"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Transports), 2023. gada 4. decembris
Galvenie rezultāti
Padome pieņēma nostāju (“vispārēju pieeju”) par konkrētām ceļu satiksmes un kuģošanas drošības tiesību aktu kopumu daļām, par pārskatīto regulu par pārtraukumiem un atpūtas laikiem pasažieru neregulāro pārvadājumu nozarē un par ierosināto regulu par transporta pakalpojumu siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaiti.
Padome arī pieņēma zināšanai progresa ziņojumu par Komisijas priekšlikumu grozīt direktīvu par lielas noslodzes transportlīdzekļu svaru un gabarītiem. Visbeidzot, prezidentvalsts informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar citiem leģislatīvajiem dosjē.
Tā bija ļoti veiksmīga sanāksme: mēs panācām astoņas vienošanās par svarīgākajiem tiesību aktiem, tostarp par autovadītāju apliecību reformu, pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem un kuģošanas drošības direktīvām. Tādējādi Padome varēs sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu un galu galā pabeigt darbu pie šiem dosjē pašreizējā sasaukuma laikā.
Oskars Puente, Spānijas transporta un ilgtspējīgas mobilitātes ministrs
Ceļu satiksmes drošība
Padome pieņēma vispārēju pieeju par ceturto reformu attiecībā uz tiesību aktu par vadītāju apliecībām, kuras mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību un atvieglot brīvu pārvietošanos. Reformas mērķis ir arī uzlabot braukšanas prasmes, zināšanas un speciālās zināšanas, piemēram, atjauninot braukšanas eksāmenos iekļautos elementus un ieviešot ES mēroga shēmu attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanu ar pavadošu personu pēc B kategorijas vadītāja apliecības iegūšanas. Ir ieviesti arī pasākumi bīstamas uzvedības mazināšanai, tostarp atjaunināti noteikumi par fizisko un garīgo piemērotību, kā arī paredzēta ES mēroga shēma attiecībā uz pārbaudes laiku jauniem autovadītājiem. Ar priekšlikumu tiek arī ieviesta iespēja iegūt digitālu vadītāja apliecību, kā arī sistēma dalībvalstu kompetento iestāžu administratīvajai sadarbībai un paredzēts vienkāršot administratīvos procesus un prasības.
Padome arī pieņēma vispārēju pieeju attiecībā uz pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kuras mērķis ir vēl vairāk uzlabot ceļu satiksmes drošību, paplašinot direktīvas darbības jomu un iekļaujot tajā arī citus ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumus, nodrošināt, ka vadītāji nerezidenti, vadot transportlīdzekli citās dalībvalstīs, ievēro satiksmes noteikumus, stiprinot dalībvalstu savstarpējās palīdzības mehānismus, lai atvieglotu attiecīgās personas identificēšanu un naudas sodu izpildi saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Tās mērķis ir arī uzlabot vadītāju nerezidentu pamattiesību aizsardzību.
Ministri bija vienisprātis, ka šiem tiesību aktiem ir svarīga nozīme, un īpaši norādīja, ka tie palīdzēs īstenot ES redzējumu, proti, līdz 2050. gadam panākt, lai uz ES ceļiem būtu “nulle bojāgājušo un nulle smagu traumu”. Padomes nostājas izmantos kā sarunu pilnvarojumus turpmākajām sarunām ar Eiropas Parlamentu.
Padome pieņēma nostāju attiecībā uz četriem priekšlikumiem par ostas valsts kontroli, kuģu radīto piesārņojumu, karoga valstij noteikto prasību ievērošanu un negadījumu izmeklēšanu jūras transporta nozarē, kuri visi bija iesniegti kā daļa no tiesību aktu kopuma par kuģošanas drošību. Priekšlikumu mērķis ir modernizēt ES noteikumus par kuģošanas drošību un mazināt kuģu radīto ūdens piesārņojumu, nodrošinot Eiropas Savienībai jaunus instrumentus tīras un modernas kuģošanas atbalstam.
Attiecībā uz jūras satiksmes negadījumiem bija jāveic saskaņošana ar SJO Negadījumu izmeklēšanas kodeksu. Turklāt Padomes nostāja paplašina direktīvas darbības jomu, iekļaujot tajā arī mazos zvejas kuģus. Padomes grozījumi ir vērsti arī uz to, lai nodrošinātu negadījumu izmeklēšanas struktūru neatkarību, kā arī konstatējumu konfidencialitāti.
Padomes nostājā attiecībā uz direktīvu par ostas valsts kontroli galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai nodrošinātu, ka noteikumi ir saskaņoti ar Parīzes SM apstiprinātajām procedūrām un ietver jau spēkā esošos SJO konvenciju papildu noteikumus. Tika izskatīti arī noteikumi par inspekciju taisnīgu sadali, inspekciju atlikšanu, kā arī ienākšanas aizliegumu. Tika arī ieviests brīvprātīgs lielo zvejas kuģu kontroles režīms. Tekstā ir ieviestas arī izmaiņas riska profilā, kurā Padome vienojās iekļaut vides parametru. Riska profilā tiek iekļauti arī trūkumi, kas saistīti ar sociālajiem aspektiem, īstenojot SDO konvenciju. Visbeidzot, Padomes nostājā ir arī norādīts uz elektronisko sertifikātu izmantošanu, tādējādi veicinot to.
Direktīva par karoga valstij noteiktajām prasībām bija sarežģītākais dosjē sarunās. Salīdzinājumā ar sākotnējo Komisijas priekšlikumu Padomes nostājā ir vairāki grozījumi. Nostāja tekstu saskaņo ar SJO instrumentu īstenošanas kodeksu (“III kodeksu”). Tajā uzmanība pievērsta cilvēkresursiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu karoga valsts pārvaldes līmenī, datiem, kas jāpaziņo Komisijai, un brīvprātīgai datubāzes izmantošanai nolūkā apmainīties ar informāciju par elektroniskajiem sertifikātiem, izmantojot informācijas datubāzi. Padomes nostājā ir iekļautas kontroles, ko var veikt, izmantojot uz risku balstītu pieeju. Visbeidzot, tajā uzmanība pievērsta spēju veidošanai nolūkā veikt nepieciešamos administratīvos uzdevumus un paredzētas atkāpes attiecībā uz dalībvalstīm, kurām nav pieejas jūrai.
Ar Padomes nostāju attiecībā uz direktīvu par kuģu radīto piesārņojumu ievieš administratīvu sankciju sistēmu, tādējādi izveidojot nošķīrumu no jaunās direktīvas par noziegumiem pret vidi. Padomes nostāja tekstu arī saskaņo ar MARPOL konvenciju un ļauj dalībvalstīm administratīvo sankciju režīmu pielāgot saviem valsts tiesību aktiem. Nostāja arī paredz elastību attiecībā uz reģistrēšanas un ziņošanas pienākumiem, lai izvairītos no pārmērīga administratīvā sloga dalībvalstīs, un tā ļauj dalībvalstīm, kurām nav pieejas jūrai, atkāpties no dažiem noteikumiem.
Padomes nostājas nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus nozarei un vienlaikus uzlabo īstenošanu un izpildi, izmantojot digitalizāciju un ciešāku ES sadarbību. Pilnībā atbalstot šos mērķus, ministri bija vienisprātis, ka pārskatītajās direktīvās ir noteikti pamatparametri drošākam un tīrākam jūras transportam Eiropā. Padomes nostājas izmantos kā pilnvarojumus sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu.
Padome pieņēma nostāju attiecībā uz pārskatītu regulu par atpūtas laikiem un pārtraukumiem transportlīdzekļu vadītājiem pasažieru neregulāro pārvadājumu nozarē. Jauno noteikumu mērķis ir labāk atspoguļot nozares būtību un ar to saistītos darba modeļus, paredzot zināmu elastību attiecībā uz pārtraukumu sadalījumu un atpūtas laiku sākumu, nesaīsinot minimālos garantētos atpūtas laikus vai negrozot transportlīdzekļa vadīšanas laika ierobežojumus. Ministri uzsvēra priekšlikuma sociālo dimensiju, tāpēc ka profesionāli transportlīdzekļu vadītāji strādā ļoti lielas slodzes apstākļos un viņiem ir nepieciešama aizsardzība attiecībā uz pārtraukumiem un atpūtas laikiem. Ministri arī uzsvēra, ka salīdzinājumā ar transportlīdzekļu vadītājiem, kuri strādā kravas vai pasažieru regulāro pārvadājumu nozarē, transportlīdzekļu vadītājiem šajā nozarē ir atšķirīgs darba ritms izteiktās sezonalitātes un atšķirīgo braukšanas attālumu dēļ. Padomes nostāju izmantos kā sarunu pilnvarojumu turpmākajām sarunām ar Eiropas Parlamentu.
Transporta pakalpojumu siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaite
Padome pieņēma nostāju attiecībā uz regulu par transporta pakalpojumu siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaiti. Priekšlikums ir daļa no “kravu pārvadājumu zaļināšanas” paketes, un tā mērķis ir uzlabot transporta pakalpojumu siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanu un informācijas sniegšanu par tām, lai klienti varētu izvēlēties ilgtspējīgākās transporta iespējas.
Padomes nostājā tagad ir arī paredzēta elastība attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, verificētu datu un jau akreditētu verificētāju akceptēšana, piemēram, jūras transporta nozarē un aviācijā, ņemot vērā jaunākos tiesību aktus, kas izriet no paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Turklāt Komisijai būtu jāizstrādā instruments, ar ko tiek sniegta palīdzība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Visbeidzot, Padomes tekstā ir paredzēta iespēja nākotnē iekļaut arī aprites cikla emisijas. Padomes nostāju izmantos kā pilnvarojumu sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu.
Padome pieņēma zināšanai progresa ziņojumu par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo svaru un gabarītiem, kurš arī bija iesniegts kā neatņemama daļa no “kravu pārvadājumu zaļināšanas” paketes. Priekšlikuma mērķis ir stimulēt autotransporta nozari investēt bezemisiju tehnoloģijās un energoefektīvos risinājumos. Ministri bija vienisprātis, ka priekšlikumam ir svarīga nozīme, lai atbalstītu transporta nozares pāreju uz zaļākiem risinājumiem.
Prezidentvalsts Padomi informēja par pašreizējo stāvokli saistībā ar citiem tiesību aktu priekšlikumiem, tostarp regulas par ES pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstībai pārskatīšanu, Eiropas vienotās gaisa telpas 2+ (SES2+) “paketi” un direktīvu par konkrētu transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas sekām ES mērogā.
Grieķijas, Horvātijas, Itālijas, Kipras, Maltas un Portugāles delegācijas Padomi informēja par jautājumiem, kas rada bažas jūras kravu pārvadājumu nozarei un kas saistīti ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) direktīvas īstenošanu.
Nīderlandes un Austrijas delegācijas pievērsās jautājumam par Eiropas pilotu nogurumu.
Polijas, Slovākijas un Ungārijas delegācijas Padomi informēja par to, kā ES un Ukrainas nolīgums par kravu autopārvadājumiem ietekmē transporta nozari.
Itālijas delegācija vērsa Padomes uzmanību uz Alpu reģiona stratēģisko lomu saistībā ar Eiropas transporta savienojamību.
Beļģijas delegācija iepazīstināja ar savām prioritātēm un darba programmu 2024. gada otrajā pusē.
Neformālas pusdienas
Neformālās pusdienās ministri apmainījās viedokļiem par Eiropas transporta tīkla (TEN-T) infrastruktūras finansēšanu. Ministri piekrita, ka TEN-T politika ir būtisks instruments tādas saskaņotas, savienotas un kvalitatīvas transporta infrastruktūras izveidei visā ES, kura, izmantojot stabilas pārrobežu transporta sistēmas, bez trūkstošiem savienojumiem vai sastrēgumposmiem, stiprina ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Šajā sakarā ministri izskatīja iespējas, kā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansēšanas instrumentu varētu labāk panākt vislielāko iespējamo ES pievienoto vērtību, galveno uzmanību pievēršot pārrobežu savienojumiem un nodrošinot visefektīvāko transportlīdzekļu politiku Eiropā. Viņi apsprieda arī iespējamās EISI prioritātes gaidāmajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2028.–2034. gadam.
Tā bija ļoti veiksmīga sanāksme: mēs panācām astoņas vienošanās par svarīgākajiem tiesību aktiem, tostarp par autovadītāju apliecību reformu, pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem un kuģošanas drošības direktīvām. Tādējādi Padome varēs sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu un galu galā pabeigt darbu pie šiem dosjē pašreizējā sasaukuma laikā.