Hronoloģisks pārskats – Kopējā lauksaimniecības politika 2023.–2027. gadam

Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2025. gada maija sanāksmē ministri rīkoja debates par Eiropas Komisijas 2025. gada februārī publicēto paziņojumu “Lauksaimniecība un pārtika – kādām tām būt?”.

Viņi vienojās, ka būtiski mērķi ir lauksaimniecības konkurētspējas un ilgtspējas uzlabošana un lauksaimniecības politikas vienkāršošana.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksme, 2025. gada 26. maijs

Pēc tam, kad Eiropas Komisija bija sniegusi informāciju, Padomē notika viedokļu apmaiņa par redzējumu attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas nozari.

Dalībvalstis kopumā atzinīgi vērtēja šo redzējumu, jo īpaši uzsvaru uz lauksaimniecību kā stratēģisku nozari, un to, cik svarīgi ir popularizēt lauksaimniecību kā karjeras izvēli nākamajām paaudzēm. Padome arī pauda gandarījumu par uzsvaru, kas likts uz konkurētspēju un pienācīgu un taisnīgu ienākumu nodrošināšanu lauksaimniekiem.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksme, 2025. gada 24. marts

Padome vienprātīgi apstiprināja secinājumu kopumu par tādu kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2027. gada, kas vērsta uz lauksaimniekiem. Turpmākajai ES lauksaimniecības politikai vajadzētu būt:

• konkurētspējīgai,
• noturīgai pret krīzēm,
• ilgtspējīgai,
• lauksaimniekiem draudzīgai,
• zināšanās balstītai.

• Konkurētspējīga un uz lauksaimniekiem vērsta kopējā lauksaimniecības politika: Padome apstiprina secinājumus (paziņojums presei, 2024. gada 9. decembris)

Padomes prezidentvalsts Beļģija Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2024. gada jūnija sanāksmē apstiprināja prezidentvalsts secinājumu kopumu, kurā izklāstīts redzējums par lauksaimniecības nākotni Eiropas Savienībā.

Prezidentvalsts secinājumos ir uzsvērta lauksaimniecības nozares būtiskā loma pārtikas nodrošinājuma un stratēģiskās autonomijas nodrošināšanā un ir atzītas daudzās problēmas, ar kurām tā saskaras, tostarp klimata pārmaiņas, ģeopolitiskā spriedze, rentabilitāte un administratīvais slogs.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2024. gada 24. jūnijs

Padome oficiāli apstiprināja konkrētu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pamataktu mērķtiecīgo pārskatīšanu.

Pārskatīšana attiecas uz dažiem elementiem KLP stratēģisko plānu regulā un regulā par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (“horizontālā regula”).

Atjauninātie noteikumi nodrošina vienkāršošanu, samazina administratīvo slogu un nodrošina lielāku elastību konkrētu vides nosacījumu izpildē, vienlaikus lauksaimniekiem nodrošinot paredzamu regulējumu.

• Padome dod galīgo zaļo gaismu mērķtiecīgai kopējās lauksaimniecības politikas pārskatīšanai (paziņojums presei, 2024. gada 13. maijs)

ES dalībvalstu pārstāvji Īpašajā lauksaimniecības komitejā 2024. gada 26. martā apstiprināja konkrētu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pamataktu mērķtiecīgu pārskatīšanu, ko ierosināja Eiropas Komisija, lai reaģētu uz lauksaimnieku paustajām bažām.

Šajā pārskatīšanā uzmanība tika pievērsta problēmām, kas radušās, piemēram, saistībā ar KLP stratēģisko plānu īstenošanu, un tās mērķis bija panākt vienkāršošanu, samazināt administratīvo slogu un nodrošināt lielāku elastību noteiktu vidisko nosacījumu izpildē.

• Atbalsts lauksaimniekiem: Padome apstiprina kopējās lauksaimniecības politikas mērķtiecīgu pārskatīšanu (paziņojums presei, 2024. gada 26. marts)

Lai reaģētu uz lauksaimnieku paustajām bažām, ES līderi Eiropadomes 2024. gada marta sanāksmē aicināja Komisiju un Padomi virzīt uz priekšu darbu šādos jautājumos:

• visi iespējamie pasākumi un inovatīvie risinājumi, tostarp tādi, kuru mērķis ir samazināt administratīvo slogu lauksaimniekiem;
• lauksaimnieku pozīcijas stiprināšanas pārtikas piegādes ķēdē;
• lauksaimnieku finansiālā sloga mazināšana;
• taisnīgu ienākumu nodrošināšana lauksaimniekiem un noteikumos balstītas un godīgas konkurences nodrošināšana;
• tādu jautājumu risināšana taisnīgā un līdzsvarotā veidā, kas saistīti ar autonomajiem tirdzniecības pasākumiem Ukrainai.

• Eiropadome, 2024. gada 21. un 22. marts

Ņemot vērā lauksaimnieku protestus, ES ministri apstiprināja savu politisko gribu efektīvi reaģēt uz lauksaimnieku bažām. Kā pirmais solis ir viņu vienošanās par prioritātēm konkrētu īstermiņa pasākumu kopumam un piedāvātās politiskas norādes strukturālai pieejai vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Komisijas ierosinātās un Padomes apstiprinātās īstermiņa darbības bija vērstas uz administratīvā sloga un birokrātijas samazināšanu gan lauksaimniekiem, gan valstu pārvaldes iestādēm.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2024. gada 26. februāris

Tā kā jaunās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanas pirmais gads tuvojas beigām, ministri decembra Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē izvērtēja KLP stratēģiskos plānus.

Ministri apmainījās viedokļiem par plāniem un apsprieda problēmas saistībā ar to īstenošanu. Viņi jo īpaši uzsvēra, ka lauksaimniekiem ir vajadzīga stabilitāte un paredzamība, uzsverot, cik svarīgi ir vienkāršot un atvieglot procesu, ar ko stratēģiskajos plānos tiek izdarīti grozījumi.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2023. gada 10. un 11. decembris

Pamatojoties uz Komisijas sniegto informāciju, ministri apmainījās viedokļiem par pašreizējo stāvokli saistībā ar dalībvalstu stratēģiskajiem plāniem saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku 2023.–2027. gadam.

Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta pieredzei, kas gūta, ieviešot stratēģiskos plānus dalībvalstīs, un kas būtu jādara, lai vēl vairāk atvieglotu un uzlabotu stratēģisko plānu īstenošanu īstermiņā un ilgtermiņā. Ministri uzsvēra vairākus elementus, tostarp vajadzību pēc skaidras saziņas ar lauksaimniekiem par atjauninātajiem noteikumiem un elastīgu pieeju attiecībā uz jebkādiem plānu grozījumiem.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2023. gada 25. aprīlis

Reformētā KLP 2023.–2027. gadam sāka pilnībā darboties 2023. gada 1. janvārī, pēc tam, kad Komisija bija apstiprinājusi ES valstu iesniegtos stratēģiskos plānus.

Jaunās KLP mērķi:

• nodrošināt mērķtiecīgāku atbalstu mazākām saimniecībām,
• palielināt lauksaimniecības ieguldījumu ES vides un klimata mērķu sasniegšanā,
• ļaut dalībvalstīm elastīgāk pielāgot pasākumus vietējiem apstākļiem.

• Kopējā lauksaimniecības politika 2023.–2027. gadam (vispārīga informācija)

Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2022. gada decembra sanāksmē ministri apmainījās viedokļiem par stratēģiskajiem plāniem, kas iekļauti kopējā lauksaimniecības politikā (KLP), jo īpaši ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā un izaicinājumus, ko tas radījis lauksaimniecības nozarei.

Ministri paziņoja, ka ir gatavi valsts plānu īstenošanu sākt 2023. gada janvārī, un pirmais gads, visticamāk, būs sevišķi sarežģīts, jo īpaši attiecībā uz kontroles sistēmu izveidi un pienācīgas īstenošanas nodrošināšanu.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2022. gada 11. un 12. decembris

Ministri apsprieda jaunās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanu un stratēģisko plānu apstiprināšanu.

Viņi apmainījās viedokļiem par sagatavošanas procesu valstu līmenī un uzsvēra nepieciešamību pēc iespējas ātrāk apstiprināt stratēģiskos plānus.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2022. gada 18. jūlijs

Padomes 2022. gada marta sanāksmē Komisija sniedza ministriem jaunāko informāciju par pašreizējo stāvokli stratēģisko plānu izvērtēšanā saskaņā ar turpmāko KLP. Pēc tam notika viedokļu apmaiņa, īpašu uzmanību pievēršot šādiem jautājumiem:

• nepieciešamība ātri apstiprināt plānus, lai nodrošinātu lauksaimnieku informētību par jaunajiem noteikumiem,
• nepieciešamība pēc elastības plānu pielāgošanā, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu pēc kara Ukrainā,
• kritēriji, ko Komisija izmanto plānu apstiprināšanai,
• procesa pārredzamība.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2022. gada 21. marts

Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome 2021. gada 2. decembrī kā darba kārtības punktu, par kuru nav plānotas diskusijas, oficiāli pieņēma visas trīs regulas, kas veido KLP reformu paketi. Tajā pašā dienā prezidentvalsts Slovēnija, kuru pārstāvēja infrastruktūras ministrs Jernejs Vrtovecs (Jernej Vrtovec), Padomes vārdā parakstīja visas trīs pieņemtās regulas, līdz ar to oficiāli pieņemot jauno KLP.

Pēc vairāk nekā trīs gadu smaga darba mēs beidzot esam sasnieguši finiša līniju. Jaunā KLP, kas šodien tika pieņemta, ir svarīgs atskaites punkts ES lauksaimniecības politikā, kas paver iespēju panākt taisnīgāku un ilgtspējīgāku nākotni Eiropas lauksaimniekiem. Jože Podgoršeks, Slovēnijas lauksaimniecības ministrs

Jaunā politika tiks piemērota no 2023. gada.

• Padome pieņem taisnīgāku, zaļāku un vairāk uz veikumu balstītu lauksaimniecības politiku 2023.–2027. gadam (paziņojums presei, 2021. gada 2. decembris)

ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri apsprieda pašreizējo stāvokli stratēģisko plānu sagatavošanā, kuri ir jauns elements reformētajā kopējā lauksaimniecības politikā laikposmam no 2023. līdz 2027. gadam. Ministri apzināja izaicinājumus, ar kuriem tie saskaras, un apsvēra sabiedriskās apspriešanas procesus, kas veikti sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Viņi arī aicināja Komisiju pieņemt pārredzamu pieeju plānu novērtēšanai, piemēram, nosakot skaidrus izvērtēšanas kritērijus un nodrošinot, ka tiek publiskots pēc iespējas vairāk norāžu dokumentu.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2021. gada 11. un 12. oktobris

Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2021. gada jūnija sanāksmē ES lauksaimniecības ministri apstiprināja ar Eiropas Parlamentu panākto provizorisko vienošanos par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu. Jaunā politika:

• noteiks dalībvalstīm pienākumu nodrošināt lauksaimniecībā nodarbināto personu sociālās un darba tiesības,
• mudinās lauksaimniekus izmantot videi nekaitīgāku lauksaimniecības praksi,
• atbalstīs mazākas lauku saimniecības un gados jaunākus lauksaimniekus,
• labāk sasaistīs atbalstu ar lauku saimniecību rezultātiem un darbības rādītājiem.

Nākamais solis būs iestāžu līmenī vienoties par atlikušajām ierosinātās reformas tehniskajām detaļām, un pēc tam to oficiāli apstiprinās gan Eiropas Parlaments, gan Padome.

• Lauksaimniecības ministri apstiprina vienošanos par KLP reformu (paziņojums presei, 2021. gada 28. jūnijs)
• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2021. gada 28. un 29. jūnijs

Padomes prezidentvalsts Portugāle panāca provizorisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu 2023.–2027. gadam.

Vienošanās paver ceļu vienkāršākai, taisnīgākai un zaļākai KLP, kas Eiropas lauksaimniekiem nodrošinās ilgtspējīgu nākotni. Jaunā KLP uzlabo vides pasākumus un ietver arī noteikumus, ar ko nodrošināt lielāku atbalstu mazākām lauku saimniecībām un palīdzēt jauniem lauksaimniekiem uzsākt darbu šajā profesijā.

Vienošanās ir provizoriska, gaidot ES lauksaimniecības ministru apstiprinājumu gaidāmajā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē, kas notiks 28. un 29. jūnijā.

• Padome un EP panāk provizorisku vienošanos par KLP nākotni (paziņojums presei, 2021. gada 25. jūnijs)

Briselē notikušajā sanāksmē ministri apsprieda kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. Vispārējais mērķis bija panākt vienošanos par visām trim regulām, kas veido KLP reformu kopumu. Sanāksme notika līdztekus iestāžu sarunām starp Padomi un Parlamentu. Galvenie diskusiju jautājumi cita starpā bija šādi:

• sociālie nosacījumi,
• maksājumu mērķtiecīga novirzīšana,
• zaļā arhitektūra.

Lai gan vairākās jomās tika panākts progress, vairāki būtiski jautājumi joprojām nav atrisināti. Tādēļ tika nolemts sarunas atlikt līdz nākamajai lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru sanāksmei jūnijā.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2021. gada 26. un 27. maijs

2021. gada 26. aprīļa neformālajā videokonferencē prezidentvalsts sniedza ministriem jaunāko informāciju par progresu, kas panākts starpiestāžu (trialoga) sarunās par KLP reformu paketi, un lūdza viņiem sniegt norādījumus attiecībā uz kompromisa priekšlikumu par zaļo arhitektūru. Prezidentvalsts kompromisa priekšlikuma galvenais elements bija īpaši ekoshēmām rezervēto summu palielināšana salīdzinājumā ar Padomes vispārējo pieeju (pakāpenisks palielinājums, sākot ar 22 % 2023. gadā un sasniedzot 25 % 2025. gadā) un finanšu elastības saglabāšana (piemēram, sākotnējais mācību periods dalībvalstīm).

Lielākā daļa ministru pauda stingru atbalstu prezidentvalsts plānam pabeigt sarunas Portugāles prezidentūras laikā; vairāki ministri uzsvēra, ka ir vajadzīga vienošanās, kas ietvertu visas trīs regulas, kuras veido KLP reformu paketi.

Esam panākuši kopīgu viedokli par zaļo arhitektūru, kas ir lielisks apliecinājums Padomes apņēmībai pabeigt šo reformu, par ko vienojāmies kompromisa ceļā ar Eiropas lauksaimniekiem un iedzīvotājiem. Marija du Sēu Antūneša, Portugāles lauksaimniecības ministre

• Neformāla lauksaimniecības ministru videokonference, 2021. gada 26. aprīlis

Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē prezidentvalsts Portugāle ministriem sniedza jaunāko informāciju par notiekošajām starpiestāžu sarunām par trim regulām, kas veido kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas paketi (laikposmam no 2023. līdz 2027. gadam). Prezidentvalsts pieņēma zināšanai dažādos ministru paustos viedokļus par vairākiem reformas paketes aspektiem, proti, par:

• stratēģiskajiem plāniem,
• jauno īstenošanas modeli,
• maksājumu mērķtiecīgu novirzīšanu,
• tirgus pārvaldību un ārkārtas pasākumiem.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2021. gada 22. un 23. marts

Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformālajā videokonferencē prezidentvalsts informēja ministrus par pašreizējo stāvokli sarunās par KLP reformu paketi laikposmam pēc 2020. gada, paskaidrojot, ka ir plānotas vairākas politiskas un tehniskas sanāksmes, lai panāktu vienošanos šajā pavasarī. Galvenie aspekti bija jaunais īstenošanas modelis, zaļā arhitektūra un vides standarti, tirdzniecība ar trešām valstīm, ārkārtas tirgus pasākumi un citi.

Kopumā ministri mudināja prezidentvalsti ievērot Padomes vispārējo pieeju (par ko tika panākta vienošanās 2020. gada oktobrī) iestāžu sarunās un arī saistībā ar plaši apspriesto reformas zaļo arhitektūru, taču daži ministri atbalstīja atsevišķus Eiropas Parlamenta grozījumus. Ministri atkārtoti uzsvēra nepieciešamību vienkāršot noteikumus, līdzsvarot ietekmi uz vidi un sociālekonomiskās sekas un pēc iespējas drīz panākt vienošanos, pamatojoties uz sistēmu, kas vērsta rezultātiem.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformāla videokonference, 2021. gada 25. janvāris

Padome ir noslēgusi neoficiālu vienošanos ar Eiropas Parlamentu par to, kā pagarināt spēkā esošo KLP noteikumu darbības termiņu līdz 2022. gada beigām un Eiropas lauksaimniekiem piešķirt papildu 8,07 miljardus EUR no Eiropas Atveseļošanas instrumenta. Šī neoficiālā vienošanās ir jūnijā panāktās sākotnējās vienošanās turpinājums.

Neoficiālās vienošanās tekstā ir izklāstīts, kā tiks sadalīta atveseļošanas nauda nākamajos divos gados: 30 % no 8,07 miljardiem EUR būs pieejami 2021. gadā un 70 % – 2022. gadā. Tajā dalībvalstīm ir arī uzdots nodrošināt apmēram vienu trešdaļu no kopējā budžeta (37 %) zaļajiem un dzīvnieku labturības pasākumiem un vairāk nekā pusi no kopējā budžeta (55 %) – sociālās un digitālās pārveides pasākumiem. Sarunu dalībnieki cer, ka šie pasākumi palīdzēs paātrināt pāreju uz tādu praksi kā precīzā un viedā lauksaimniecība, uzlabos piekļuvi augstas kvalitātes IKT lauku apvidos un stiprinās vietējos tirgus.

• KLP pārejas regula: neoficiāla vienošanās par to, kā finansēt lauksaimniekus (paziņojums presei, 2020. gada 27. novembris)

Pēc sarunu sesijas, kas ilga divas dienas, ministri vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz KLP reformu kopumu laikposmam pēc 2020. gada. Šī vienošanās uzskatāmi parāda, ka dalībvalstis ir stingri apņēmušās sasniegt vērienīgākus mērķus vides jomā, ieviešot tādus instrumentus kā obligātas ekoshēmas (jaunums salīdzinājumā ar pašreizējo politiku) un pastiprināta nosacītība. Nostāja, par kuru panākta vienošanās, arī nodrošina dalībvalstīm nepieciešamo elastību attiecībā uz to, kā tām sasniegt mērķus vides jomā.

Padomei ir politiskas pilnvaras sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu (tiklīdz arī otrs likumdevējs būs vienojies par savu iekšējo nostāju) nolūkā panākt vispārēju vienošanos par reformu.

Šodien panāktā vienošanās ir pagrieziena punkts Eiropas lauksaimniecības politikā. Dalībvalstis apliecināja vēlmi izvirzīt augstākus vides standartus lauksaimniecībā un vienlaikus atbalstīja nepieciešamo elastību lauksaimnieku konkurētspējas nodrošināšanā. Šī vienošanās apliecina vēlmi īstenot zaļāku, taisnīgāku un vienkāršāku KLP. Jūlija Kleknere, Vācijas federālā pārtikas un lauksaimniecības ministre

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2020. gada 19. un 20. oktobris

Ministri panāca virzību diskusijās par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu kopumu laikposmam pēc 2020. gada, lai 2020. gada oktobrī pieņemtu Padomes vispārējo pieeju.

Viņi apmainījās viedokļiem par trim KLP reformas elementiem:

• zaļā arhitektūra,
• Eiropadomes DFS secinājumu iekļaušana turpmākajā tiešo maksājumu sistēmā,
• jaunais īstenošanas modelis.

Viens no apspriestajiem jautājumiem bija iespēja visā ES ieviest vienotu minimālo daļu ar ražošanu nesaistītiem apgabaliem, elastīgāku un brīvprātīgu pieeju tiešo maksājumu maksimuma noteikšanai un obligātas ekoshēmas ar divu gadu izmēģinājuma posmu.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2020. gada 21. septembris

Pirmajā klātienes sanāksmē kopš Covid-19 uzliesmojuma sākuma ES lauksaimniecības ministri turpināja sarunas par KLP reformu pēc 2020. gada. Viņi apsprieda reformu paketē paredzēto zaļo arhitektūru un jo īpaši iespēju noteikt minimālo budžetu ekoshēmām. Ekoshēmas ir jauns KLP reformas elements, kura mērķis ir vēl vairāk stimulēt lauksaimniekus pieņemt klimatam un videi draudzīgu praksi, tostarp izmantojot tiešos maksājumus.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2020. gada 20. jūlijs

Prezidentvalsts Horvātija informēja ministrus par gūtajiem panākumiem attiecībā uz tiesību aktiem, kas saistīti ar KLP reformu. Darbs ar šiem dosjē ir apkopots progresa ziņojumā, kur prezidentvalsts ir noteikusi arī tās jomas, kurās tā uzskata, ka darbs ir jāturpina.

KLP reformas jomā gūtie panākumi ir ievērojami. Vēl jo vairāk – ņemot vērā ārkārtīgi grūtos apstākļus, kādos Horvātijas prezidentūrai un dalībvalstīm nācās strādāt, lai nodrošinātu, ka dārgais laiks netiek izniekots veltīgi. Turklāt mēs spējām ātri reaģēt uz Covid-19 radītajiem sarežģījumiem un pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu pārtikas pietiekamību visā ES un lai sniegtu atbalstu krīzes vissmagāk skartajiem lauksaimniekiem, zvejniekiem un akvakultūras ražotājiem. Marija Vučkoviča, Horvātijas lauksaimniecības ministre

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru videokonference, 2020. gada 29. jūnijs
• Prezidentvalsts progresa ziņojums par KLP reformu

Atklātā sēdē ministri apsprieda prezidentvalsts progresa ziņojumu par darbu, kas paveikts Padomē saistībā ar visiem Komisijas priekšlikumiem par KLP reformas paketi, kura ietver regulas par KLP stratēģiskajiem plāniem, finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, un par lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju.

Šī bija pēdējā sanāksme, ko vadīja prezidentvalsts Somija.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2019. gada 16. un 17. decembris

Padome apsprieda progresa ziņojumu par darbu, kas Padomes darba sagatavošanas struktūrās ir veikts saistībā ar Komisijas priekšlikumiem par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu pēc 2020. gada.

Ministri īpašu uzmanību pievērsa tiem elementiem, kurus viņi reformu kopumā uzskatīja par būtiskiem, galvenokārt šādus:

• jaunais īstenošanas modelis,
• "zaļā arhitektūra".

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2019. gada 14. un 15. oktobris

Padome apmainījās viedokļiem par reformu paketes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada vides un ar klimatu saistītiem aspektiem, jo īpaši pievēršoties:

• elementiem, kas ir būtiski, lai sasniegtu augstāku vides un klimata mērķi,
• tam, kā praksē uzlabot ierosinātos noteikumus, lai šo mērķi sasniegtu.

Viedokļu apmaiņas laikā vairāki ministri uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamu elastību, lai prasības attiecībā uz vērienīgākiem vides un klimata mērķiem labāk pielāgotu dalībvalstu vajadzībām un vienkāršotu noteikumus gan lauksaimnieku, gan valsts iestāžu interesēs.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 15.07.2019.

Padome apsprieda prezidentvalsts progresa ziņojumu par darbu, kas Padomē veikts pie visiem Komisijas priekšlikumiem KLP paketē, tostarp:

• regulai par KLP stratēģiskajiem plāniem,
• regulai par vienotu tirgu kopīgo organizāciju (TKO),
• horizontālai regulai par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību.

Padomes atklātajā sēdē, balstoties uz prezidentvalsts dokumentu, notika viedokļu apmaiņa par laikposmam pēc 2020. gada paredzētās kopējās lauksaimniecības politikas reformu paketes jauno īstenošanas modeli.

Ministri galveno uzmanību pievērsa šādiem aspektiem:

• ziņošanai par mērķiem un veikuma izskatīšana,
• iespējai noteikt summas par vienību intervencēm, kas nav balstītas uz platību / saistītas ar dzīvniekiem.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 14.05.2019.

Padomē, balstoties uz prezidentvalsts dokumentu, notika viedokļu apmaiņa par laikposmam pēc 2020. gada paredzētās kopējās lauksaimniecības politikas reformu paketes jauno "zaļo" arhitektūru.

Ministri galveno uzmanību pievērsa šādiem aspektiem:

• pastiprināta nosacītība un ar to saistītie standarti,
• ekoshēmas un vērienīgāki KLP mērķi vides jomā.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 15.04.2019.

Padomei bija publiska viedokļu apmaiņa par visu KLP reformu paketi, pamatojoties uz prezidentvalsts ziņojumu par pašreizējo stāvokli, un tā ierosināja izmaiņas visu trīs regulu tekstā:

• regulā par KLP stratēģiskajiem plāniem,
• regulā par vienotu tirgu kopīgo organizāciju (TKO),
• horizontālā regulā par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 15.03.2019.

Padomē notika viedokļu apmaiņa par jauno īstenošanas modeli, jo īpaši koncentrējoties uz tādiem elementiem kā:

• ikgadējais termiņš,
• pakāpeniska pieeja mērķiem un iespējamas novirzes.

Attiecībā uz tirgu kopīgo organizāciju Padomē notika debates par noteikumiem saistībā ar vīnu un jo īpaši par iespējamo tirgus atvēršanu jaunām vīna vīnogu šķirnēm.

Visbeidzot, Komisija ministrus informēja par zaļo arhitektūru.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 28.01.2019.

Padome apsprieda prezidentvalsts progresa ziņojumu attiecībā uz darbu, kas Padomē veikts pie visiem Komisijas priekšlikumiem KLP paketē, tostarp:

• regulai par KLP stratēģiskajiem plāniem,
• regulai par vienotu tirgu kopīgo organizāciju (TKO),
• horizontālai regulai par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 17.–18.12.2018.

Padome apsprieda divus progresa ziņojumus par darbu, kas paveikts Padomes darba sagatavošanas struktūrās saistībā ar priekšlikumiem:

• regulai par vienotu tirgu kopīgo organizāciju (TKO),
• horizontālai regulai par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību.

Ministri savos izteikumos uzmanību pievērsa valsts struktūru palielinātajiem pienākumiem KLP īstenošanā un pārraudzībā un atkārtoti pauda vajadzību pēc vienkāršas un efektīvas KLP bez pārmērīga administratīvā sloga.

Viņi kopumā arī pauda viedokli, ka pašreizējie tirgus atbalsta instrumenti ir izrādījušies efektīvi pret tirgus traucējumiem.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 19.11.2018.

Ministri apspriedās par jaunāko prezidentvalsts progresa ziņojumu par KLP stratēģiskajiem plāniem pēc 2020. gada. Ministri arī apmainījās viedokļiem par šādiem jautājumiem:

• vienkāršošana un elastība dalībvalstīm,
• jaunā zaļināšanas struktūra.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 15.10.2018.

Ministri apsprieda reformu paketi laikposmam pēc 2020. gada, kur īpaša uzmanība tiks pievērsta vienkāršošanai un subsidiaritātei. Debatēs ministri apmainījās ar konkrētām idejām par to, kā atvieglot dzīvi lauksaimniekiem un valsts iestādēm.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 16.07.2018.

Padomei bija iespēja rīkot pirmo oficiālo viedokļu apmaiņu attiecībā uz Komisijas priekšlikumiem. Ministri pauda atzinību saistībā ar priekšlikumu dažādajiem elementiem, bet izteica bažas par samazinājumiem KLP budžetam kopumā un jo īpaši lauku attīstībai. Viņi bija skeptiski noskaņoti attiecībā uz jaunās KLP spēju panākt patiesu vienkāršošanu valsts iestādēm un lauksaimniekiem.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 18.06.2018.

Ministri apmainījās viedokļiem par Komisijas paziņojumu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. Debatēs daudzas dalībvalstis pauda atbalstu prezidentvalsts secinājumiem par šo paziņojumu.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 19.03.2018.
• Prezidentvalsts secinājumi par paziņojumu "Pārtikas un lauksaimniecības nākotne", 2019. gada 19. marts

Ministri apmainījās viedokļiem par paziņojumu "Pārtikas un lauksaimniecības nākotne", galveno uzmanību pievēršot –

• tiešajam atbalstam,
• vides aspektiem,
• lauku attīstībai.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 19.02.2018.

Ministri apmainījās viedokļiem par paziņojumu "Pārtikas un lauksaimniecības nākotne". Atklātajā sēdē Padome galveno uzmanību jo īpaši pievērsa

• KLP pievienotajai vērtībai,
• ES svarīgākajiem mērķiem, kuri jāsaglabā,
• atbilstošam subsidiaritātes līmenim.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 29.01.2018.

Komisijaiepazīstināja Padomi ar paziņojumu"Pārtikas un lauksaimniecības nākotne", kurā ir izklāstīti Komisijas pamatprincipi KLP laikposmam pēc 2020. gada.

Ministri izcēla jautājumus, ko viņi uzskata par stratēģiskiemturpmākajā KLP. Jo īpaši viņi pauda viedokļus par jaunajiem izklāstītajiem elementiem:

• pastiprināta subsidiaritāte,
• zaļināšanas noteikumu pārskatīšana.

Daudzi ministri uzsvēra – lai attaisnotu lielās cerības, kas tiek liktas uz lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozari, ir nepieciešams atbilstošs turpmākais budžets.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 11.12.2017.