ES tirdzniecības nolīgumi
ES tirdzniecības nolīgumi veido tirdzniecības attiecības ar valstīm ārpus ES, un to mērķis ir radīt labākas tirdzniecības iespējas un pārvarēt tirdzniecības ierobežojumus.
Kas ir tirdzniecības nolīgumi?
ES savas tirdzniecības attiecības ar trešām valstīm veido ar tirdzniecības nolīgumiem. Tie ir paredzēti tam, lai radītu labākas tirdzniecības iespējas un pārvarētu saistītos šķēršļus.
ES tirdzniecības politika tiek izmantota arī kā rīks, lai popularizētu Eiropas principus un vērtības, sākot no demokrātijas un cilvēktiesībām līdz vides un sociālajām tiesībām.
Tirdzniecības nolīgumu klasifikācija
Tirdzniecības nolīgumi atšķiras pēc satura:
- ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) – atbalsta Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu tirdzniecības partneru attīstību,
- brīvās tirdzniecības nolīgumi (BTN) – ļauj ar attīstītajām valstīm un jaunietekmes ekonomikām padarīt tirgu savstarpēji pieejamu, piešķirot preferenciālu piekļuvi tirgiem,
- asociācijas nolīgumi – atbalsta plašākus politiskos nolīgumus.
Kā daļu no plašākiem nolīgumiem, piemēram, partnerības un sadarbības nolīgumiem, ES slēdz arī nepreferenciālus tirdzniecības nolīgumus.
Sarunas par tirdzniecības nolīgumiem notiek saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā paredzētajiem noteikumiem.
ES nozīme pasaules tirdzniecībā (Infografika)
Sarunas un nolīgumi
ES ir noslēgusi vairāk nekā 40 nolīgumus ar apmēram 80 partneriem. Pašlaik tā pieņem vai ratificē nolīgumus ar vēl 27 partneriem.
Kā notiek sarunas par tirdzniecības nolīgumiem
Padome 2018. gada 22. maijā pieņēma secinājumus, kuros pievērsta uzmanība tam, kā tiek risinātas sarunas par tirdzniecības nolīgumiem un kā tos slēdz.
Minētajos secinājumos ir izklāstīti galvenie principi, uz kuriem balstīsies Padomes pieeja attiecībā uz turpmākajām tirdzniecības sarunām.
Konkrēti – Padome koncentrējās jo īpaši uz diviem jautājumiem:
- uz Eiropas Komisijas nodomu ieteikt nolīgumos sadalīt divos atsevišķos nolīgumos, no kuriem viens attiektos uz ieguldījumiem un otrs uz tirdzniecības noteikumiem,
- un uz Padomes lomu tirdzniecības sarunās.
ES tirdzniecības sarunas (Infografika)
Padomes loma
Padomei ir būtiska loma jaunu tirdzniecības nolīgumu izstrādē.
Sākotnējā posmā Padome pilnvaro Eiropas Komisiju ES vārdā risināt sarunas par jaunu tirdzniecības nolīgumu. To dara ar “sarunu pilnvarojuma” palīdzību. Ar šo pilnvarojumu Padome sniedz sarunu norādes, kurās ietverti sarunu mērķi, tvērums un iespējamie laika ierobežojumi.
Komisija pēc tam ES vārdā un ciešā sadarbībā ar Padomi un Eiropas Parlamentu risina sarunas ar konkrēto partnervalsti.
Pēc tam, kad ar partneriem ir panākta vienošanās par tekstu, Komisija Padomei iesniedz oficiālu priekšlikumu pieņemšanai.
Pēc diskusijām Padome pieņem lēmumu nolīguma parakstīšanu ES vārdā. Pēc tam tā nosūta parakstīto nolīgumu Eiropas Parlamentam piekrišanai.
Noslēguma posmā, kad ir saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana, Padome pieņem lēmumu noslēgt nolīgumu.
Tirdzniecības principi
ES ievēro Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) principus.
Tirdzniecības nolīgumi parasti ir ļoti sarežģīti, jo tie ir juridiski teksti, kuros aptverts plašs darbību klāsts – no lauksaimniecības līdz intelektuālajam īpašumam. Taču tajos visos ir ietverti vairāki pamatprincipi.
Diskriminācijas novēršana
Šis PTO tirdzniecības princips attiecas uz diviem aspektiem:
- lielākās labvēlības režīms – valstis parasti nedrīkst diskriminēt kādu no saviem tirdzniecības partneriem,
- valsts režīms – pret importētām un vietējā ražojuma precēm ir jāizturas vienlīdzīgi.
Paredzamība
Saskaņā ar PTO solījums necelt tirdzniecības šķēršļus var būt tikpat svarīgs kā solījums tos samazināt, jo tas uzņēmumiem nodrošina paredzamību. Tādējādi tiek veicināti ieguldījumi, radītas darbvietas un patērētāji var pilnībā izmantot konkurences sniegtās priekšrocības – izvēli un zemākas cenas.
Godīga konkurence
Lai gan PTO parasti sauc par “brīvās tirdzniecības” iestādi, tā reizēm pieļauj tarifus un – ierobežotos apstākļos – cita veida aizsardzību. Konkrētāk – tā veicina tādu noteikumu sistēmu, kuras mērķis ir atvērta un godīga konkurence.
ES un Pasaules Tirdzniecības organizācija
Pēdējo reizi pārskatīts: 2024. gada 5. decembris