Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (enerģētika), 2024. gada 4. marts

Galvenie rezultāti

Piegādes drošība un sagatavotība ziemai

Ministri apmainījās viedokļiem par pašreizējo situāciju piegādes drošības jomā un jautājumiem saistībā ar gatavošanos 2024.–2025. gada ziemai. Cita starpā viņi apsprieda veidus, kā gan individuāli, gan kolektīvi izvairīties no jauniem cenu satricinājumiem un stiprināt enerģētisko drošību, vienlaikus sasniedzot noteiktos mērķrādītājus attiecībā uz dekarbonizāciju un pakāpenisku atteikšanos no Krievijas fosilajām degvielām.

Vairākas dalībvalstis uzstāja, ka starpsavienojumi un labi savienoti energotīkli ir būtisks elements, lai nodrošinātu piegādes drošību krīzes laikā, un vēl jo vairāk tas tā būs turpmākajos gados. Šajā sakarā daudzi uzstāja, ka ir jāpiešķir pietiekami resursi, lai nodrošinātu pārrobežu energotīklu attīstību.

Daudzi ministri aicināja pakāpeniski izbeigt Krievijas gāzes importu, dažādot piegādes maršrutus, paaugstināt energoefektivitāti, turpināt atturības centienus un paātrināt elektrifikāciju, jo tie ir svarīgi veidi, kā palielināt noturību un nodrošināt piegādes drošību.

• Enerģētiskais lēciens: kā ES valstis pārvarēja Krievijas izraisīto krīzi un pārveido energoapgādi (pārskats)
• Enerģijas cenas un piegādes drošība (vispārīga informācija)

Šajā sakarā viņi panāca politisku vienošanos par Padomes ieteikumu turpināt koordinētus gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumus. Šis nesaistošais instruments mudina dalībvalstis turpināt centienus samazināt gāzes pieprasījumu par 15 % salīdzinājumā ar atsauces periodu (2017. gada 1. aprīlis – 2022. gada 31. marts), vienlaikus atzīstot īpašus apstākļus.

• Gāzes piegādes drošība: dalībvalstis vienojas par ieteikumu brīvprātīgu pieprasījuma samazināšanas pasākumu turpināšanai (paziņojums presei, 2024. gada 4. marts)
• Padome oficiāli pieņem gāzes pieprasījuma samazināšanas mērķrādītāju, kas ir 15 % (paziņojums presei, 2023. gada 30. marts)
• Padome pieņem regulu par gāzes pieprasījuma samazināšanu par 15 % šajā ziemā (paziņojums presei, 2022. gada 5. augusts)

Kopš 2022. gada esam daudz paveikuši, pieņemot koordinētus pasākumus Eiropas Savienībā un ātri reaģējot uz enerģētikas krīzi, ko izraisīja Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Šodien panāktā politiskā vienošanās liecina par mūsu apņemšanos arī turpmāk būt gataviem novērst jebkādus piegādes traucējumus un garantēt drošu ziemu mūsu iedzīvotājiem un rūpniecībai. Tinne Van der Strātena, Beļģijas enerģētikas ministre

Elastība kā instruments enerģētikas pārkārtošanai

Ministri arī apmainījās viedokļiem par elastību kā būtisku instrumentu enerģētikas pārkārtošanai un Krievijas fosilo degvielu atsaistīšanai.

Viņi identificēja būtiskākos šķēršļus attiecībā uz elastības īpatsvara palielināšanu, kā arī noteica iespējamos stimulus, izmantojot atbalsta shēmas. Viņi apsprieda tehniskos, regulatīvos un ekonomiskos šķēršļus elastības atraisīšanai individuālo mājsaimniecību patērētāju līmenī.

Turklāt viņi noteica, ka nozaru elektrifikācija un pārrobežu starpsavienojumi ir jomas, kurās elastību piemērot plašā mērogā. Noslēgumā viņi arī apmainījās viedokļiem par jebkādām iespējamām izmaiņām valstu tarifu sistēmās attiecībā uz pārvades un sadales tīklu operatoriem pēc nesenās elektroenerģijas tirgus reformas – kā līdzekli, lai stimulētu elastību.

• Elektroenerģijas tirgus reforma (vispārīga informācija)

Saules enerģijas nozare Eiropā

Pusdienu laikā ministri apsprieda saules enerģijas nozares stāvokli Eiropā. Viņi apsprieda svarīgo ieguldījumu, ko saules fotoelementi var sniegt sakarā ar atsaisti no Krievijas fosilajām degvielām līdz 2027. gadam (saskaņā ar plānu “REPowerEU” paredzams, ka minētais ieguldījums varētu aizstāt 9 miljardus m³ gāzes).

Ministri pienācīgi ņēma vērā paskaidrojumus, ko sniedza uzaicinātie viesi no “Solar Power Europe” un Eiropas solārizstrādājumu ražošanas padomes. Viņi pauda gandarījumu par iespaidīgo uzrāvienu, kas bija vērojams saules fotoelementu ieviešanā visā Eiropā, kā arī pieņēma zināšanai Komisijas viedokli, ka ir jādara vēl vairāk.

Ministri arī pauda plašu atbalstu tādu darbību izstrādei un īstenošanai, kuru mērķis ir atbalstīt un palielināt Eiropas solārizstrādājumu ražošanu, cita starpā koncentrējoties uz inovāciju un mērķorientētām izsolēm, tikmēr daudzi brīdināja nenoteikt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz solārizstrādājumu importu.

Citi jautājumi

Sadaļā “Citi jautājumi” Komisija informēja ministrus par dalībvalstu progresu 2030. gada mērķu sasniegšanā klimata un enerģētikas jomā.

• Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” (vispārīga informācija)
• Klimata pārmaiņas: ko dara ES (vispārīga informācija)

Ukrainas enerģētikas ministrs Germans Galuščenko (German Galushchenko) ar videokonferences starpniecību informēja ministrus par situāciju enerģētikas jomā Ukrainā.

Lietuvas delegācija aicināja Eiropas Komisiju izpētīt iespējas steidzami rīkoties un nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, kas vajadzīgi, lai panāktu termiņa – vēlākais 2027. gada 1. janvāris – izpildi attiecībā uz gāzes, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes, importa no Krievijas pakāpenisku pārtraukšanu, vienlaikus uzstājot, ka šādos tiesību aktos būtu jāparedz dalībvalstīm pilnvaras veikt nepieciešamos pasākumus valsts līmenī, lai ievērotu minēto termiņu.

Austrijas, Čehijas, Slovākijas un Ungārijas enerģētikas ministri sniedza informāciju par neitralitātes maksas par gāzes uzglabāšanu ietekmi un vajadzību pēc labākas koordinācijas Eiropas līmenī.

Padome bez apspriešanas arī pieņēma leģislatīvo un neleģislatīvo “A” punktu sarakstā iekļautos punktus.