Skip to content

Jaunākie ES politikas pasākumi klimata pārmaiņu jomā

Klimatiskā pārkārtošanās ir viena no galvenajām Eiropadomes un ES Padomes prioritātēm. Eiropas zaļā kursa uzsākšana 2019. gada decembrī deva jaunu impulsu klimata politikai un rīcībai ES līmenī.

Zemāk ir sniegts pārskats par jaunākajiem ar klimatu saistītajiem ES tiesību aktiem un politikas iniciatīvām.

Gatavi mērķrādītājam 55 %

ES strādā pie savu tiesību aktu pārskatīšanas klimata, enerģētikas un transporta jomā saskaņā ar paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %", lai pašreizējos tiesību aktus saskaņotu ar 2030. un 2030. gada vērienīgajiem mērķiem. Paketē cita starpā ietilpst:

  • ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšana,
  • Kopīgu centienu regula,
  • Atjaunojamo energoresursu un Energoefektivitātes direktīvas,
  • Zemes izmantošanas un mežsaimniecības regula,
  • regula par vieglo automobiļu un furgonu CO2 emisijām.

Eiropas Klimata akts

Eiropas Klimata akts ir viens no Eiropas zaļā kursa elementiem, un tā nolūks ir tiesību aktos iestrādāt mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES. 2020. gada decembrī ES valstu vides ministri panāca vienošanos par vispārēju pieeju attiecībā uz Komisijas ierosināto Eiropas Klimata akta priekšlikumu, tostarp – ievērojot Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra norādes – par jaunu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju neto samazinājuma mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam panākt vismaz 55 % samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

2021. gada aprīlī Padomes un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji panāca provizorisku politisku vienošanos par Eiropas Klimata aktu. Padome pieņēma nostāju pirmajā lasījumā 2021. gada jūnijā, noslēdzot pieņemšanas procedūru.

Eiropas Klimata aktā ir noteikts saistošs ES klimata mērķrādītājs – vismaz 55 % siltumnīcefekta gāzu neto emisiju (emisijas, no kurām atskaitīti piesaistījumi) samazinājums līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu. ES arī centīsies līdz 2030. gadam panākt lielāku apjomu oglekļa neto piesaistītāju.

Ar regulu izveido Eiropas Zinātnisko konsultatīvo padomi klimata pārmaiņu jautājumos, kas sniegs neatkarīgus zinātniskus ieteikumus un ziņos par ES pasākumiem. Tajā paredzēts turpmākajos gados noteikt starpposma klimata mērķrādītāju 2040. gadam.

ES Klimatadaptācijas stratēģija

ES vides ministri 2021. gada jūnijā pieņēma secinājumus, kuros apstiprināta jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija. Minētajā stratēģijā ir izklāstīts ilgtermiņa redzējums par to, kā ES līdz 2050. gadam kļūt par klimatnoturīgu sabiedrību, proti, par sabiedrību, kas ir pilnībā pielāgota neizbēgamajai klimata pārmaiņu ietekmei.

Stratēģijā paredzēti šādi elementi:

  • labāka datu vākšana un kopīgošana, lai uzlabotu piekļuvi zināšanām par klimata ietekmi un dalīšanos šajās zināšanās,
  • dabā balstīti risinājumi, kas palīdz veidot klimatnotrību un aizsargāt ekosistēmas,
  • pielāgošanās integrēšana makrofiskālās politikas jomās.

Secinājumos sniegtas politiskas norādes Komisijai attiecībā uz stratēģijas īstenošanu. Tajos sniegtas norādes arī attiecībā uz ES pielāgošanās paziņojuma iesniegšanu pirms Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata konferences (COP26) sanāksmes.

Padome 2020. gada aprīlī pieņēma jaunu regulu, kuras mērķis ir samazināt risku, ka kultūraugu apūdeņošanai trūkst ūdens. Noteikumi ir izstrādāti tā, lai palīdzētu Eiropai pielāgoties klimata pārmaiņu sekām. Ar regulu, kas pilnībā atbilst aprites ekonomikas principiem, atvieglos attīrītu komunālo notekūdeņu izmantošanu lauksaimnieciskajai apūdeņošanai, tādējādi uzlabojot ūdens pieejamību un palīdzot novērst pārtikas trūkumu.

ES Klimatadaptācijas stratēģija ļaus ES būt labāk sagatavotai klimata pārmaiņu ietekmes pārvarēšanai.

Transporta radītās CO2 emisijas

2019. gada aprīlī tika pieņemts lēmums par stingrākiem emisiju ierobežojumiem vieglajiem automobiļiem un furgoniem, lai pēc 2030. gada jauni vieglie automobiļi emitētu vidēji mazāk CO2 salīdzinājumā ar emisiju līmeni 2021. gadā, proti:

  • vieglie automobiļi – par 37,5 % mazāk CO2,
  • furgoni – par 31 % mazāk CO2.

Robežvērtības kravas automobiļiem un citiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem tika pieņemtas 2019. gada jūnijā. Jaunie noteikumi liks ražotājiem samazināt jaunu kravas automobiļu CO2 emisijas salīdzinājumā ar 2019. gada emisiju līmeni vidēji par:

  • 15 % no 2025. gada,
  • 30 % no 2030. gada.

ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma

2018. gada februārī ES pieņēma pārskatītus noteikumus par ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS). To izveidoja 2005. gadā, un tas ir pasaulē pirmais nozīmīgais un joprojām lielākais oglekļa tirgus. Šī sistēma nosaka robežvērtību attiecībā uz CO2 apjomu, ko var emitēt smagā rūpniecība un elektrostacijas. Atļauto emisiju kopējo apjomu sadala uzņēmumiem atļauju veidā, ar kurām var tirgoties.

2019. gada decembrī ES un Šveice vienojās apvienot savas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas. Šis nolīgums būs savstarpēji izdevīgs gan ES, gan Šveices Konfederācijai, jo emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēmu sasaiste var palielināt emisiju samazināšanas iespējas un uzlabot emisijas kvotu tirdzniecības izmaksu efektivitāti.

Centienu sadalīšana

Siltumnīcefekta gāzu emisijas sektoros, kurus neaptver ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, reglamentē ar tā dēvēto Kopīgu centienu regulu, kurā nosprausti dalībvalstīm saistoši gadskārtēja emisiju samazinājuma mērķrādītāji 2021.–2030. gadam.

Regulas mērķis ir nodrošināt, ka šie sektori sekmē siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Šie sektori aptver ēkas, lauksaimniecību (emisijas, kas nav CO2), atkritumu apsaimniekošanu un transportu (izņemot aviāciju un starptautisko kuģniecību).

Zemes izmantošana un mežsaimniecība

2018. gada maijā tika pieņemta jauna regula zemes un mežu aizsardzības un pārvaldības uzlabošanai. Ar šo regulu siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (LULUCF), tika iekļautas klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam.

Tīra enerģija

Trīs ceturtdaļas no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām rada enerģijas ražošana un patēriņš. ES strādā pie tā, lai panāktu enerģētikas sektora dekarbonizāciju, kas ir galvenais zaļās pārkārtošanās elements.

Padome 2020. gada decembrī pieņēma secinājumus par Komisijas ierosinātajām stratēģijām attiecībā uz atkrastes atjaunojamiem energoresursiem un ūdeņradi. Tajā pašā mēnesī notikušajā videokonferencē ES enerģētikas ministri apsprieda energosistēmu integrāciju.

ES dalībvalstīm ir jāiesniedz un regulāri jāatjaunina savi nacionālie enerģētikas un klimata plāni (NEKP), lai ziņotu par ieguldījumu energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu mērķrādītājos un emisiju samazināšanas mērķrādītājos. NEKP tika ieviesti ar enerģētikas savienības stratēģiju un pirmie NEKP attiecas uz 2021.–2030. gada laikposmu.

Padome kā daļu no Eiropas zaļā kursa stratēģijas ir noteikusi arī turpmākus politikas pasākumus attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām. Tie ietver Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, stratēģiju "No lauka līdz galdam", Biodaudzveidības stratēģiju un Eiropas Industriālo stratēģiju.

Attēls, kurā redzams sausums

Uzņemties vadību klimata pārmaiņu jomā

ES ir apņēmības pilna būt līdere globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām. ES vadītāji tiecas uz vērienīgu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES, kā to paredz Parīzes nolīgums. Turpmākajās desmitgadēs sadarbojoties, ES valstis vēlas panākt, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek samazinātas līdz minimumam un ka tiek veikti pasākumi, ar ko atsvērtu visas pārējās emisijas.