Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Telekomunikācijas), 2023. gada 5. decembris

Galvenie rezultāti

Padome vienojās par nostāju (vispārēju pieeju) attiecībā uz regulu par gigabitisku elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas izmaksu samazināšanas pasākumiem (Gigabitiskās infrastruktūras akts). Tā arī izvērtēja progresu, kas panākts diskusijās par regulu, kas nosaka pasākumus, kuri stiprina solidaritāti un spējas Savienībā atklāt kiberapdraudējumu un kiberincidentus, tiem sagatavoties un uz tiem reaģēt (Kibersolidaritātes akts).

Ministri arī rīkoja politikas debates par līderlomu tehnoloģijā un konkurētspēju, galveno uzmanību pievēršot ieguldījumiem digitālajos tīklos un infrastruktūrā. Visbeidzot, prezidentvalsts informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar vairākiem leģislatīvajiem dosjē.

Tā bija konstruktīva sanāksme. Mēs vienojāmies par savu nostāju attiecībā uz jaunu tiesību aktu par ātrdarbīgu tīklu ierīkošanu, kā arī par politikas pamatnostādnēm ieguldījumu veicināšanai digitālajos tīklos un infrastruktūrā, lai līdz šīs desmitgades beigām pabeigtu ES digitālo pārveidi.

Marija Gonsalesa Verakrusa, Spānijas telekomunikāciju un digitālās infrastruktūras valsts sekretāre

Mēs izvērtējām labo progresu, kas līdz šim panākts attiecībā uz nozīmīgo priekšlikumu uzlabot kiberdrošības spējas un solidaritāti visā ES. Mēs turpināsim intensīvi strādāt ar šo leģislatīvo dosjē, cerot, ka drīz spēsim Padomē vienoties par sarunu pilnvarām un pēc iespējas drīzāk sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu.

Mākslīgā intelekta sakarā šobrīd mums ir pievērsta visas pasaules uzmanība. Mums ir jāvienojas par pirmajiem starptautiskajiem tiesību aktiem, kas nodrošina uz cilvēku vērstu, inovatīvu un drošu MI. Mēs rūpīgi izmantosim piešķirtās pilnvaras un ceram, ka rīt plānotās debates ar Eiropas Parlamentu būs auglīgas un izšķirošas. Karme Artigas, Spānijas digitalizācijas un mākslīgā intelekta lietu valsts sekretāre

Gigabitiskās infrastruktūras akts

Padome vienojās par nostāju attiecībā uz jauniem noteikumiem, kuru mērķis ir samazināt gigabitisku elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas izmaksas (Gigabitiskās infrastruktūras akts). Priekšlikuma mērķis ir samazināt ātrdarbīgas elektronisko sakaru infrastruktūras ierīkošanas izmaksas, ko daļēji izraisa atļauju piešķiršanas procedūras pirms tīklu ierīkošanas vai modernizācijas. Regulas mērķis ir arī paātrināt tīklu ierīkošanu, nodrošināt juridisko noteiktību un pārredzamību visiem ekonomikas dalībniekiem un nodrošināt publisko elektronisko sakaru tīklu operatoriem efektīvākus plānošanas un ierīkošanas procesus. Turklāt noteikumi attiecas arī uz ēku iekšējās fiziskās infrastruktūras izvēršanu un piekļuvi tai.

Ministri piekrita, ka pastāv milzīga atšķirība starp ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai sasniegtu ES 2030. gada savienojamības mērķrādītājus, un tiem, kas pašlaik tiek ieguldīti. Atzīmējot, ka tīkla infrastruktūras administratīvās procedūras bieži vien ir garas, sarežģītas un atšķirīgas dažādās dalībvalstīs, ministri bija vienisprātis, ka jaunā regula ir svarīga, lai saskaņotu attiecīgos procesus un paātrinātu ES digitālo pārveidi, no kā ieguvēji būs gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi. Padomes vispārējā pieeja ir pilnvarojums prezidentvalstij sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu.

• Gigabitiskās infrastruktūras akts: Padome pieņem nostāju par ātrdarbīgu tīklu ātrāku ierīkošanu Eiropas Savienībā, paziņojums presei, 2023. gada 5. decembris

Kibersolidaritātes akts

Par telekomunikācijām atbildīgie ministri pieņēma zināšanai progresa ziņojumu par regulu, kas nosaka pasākumus, kuri stiprina solidaritāti un spējas Eiropas Savienībā atklāt kiberapdraudējumus un kiberincidentus, tiem sagatavoties un uz tiem reaģēt (Kibersolidaritātes akts). Šā priekšlikuma galvenais mērķis ir stiprināt solidaritāti ES līmenī, lai labāk atklātu kiberapdraudējumus un kiberincidentus, tiem sagatavotos un uz tiem reaģētu. Priekšlikuma mērķis ir palielināt kritiskās un sevišķi kritiskās nozarēs darbojošos iedzīvotāju, uzņēmumu un vienību noturību pret augošajiem kiberapdraudējumiem, kuri ietekmē sabiedrību un ekonomiku.

Ministri piekrita, ka regula stiprinātu kiberapdraudējumu un kiberincidentu kopīgu atklāšanu un situācijas apzināšanos Eiropas Savienībā, stiprinātu kritisko vienību sagatavotību visā ES un stiprinātu solidaritāti, attīstot kopīgas reaģēšanas spējas pret ievērojamiem vai liela mēroga kiberincidentiem. Viņi vienojās, ka darbs būtu jāturpina tehniskā līmenī, lai Padomē pēc iespējas ātrāk varētu vienoties par pilnvarojumu sarunām ar Eiropas Parlamentu.

Digitālie tīkli un infrastruktūra

Pēc prezidentvalsts iniciatīvas un pēc viedokļu apmaiņas neformālajā telekomunikāciju ministru sanāksmē, kas notika Leonā 2023. gada 23. un 24. oktobrī, Padomē norisinājās politikas debates par līderlomu tehnoloģijā un konkurētspēju, galveno uzmanību pievēršot ieguldījumiem digitālajos tīklos un infrastruktūrā. Attiecīgajā Komisijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā tika secināts, ka, lai pielāgotos šai tehnoloģiskajai revolūcijai, Eiropas telesakaru operatoriem ir vajadzīgs mērogs un elastīgums, taču tos kavē tirgus sadrumstalotība. Vairākās dalībvalstīs darbojas vien daži Eiropas operatori, turklāt savienojamības vienotajam tirgum ES traucē daudzi ierobežojoši faktori. Komisijas 2024. gada darba programmā ir norādīts, ka tā sagatavos pamatu iespējamiem politikas un regulatīviem pasākumiem attiecībā uz digitālajiem tīkliem un infrastruktūru, jo īpaši, lai atvieglotu pārrobežu infrastruktūras operatoru darbību vienotajā tirgū, paātrinātu tehnoloģiju ieviešanu un piesaistītu vairāk kapitāla tīkliem.

Ņemot vērā minēto, ministri atzina, ka telekomunikāciju nozare saskaras ar jaunām problēmām un iespējām, kam ir izšķiroša nozīme attiecībā uz tās konkurētspēju un ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā un kuru iemesli ir telesakaru un mākoņbalstītu programvadāmu tīklu konverģence, arvien svarīgāka veiktspējas un drošības prasību nozīme, jaunu dominējošu dalībnieku parādīšanās vērtību ķēdē un tādu jaunu tehnoloģiju izstrāde, kurām nepieciešami ievērojami ieguldījumi. Tāpēc ministri vienprātīgi nolēma, ka ir jāturpina strādāt, lai atrisinātu konstatētās problēmas un pielāgotu ES noteikumus jaunajiem apstākļiem, ko raksturo nopietnas ģeopolitiskas problēmas un straujas tehnoloģiskās pārmaiņas. Šajā sakarā viņi aplūkoja iespējamus pasākumus, kuri būtu jāveicina telesakaru tirgū, lai izveidotu ilgtspējīgu un drošu digitālo vidi un garantētu ES digitālo suverenitāti un neatkarību. Tāpat ministri arī apmainījās viedokļiem par pasākumiem, tostarp, bet ne tikai, attiecībā uz pārvaldību, regulējumu un finansējumu, kurus varētu pieņemt, lai garantētu kritisko zemūdens kabeļu drošību un noturību.

Citi jautājumi

Prezidentvalsts informēja Padomi par pašreizējo stāvokli saistībā ar vairākiem tiesību aktu priekšlikumiem, proti:

• Mākslīgā intelekta aktu,
• Regulas par Eiropas digitālo identitāti (eIDAS) pārskatīšanu,
• Sadarbspējīgas Eiropas aktu,
• Kibernoturības aktu,
• projektu regulai par mērķorientētu grozījumu Kiberdrošības aktā attiecībā uz pārvaldītiem drošības pakalpojumiem.

Prezidentvalsts arī informēja Padomi par notikumiem un pasākumiem digitālajā jomā, tostarp par ministru sagatavoto Leonas deklarāciju par neirotehnoloģiju, un ceturto Eiropas Mākslīgā intelekta (MI) alianses asambleju, kas notika Madridē 2023. gada 16. un 17. novembrī.

Komisija informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar starptautiskām iniciatīvām digitālajā jomā, galveno uzmanību pievēršot tirdzniecības un tehnoloģiju padomēm un digitālajām partnerībām. Komisija arī sniedza Padomei jaunāko informāciju par Eiropas Datu vārtejām kā svarīgu elementu ministru deklarācijā par ES digitālo desmitgadi un informēja Padomi par Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) 2023. gada Pasaules radiosakaru konferences (PRK-23) rezultātiem.

Noslēgumā nākamā prezidentvalsts Beļģija iepazīstināja ar savām prioritātēm un darba programmu 2024. gada pirmajam pusgadam.