radītu taisnīgāku globālo nodokļu sistēmu, gūtu lielākus nodokļu ieņēmumus investīciju atbalstam un apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, līderi apstiprināja minimālā globālā uzņēmumu ienākuma nodokļa izveidi vismaz 15 procentu apmērā, katrā valstī atsevišķi, izmantojot G20/ESAO iekļaujošo satvaru. Mērķis ir panākt vienošanos G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju jūlija sanāksmē.
Brīva un godīga tirdzniecība
G7 vienoti atbalsta brīvu un godīgu tirdzniecību kā noteikumos balstītas daudzpusējas sistēmas pamatprincipus un mērķus. Tomēr līderi vienojās, ka ir vajadzīgs kopīgs redzējums par daudzpusējās tirdzniecības sistēmas reformu ar modernizētu noteikumu kopumu un reformētu Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO) centrā. Šajā sakarā viņi uzsvēra, ka ir svarīgi, lai pienācīgi darbotos PTO sarunu risināšanas funkcija un strīdu izšķiršanas sistēma.
Līderi apņēmās sadarboties, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku un lai saskaņotu savu tirdzniecības praksi ar savām saistībām atbilstīgi Parīzes nolīgumam.
Viņi arī apņēmās turpināt strādāt kopā, lai nodrošinātu, ka globālajās piegādes ķēdēs netiek izmantots piespiedu darbs.
Nākotnes robežas
G7 veicinās stiprāku sadarbību pētniecības un izstrādes jomā un veicinās pētniecības drošības un integritātes principus un atvērto zinātni. Šajā nolūkā līderi apstiprināja G7 paktu par sadarbību pētniecības jomā.
Klimats un vide
G7 turpinās palielināt centienus, lai temperatūras paaugstināšanās ierobežojums līdz 1,5°C joprojām būtu sasniedzams. Līderi atkārtoti apliecināja savu atbalstu Parīzes nolīgumam un apņēmās kopīgiem spēkiem panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas, cik drīz vien iespējams un vēlākais, līdz 2050. gadam.
Sagaidāms, ka zaļā pārkārtošanās samazinās emisijas, palielinās pielāgošanās darbības visā pasaulē, apturēs biodaudzveidības zudumu un vērsīs šo tendenci pretējā virzienā, radīs jaunas, kvalitatīvas darbvietas un palielinās pārticību un labklājību. To virzīs tehnoloģijas un atbalstīs reālas darbības visās G7 ekonomikas nozarēs un sabiedrības slāņos.
Īpašas saistības ietver to, ka tiks vēl vairāk paātrināta pāreja no ogļu nemitīgās izmantošanas, vienlaikus atbalstot skartos strādniekus, un līdz 2021. gada beigām tiks izbeigts jauns tiešs valdības atbalsts nemitīgai starptautiskai enerģijas ražošanai termoelektrostacijās no oglēm.
Pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku jaunattīstības valstīm ir īpašs finansiāls izaicinājums. G7 līderi neatkāpjas no savām divpusējām un daudzpusējām saistībām atbalstīt šo partneru dekarbonizācijas centienus ar klimata finansējuma palīdzību.
Viņi atkārtoti apliecināja kopīgo attīstīto valstu mērķi, proti, saistībā ar jēgpilniem mazināšanas pasākumiem un īstenošanas pārredzamību līdz pat 2025. gadam kopīgi mobilizēt 100 miljardus ASV dolāru gadā.
Līderi arī uzsvēra augstas integritātes oglekļa tirgu svarīgumu un politikas sviru optimālu izmantošanu, lai virzītos uz taisnīgu un efektīvu oglekļa cenas noteikšanu.
G7 līderi apņēmās līdz 2030. gadam apturēt biodaudzveidības zudumu un pavērst šo tendenci pretējā virzienā un pauda atbalstu vērienīgajam globālajam biodaudzveidības satvaram laikam pēc 2020. gada, kas jāpieņem COP15 pušu sanāksmē par bioloģisko daudzveidību. Viņi pieņēma G7 2030. gada dabas paktu, kurā ir izklāstītas darbības bioloģiskās daudzveidības jomā, ietverot četrus pamatpīlārus: pārkārtošanos, investīcijas, saglabāšanu un pārskatatbildību.
Saskaņā ar minēto paktu G7 apņemas līdz 2030. gadam saglabāt vai aizsargāt vismaz 30 procentus no pasaules zemes virsmas un vismaz 30 procentus no pasaules okeāna. Viņi sniegs ieguldījumu, līdz 2030. gadam saglabājot vai aizsargājot vismaz 30 procentus no savas valsts zemes un piekrastes un jūras teritoriju atbilstīgi valstu apstākļiem un pieejām.
Dzimumu līdztiesība
G7 līderi atzina postošo un nesamērīgo Covid-19 ietekmi uz sievietēm un meitenēm, kas draud pavērst pretējā virzienā grūti izcīnītos ieguvumus, jo īpaši attiecībā uz dzimumbalstītu vardarbību, seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām un izglītību un nodarbinātību.
Dzimumu līdztiesības un vienlīdzības veicināšana ir centrāls pīlārs G7 plānos un politikā, lai pēc pandēmijas "atjaunotu uzlabojot", un tajā tiek ņemtas vērā trīs galvenās prioritātes: izglītot meitenes, nodrošināt pilnvērtīgas iespējas sievietēm un izbeigt vardarbību pret sievietēm un meitenēm.
Līderi apņēmās īstenot divus jaunus globālus 4. IAM īpašus mērķus meiteņu izglītības jomā:
- līdz 2026. gadam valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem – par 40 miljoniem vairāk meiteņu izglītībā;
- līdz 2026. gadam valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem – par 20 miljoniem vairāk meiteņu vecumā līdz 10 gadiem vai līdz pamatskolas beigām prot lasīt.
Lai nodrošinātu, ka šiem mērķiem ir pieejams ilgtspējīgs finansējums, G7 līderi nāca klajā ar kopīgu solījumu pirms Globālās partnerības izglītībai papildināšanas jūlijā piešķirt 2,75 miljardus ASV dolāru finansējumu turpmākajiem pieciem gadiem.
Globālā atbildība un rīcība
Lielākās pasaules demokrātijas ir apņēmušās sadarboties, lai starptautiskajā sistēmā popularizētu savas kopīgās vērtības. Šī apņemšanās ir izklāstīta Paziņojumā par atvērtu sabiedrību, kuru samitā pieņēma G7 līderi un Austrālijas, Indijas, Korejas Republikas un Dienvidāfrikas līderi.
Šajā paziņojumā līderi atkārtoti apliecināja un popularizēja cilvēktiesību, demokrātijas, sociālās iekļautības, dzimumu līdztiesības, vārda brīvības, tiesiskuma, efektīvas daudzpusējas sistēmas un dažādas, neatkarīgas un plurālistiskas pilsoniskās sabiedrības vērtības un principus.
Līderi atzina īpašo atbildību, kāda piemīt lielākajām valstīm un tautsaimniecībām, lai saglabātu uz noteikumiem balstītu starptautisko sistēmu un starptautiskās tiesības. Viņi apņēmās šajā nolūkā strādāt ar visiem partneriem kā G20, ANO un plašākas starptautiskas kopienas dalībnieki un mudināja arī citus rīkoties tāpat.
Līderi apsprieda arī visneatliekamākos ģeopolitiskos un ārpolitikas jautājumus, tostarp par Ķīnu, Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Tigraju, Sāhelu, Lībiju, Afganistānu, Korejas Tautas Demokrātisko Republiku, Mjanmu, Indijas un Klusā okeāna reģionu, Irānu un Irāku.
Attiecībā uz Ķīnu un konkurenci pasaules ekonomikā G7 turpinās konsultēties par kolektīvu pieeju izaicinošajai ārpustirgus politikai un praksei, kas traucē taisnīgas un pārredzamas pasaules ekonomikas darbību.
Saistībā ar savu attiecīgo atbildību daudzpusējā sistēmā G7 sadarbosies, kur tas ir tā locekļu savstarpējās interesēs, attiecībā uz kopīgiem globāliem izaicinājumiem, jo īpaši vēršoties pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu saistībā ar COP26 un citām daudzpusējām diskusijām.
Tajā pašā laikā un to darot, mēs aizstāvēsim savas vērtības, tostarp, aicinot Ķīnu ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, jo īpaši saistībā ar Siņdzjanu un tām tiesībām, brīvībām un augsto autonomijas pakāpi Honkongai, kas paredzētas Ķīnas un Lielbritānijas kopīgajā deklarācijā un Pamatlikumā.
G7 līderu paziņojums
Līderi atkārtoti apliecināja savu ieinteresētību stabilās un prognozējamās attiecībās ar Krieviju. Viņi aicināja Krieviju apturēt savu destabilizējošo izturēšanos un ļaunprātīgo rīcību un pildīt savus starptautiskos pienākumus un saistības cilvēktiesību jomā.
Attiecībā uz Ukrainu viņi aicināja Krieviju samazināt spriedzi, rīkoties saskaņā ar saviem starptautiskajiem pienākumiem un atvilkt savus militāros spēkus un materiālus no Ukrainas austrumu robežas un Krimas pussalas.
Mēs joprojām paužam stingru viedokli, ka Krievija konfliktā Ukrainas austrumos ir iesaistītā puse, nevis starpnieks.
G7 līderu paziņojums
Attiecībā uz uzbrukumiem cilvēktiesībām, pamatbrīvībām un starptautiskajām tiesībām, ko turpina Baltkrievijas iestādes, G7 turpinās sadarboties, lai sauktu vainīgos pie atbildības, tostarp, nosakot sankcijas, un turpinās valstī atbalstīt pilsonisko sabiedrību, neatkarīgos medijus un cilvēktiesības.
Līderi pauda dziļas bažas par notiekošo konfliktu Etiopijas Tigrajas reģionā. Viņi aicināja nekavējoties pārtraukt karadarbību, atļaut netraucētu humānās palīdzības piekļuvi visiem reģioniem, nekavējoties atvilkt Eritrejas spēkus un aicināja visas puses īstenot ticamu politisko procesu.
Septiņi konflikta, zvērību, etniskas vardarbības, cilvēktiesību un SHT pārkāpumu mēneši virza tūkstošiem nevainīgu cilvēku pretim cilvēku izraisītam badam, kas ir viens no visļaunākajiem, kāds jebkad pieredzēts. Mēs aicinām visu starptautisko kopienu rīkoties.
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels
Attīstība
G7 līderi atzina, ka Covid-19 ir tālejoša ietekme uz visnabadzīgākajām valstīm, kuras jau pirms tam cīnījās ar konfliktu, klimata pārmaiņu, sociālekonomisko triecienu un hroniska līdzekļu un infrastruktūras trūkuma ietekmi. Lai palīdzētu visnestabilākajām valstīm, G7 atbalsta papildu pasākumu kopumu, tostarp parāda atvieglošanu, attīstības finansējumu un atbalstu ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starpniecību.
G7 līderi atzina nozīmīgās vajadzības infrastruktūras ziņā valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, ko vēl vairāk pastiprina Covid-19 pandēmija. Viņi apņēmās īstenot būtiskas pārmaiņas savā pieejā globālajai infrastruktūras finansēšanai, īpašu uzsvaru liekot uz Āfriku. Attīstības finansēšanas iestādes un daudzpusējie partneri turpmāko piecu gadu laikā gatavojas investēt vismaz 80 miljardus ASV dolāru privātajā sektorā Āfrikā, lai atbalstītu ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanu un izaugsmi.
Nu jau dažus gadus kopā ar dažiem Eiropas līderiem mēs esam pārliecināti, ka šai iesaistei ar Āfriku ir jābūt mūsu turpmāko starptautisko attiecību pamatā. Aizvien lielākā mērā mēs esam spējuši apvienot Eiropas valstu nostājas šajā jautājumā, un tagad mēs esam pārliecinājuši savus partnerus vēl vairāk mobilizēt līdzekļus, lai nodrošinātu abpusēja ieguvuma stratēģiju Āfrikai un Eiropai.
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels
Par Apvienotās Karalistes G7 prezidentūru
Apvienotā Karaliste ir G7 prezidējošā valsts no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Tās galvenā prioritāte šajā laikposmā ir panākt, lai vadošās demokrātiskās valstis palīdzētu pasaulei apkarot Covid-19 un pēc tam "atjaunot uzlabojot" un radīt zaļāku un pārticīgāku nākotni:
- vadot globālo atveseļošanu no koronavīrusa, vienlaikus stiprinot mūsu noturību pret nākotnes pandēmijām;
- veicinot mūsu pārticību nākotnē ar brīvas un taisnīgas tirdzniecības palīdzību;
- cīnoties pret klimata pārmaiņām un saglabājot planētas bioloģisko daudzveidību;
- popularizējot mūsu kopējās vērtības.
Lai uzzinātu vairāk par Apvienotās Karalistes prezidentūras prioritātēm un Kornvolas samitu, apmeklējiet Apvienotās Karalistes G7 prezidentūras vietni:
- Apvienotās Karalistes G7 prezidentūras tīmekļa vietne
- Kornvolas samita tīmekļa vietne (Apvienotās Karalistes G7 prezidentūras tīmekļa vietne)
Gatavojoties Kornvolas samitam, Apvienotā Karaliste 2021. gada 19. februārī organizēja G7 līderu videokonferenci. Šajā sanāksmē priekšsēdētājs Mišels pauda atbalstu globālam līgumam par pandēmijām un aicināja nodrošināt visiem vienlīdzīgu piekļuvi vakcīnām par pieņemamu cenu.
Videokonferences beigās līderi pieņēma kopīgu paziņojumu.
Par G7 samitu
G7 samits ir forums, kuram ir svarīga loma, veidojot pasaules mēroga atbildes uz pasaules mēroga pārbaudījumiem, un kurš papildina G20 veikto globālo ekonomikas koordinēšanu.
Tas pulcē līderus no ES un šādām valstīm:
- Kanāda,
- Francija,
- Vācija,
- Itālija,
- Japāna,
- Apvienotā Karaliste,
- Amerikas Savienotās Valstis.
Iepriekšējais G7 samits notika Biaricā (Francijā) 2019. gadā. ASV G7 prezidentūras laikā 2020. gadā G7 samits nenotika.
Līderi tiekas G7 formātā kopš 2014. gada, kad Krievijas Federācija pārkāpa Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.
ES kā G7 locekle
Toreizējās Eiropas Kopienas pārstāvju dalība samitos sākās 1977. gadā ar Londonas samitu. Sākotnēji ES loma aprobežojās ar jomām, kurās tai vienīgajai bija kompetence, taču laika gaitā šī loma ir paplašinājusies.
Pakāpeniski ES tika iekļauta visās samita darba kārtības politiskajās diskusijās un, sākot no Otavas samita (1981), tā ir piedalījusies visās samita darba sanāksmēs.
Uz ES attiecas visi dalības pienākumi. Samita paziņojums ir politiski saistošs visām G7 loceklēm.
Prezidentūras rotācija ir šāda: 2018. gadā – Kanāda, 2019. gadā – Francija, 2020. gadā – ASV, 2021. gadā – Apvienotā Karaliste, 2022. gadā – Vācija, 2023. gadā – Japāna un 2024. gadā – Itālija.
