ES tiesību akti tirdzniecības jomā
ES ir ieviesusi vairākus pasākumus, lai nodrošinātu godīgu un taisnīgu tirdzniecību ar trešām valstīm.
Godīga un taisnīga tirdzniecība
Pēdējo gadu laikā ES ir īstenojusi pamatīgu svarīgāko tirdzniecības jomas noteikumu reformu. Galvenās jomas, uz ko tā attiecas:
- piespiešanas novēršanas pasākumi,
- ārvalstu tiešie ieguldījumi,
- divpusējie aizsardzības pasākumi,
- tirdzniecības aizsardzības instrumenti, tostarp antidempinga instrumenti.
ES likumdošanas iniciatīvu mērķis ir aizsargāt Eiropas ražotājus un uzņēmumus no iespējamā kaitējuma, ko var radīt konkrēta ārvalstu struktūru īstenota tirdzniecības prakse.
Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšana
Eiropas Savienībā ir spēkā noteikumi par Eiropas Savienībā veikto ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) izvērtēšanu, lai dalībvalstis varētu pārbaudīt un kontrolēt ārvalstu ieguldījumus Eiropas Savienībā un novērst jebkādus riskus drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Dalībvalstis to dara sadarbībā ar citām dalībvalstīm un Eiropas Komisiju.
Padome un Parlaments 2025. gada 11. decembrī panāca provizorisku vienošanos no 2019. gada pārskatīt regulu par ĀTI izvērtēšanu.
Provizorisko vienošanos pirms tās oficiālās pieņemšanas apstiprinās Padome un Parlaments. Noteikumus sāks piemērot 18 mēnešus pēc pārskatītās regulas stāšanās spēkā.
Pārskatītie ĀTI izvērtēšanas pasākumi ir daļa no ES stratēģijas, kuras mērķis ir stiprināt ES ekonomisko drošību un aizsargāt stratēģiskās rūpniecības nozares no riskantiem ārvalstu ieguldītāju ieguldījumiem.
- Eiropas ekonomiskā drošība
- Ārvalstu tiešie ieguldījumi: Padome un Parlaments ir panākuši politisku vienošanos uzlabot ĀTI izvērtēšanu (paziņojums presei, 2025. gada 11. decembris)
- Tirdzniecība: Pastāvīgo pārstāvju komiteja apstiprina Padomes nostāju sarunās par ĀTI izvērtēšanas pārskatīšanu (paziņojums presei, 2025. gada 12. jūnijs)
Foreign direct investment screening explained
Piespiešanas novēršanas pasākumi
2023. gada 23. oktobrī Padome pieņēma Piespiešanas novēršanas instrumentu. Šā instrumenta mērķis ir, izmantojot pasākumus, kas ietekmē tirdzniecību vai investīcijas, atturēt trešās valstis no vēršanās pret ES un tās dalībvalstīm ar ekonomisku piespiešanu.
Reaģējot uz ekonomisko piespiešanu, trešai valstij varētu piemērot citstarp tādus pasākumus kā tirdzniecības ierobežojumu noteikšana, piemēram:
- augstāki muitas nodokļi,
- importa vai eksporta licences,
- ierobežojumi pakalpojumu, piekļuves ĀTI vai publiskā iepirkuma jomā.
Piespiešanas novēršanas instruments ir izstrādāts, lai mazinātu saspīlējumu un panāktu piespiešanas pasākumu pārtraukšanu, izmantojot dialogu. Jebkuri ES veikti pretpasākumi tiek piemēroti tikai kā galējais līdzeklis.
Tirdzniecības aizsardzības instrumenti
2018. gada 8. jūnijā stājās spēkā jaunā regula, ar kuru modernizē ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus.
Regulas mērķis ir, nodrošinot brīvu un godīgu tirdzniecību, pasargāt ES ražotājus no zaudējumiem, ko rada negodīga konkurence. Tādējādi tirdzniecības aizsardzības instrumenti kļūs paredzamāki, pārredzamāki un pieejamāki, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).
ES mērķis ir antidempinga un antisubsidēšanas instrumentus padarīt efektīvākus un labāk piemērotus ES ražotāju aizsardzībai no negodīgas ārvalstu uzņēmumu prakses un no pretpasākumu riska.
Vienlaikus importētāji varēs labāk prognozēt mainīgās nodokļu likmes, kas tiem atvieglos uzņēmējdarbības plānošanu. Visai sistēmai vajadzētu būt pārredzamākai un ērtāk lietojamai.
Antidempings
2017. gada 4. decembrī Padome pieņēma jaunus ES noteikumus nolūkā Eiropas Savienībai palīdzēt aizsargāties pret negodīgu tirdzniecības praksi. Tie stājās spēkā 2017. gada 20. decembrī.
Atjauninātos ES antidempinga noteikumus piemēro gadījumos, kad importētu ražojumu cenas valsts intervences rezultātā tiek mākslīgi pazeminātas.
Ar šo tiesisko regulējumu dempinga aprēķināšanā tiek likvidēta agrākā atšķirība starp tirgus un ārpustirgus ekonomikām.
Turklāt Eiropas Komisijai ir jāpierāda, ka pastāv būtisks “tirgus izkropļojums” starp preces tirdzniecības cenu un tās ražošanas izmaksām.
Horizontālas divpusējas garantijas
2019. gada 28. janvārī Padome pieņēma regulu, kura ļauj tirdzniecības nolīgumos piemērot aizsardzības pasākumus.
Regula aptver ES un Japānas, ES un Singapūras un ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīgumus. Divpusēji aizsardzības pasākumi attiecas arī uz ES nolīgumiem ar Čīli, Keniju un Jaunzēlandi. Darbības jomā varētu tikt iekļauti turpmāki tirdzniecības nolīgumi.
Divpusēji garantiju pasākumi atļauj uz laiku atcelt tarifu preferences.
Pirms šīs ierosmes šis mehānisms tika ierosināts atsevišķi attiecībā uz katru tirdzniecības nolīgumu.
Skatīt arī
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 2. marts