ES attiecības ar Eiropas Ekonomikas zonu

Kas ir Eiropas Ekonomikas zona?

Eiropas Ekonomikas zona (EEZ) tika izveidota 1994. gada janvārī ar nolīgumu, kas apvieno Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis vienotā iekšējā tirgū.

EEZ dalībvalstis

Eiropas Ekonomikas zonā ir 30 valstis: 27 ES dalībvalstis un trīs EBTA valstis.

Diagramma, kurā izskaidrots Eiropas Ekonomikas zonas sastāvs, ko veido 27 ES dalībvalstis un trīs no četrām EBTA valstīm (Islande, Lihtenšteina un Norvēģija). Šveice ir EBTA dalībvalsts, bet nepiedalās EEZ.

Lai gan EBTA ir četras valstis (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice), Šveice neietilpst Eiropas Ekonomikas zonā. Šveices vēlētāji 1992. gada decembra referendumā noraidīja dalību EEZ. ES attiecības ar Šveici reglamentē vairāki atsevišķi nolīgumi.

Padome dod zaļo gaismu nolīgumu kopuma parakstīšanai ar Šveici (paziņojums presei, 2026. gada 24. februāris)

Ieguvumi

Eiropas Ekonomikas zona dod labumu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, paplašinot ES iekšējo tirgu tā, ka tas aptver Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju. EEZ līgums privātpersonām un uzņēmējiem garantē vienlīdzīgas tiesības un pienākumus EEZ iekšējā tirgū.

Attiecībā uz iedzīvotājiem EEZ palīdz personām brīvi pārvietoties, atvieglojot dzīvi, darbu, studijas un uzņēmuma izveidi visās iesaistītajās valstīs, ja tiek ievēroti piemērojamie noteikumi.

Attiecība uz uzņēmumiem EEZ nodrošina piekļuvi lielākam tirgum saskaņā ar vienotu noteikumu kopumu, kas atvieglo preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu un rada paredzamākus nosacījumus saimnieciskai pārrobežu darbībai.

Atkāpes

EEZ līgums neattiecas uz šādām ES politikas jomām:

kopējā lauksaimniecības un zivsaimniecības politika,
muitas savienība,
kopēja tirdzniecības politika,
kopējā ārpolitika un drošības politika,
tieslietas un iekšlietas (tomēr EEZ EBTA valstis ietilpst Šengenas zonā),
tiešie un netiešie nodokļi,
ekonomikas un monetārā savienība.

Kā Eiropas Ekonomikas zona tiek pārvaldīta?

EEZ ir balstīta institucionālu divu pīlāru struktūru, kas apvieno ES iestādes un iestādes, kas pārstāv EEZ EBTA valstis. Tas nodrošina, lai attiecīgie ES noteikumi tiktu iekļauti EEZ līgumā un konsekventi piemēroti visās iesaistītajās valstīs un vienlaikus tiktu ievērota abu pušu autonomija.

EEZ iestādes un lēmējstruktūras

Ar EEZ līgumu izveido kopīgas iestādes, kas atbalsta sadarbību starp ES un EEZ EBTA valstīm. Tās pārrauga nolīguma īstenošanu, iekļauj jaunus tiesību aktus un nodrošina, lai kopīgie noteikumi tiktu efektīvi piemēroti.

Apvienotā komiteja

EEZ Apvienotā komiteja pārvalda to, kā EEZ līgums darbojas ikdienā. Tajā ir pārstāvji no ES un EEZ EBTA valstīm, lai tie nolīgumā iekļautu attiecīgos ES tiesību aktus. Lēmumus pieņem, ievērojot konsensa principu.

EEZ Padome

EEZ Padome sniedz politiskas norādes par EEZ līguma īstenošanu. Tā parasti tiekas divas reizes gadā un pulcē Eiropas Savienības Padomes locekļus, Eiropas Komisijas pārstāvjus un EEZ EBTA valstu ārlietu ministrus.

Padome pārskata EEZ līguma darbību un apspriež jautājumus, kas skar kopīgas politiskās un ekonomiskās intereses.

Eiropas Ekonomikas zonas Padomes sanāksme, 2026. gada 27. maijs

EBTA uzraudzības iestāde

EBTA uzraudzības iestāde pārrauga, vai Islande, Lihtenšteina un Norvēģija pareizi īsteno un piemēro EEZ līguma noteikumus, kas attiecas uz iekšējo tirgu.

Tās uzdevumus var salīdzināt ar Eiropas Komisijas uzdevumiem Eiropas Savienībā. Vajadzības gadījumā tā var izmeklēt iespējamus EEZ noteikumu pārkāpumus un sākt izpildes procedūras.

EBTA Tiesa

EBTA tiesa, kas atrodas Luksemburgā, nodrošina, lai EEZ noteikumi tiktu konsekventi interpretēti un piemēroti Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā. Tā izskata EBTA uzraudzības iestādes ierosinātās pārkāpumu procedūras, sniedz valstu tiesām konsultatīvus atzinumus par EEZ tiesību aktu interpretāciju un izskata pārsūdzības par uzraudzības iestādes lēmumiem.

ES iestāžu uzdevumi

ES iestādēm ir būtiska nozīme EEZ līguma darbībā. Eiropas Komisija ierosina tiesību aktus un pārstāv ES EEZ Apvienotajā komitejā, savukārt Eiropas Savienības Padome ar EEZ Padomes starpniecību dod politiskus norādījumus. Eiropas Ārējās darbības dienests arī veicina politisko dialogu ar EEZ EBTA valstīm.

Sadarbība ne tikai iekšējā tirgus jomā

ES un EEZ EBTA valstis ne tikai balstās uz EEZ līgumu un piedalās ES iekšējā tirgū, bet arī cieši sadarbojas kopīgu interešu jomās. Šī sadarbība notiek ar politiska dialoga, kopīgu iniciatīvu starpniecību un ar dalību Eiropas programmās.

Politiskā sadarbība

ES un EEZ EBTA valstis risina regulāru politisko dialogu par Eiropas un starptautiskiem jautājumiem. Šī sadarbība dod tām iespēju apmainīties ar viedokļiem un attiecīgā gadījumā koordinēt nostājas risināmos jautājumos, kas skar plašāku Eiropas kontinentu.

Sadarbības jomu vidū var būt:

ārpolitika un drošības politika, tostarp diskusijas par starptautiskām norisēm, reģionālo stabilitāti un kopīgiem pārbaudījumiem drošības jomā,
atbalsts Ukrainai un noteikumos balstītai starptautiskajai kārtībai,
energoapgādes drošība un noturība,
klimata pārmaiņas un citas vides problēmas pasaulē,
ekonomikas drošība un tirdzniecība.

Sadarbība citās jomās

Piedaloties ES programmās un iniciatīvās, EEZ EBTA valstis sniedz ieguldījumu Eiropas sadarbībā un gūst labumu no tās tādās jomās kā:

pētniecība un inovācija, tostarp dalība ES pētniecības programmās un iniciatīvās, kas atbalsta zinātnisko sadarbību (piemēram, “Apvārsnis Eiropa”)

izglītība, mācības, jaunatne un kultūra ar programmām, kas veicina apmaiņu, prasmju attīstību un sadarbību starp iestādēm (piemēram, “Erasmus+” un “Radošā Eiropa”)