Kā ES palīdz grūtībās nonākušām bankām

Kas ir banku noregulējums?

Banku noregulējums ir strukturēts process grūtībās nonākušu banku problēmu risināšanai. To piemēro, ja iestādes nosaka, ka bankas noregulējums, nevis parastās maksātnespējas procedūras piemērošana tai, labāk aizsargātu finanšu stabilitāti un noguldītājus un mazinātu publiskā sektora līdzekļu izmantošanas risku.

Banku noregulējums ietver īpašu instrumentu un mehānismu izmantošanu, piemēram, iekšējo rekapitalizāciju, uzņēmējdarbības vienību pārdošanu, pagaidu iestādes un aktīvu nodalīšanu, lai efektīvi pārvaldītu bankas aktīvus un saistības.

Šo procesu reglamentē Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva (BRRD) un attiecībā uz nozīmīgām bankām banku savienībā – vienotais noregulējuma mehānisms (VNM).

Kāpēc ir vajadzīgs mehānisms grūtībās nonākušu banku noregulējumam?

ES banku noregulējuma sistēmai ir izšķiroša nozīme, lai izvairītos no sloga, ko radītu nodokļu maksātāju finansētas glābšanas darbības, tā vietā nodrošinot, ka banku maksātnespējas izmaksas sedz banku akcionāri un kreditori.

Pasaules finanšu krīzes laikā valdībām nācās glābt bankas, lai novērstu pilnīgu finanšu sistēmas sabrukumu, ko apdraudēja ar hipotēku nodrošinātu vērtspapīru implozija un mājokļu tirgus sabrukums.

Šos glābšanas pasākumus finansēja nodokļu maksātāji, jo krīzes mēroga dēļ bija nepieciešama tūlītēja un būtiska iejaukšanās, lai atjaunotu uzticību finanšu nozarei un tās stabilitāti.

Noregulējuma satvara mērķis ir novērst šāda scenārija atkārtošanos, nodrošinot skaidru un vienotu pieeju banku bankrota pārvaldībai, neizmantojot publiskā sektora līdzekļus.

Kas ir vienotais noregulējuma mehānisms?

Vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) nodrošina centralizētu pieeju nozīmīgu banku un pārrobežu banku grupu noregulējumam banku savienībā.

Mehānisma nolūks:

Novērst krīžu negatīvo ietekmi uz neiesaistītajām dalībvalstīm.

Novērst risku, ka dalībvalstis pieņemtu atsevišķus un, iespējams, nekonsekventus lēmumus par pārrobežu banku grupu noregulējumu.

Novērst banku atkarību no valdības finansēta atbalsta un paļaušanos atšķirīgām dalībvalstu pieejām.

Papildināt banku savienības uzraudzības sistēmu – vienoto uzraudzības mehānismu.

VNM tiek piemērots banku savienībā iesaistītajām valstīm: 20 eurozonas valstīm un Bulgārijai.

• Banku savienība
• Kā ES uzrauga banku nozari
• Euro

Kāda ir vienotā noregulējuma mehānisma struktūra?

Vienotais noregulējuma mehānisms darbojas, izmantojot:

• Vienotā noregulējuma valdi,
• Vienotā noregulējuma fondu.

Vienotā noregulējuma valde

Vienotā noregulējuma valde (VNV) ir pilnīgi neatkarīga ES aģentūra, kas darbojas kā VNM galvenā lēmumu pieņemšanas struktūra.

VNV pilnvaras aptver nozīmīgas bankas, uz kurām attiecas vienotais uzraudzības mehānisms (VUM), un pārrobežu grupas. Tās atbildībā ir:

• noregulējuma plānošana: tā pārskata un paraksta banku sagatavotos noregulējuma plānus, lai nodrošinātu, ka tās ir sagatavotas iespējamām krīzēm;
• īstenošana: tā īsteno noregulējuma shēmas sadarbībā ar valstu noregulējuma iestādēm;
• lēmumu pieņemšana: tai ir pilnvaras pieņemt lēmumu par noregulējuma darbībām un par vienotā noregulējuma fonda (VNF) izmantošanu;
• pārraudzība: tā piedāvā papildu pārraudzību, lai noregulējuma procesā starp dalībvalstīm nodrošinātu konsekvenci un efektivitāti.

Lai īstenotu savas pilnvaras, VNV cieši sadarbojas ar Eiropas Centrālo banku (ECB), valstu kompetentajām iestādēm un citām ES iestādēm.

• Vienotā noregulējuma valde

Vienotais noregulējuma fonds

Vienotais noregulējuma fonds (VNF) ir ārkārtas fonds, kas ir izveidots pārvalstiskā līmenī un ko var izmantot krīzes laikā.

VNF ir paredzēts, lai:

• nodrošinātu grūtībās nonākušu banku sakārtotu noregulējumu pēc tam, kad ir izsmeltas citas iespējas, piemēram, iekšējās rekapitalizācijas instruments;
• novērstu nodokļu maksātāju naudas kā krīzes pārvarēšanas instrumenta izmantošanu.

VNF veido 2777 kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību iemaksas 21 ES banku savienības valstī.

VNF finansē pats banku sektors. Visām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām katrā no 21 valstīm, kas ir daļa no ES banku savienības, fondā ir jāveic gada maksa (dēvēta par iemaksu). Summa, kas katrai bankai jāmaksā, ir balstīta uz bankas lielumu un riska elementiem. 2023. gadā VNF bija sasniedzis 77,6 miljardus EUR.

• Vienotā noregulējuma fonds

Kā notiek noregulējuma process?

Mehānismam ir šādi posmi:

1. Eiropas Centrālā banka novērtē, vai banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Šajā novērtējumā tiek ņemti vērā tādi kritēriji kā kapitāla un likviditātes līmenis un/vai darbības problēmas.
2. Vienotā noregulējuma valde izvērtē, vai bankas noregulējums ir sabiedrības interesēs. Tas ietver novērtējumu par bankas maksātnespējas iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti, noguldītāju līdzekļu aizsardzību un kritiski svarīgo banku funkciju nepārtrauktību.
3. Ja tiek uzskatīts, ka ir nepieciešams noregulējums, Vienotā noregulējuma valde izstrādā noregulējuma shēmu. Šajā shēmā ir izklāstīti izmantojamie instrumenti un pasākumi, piemēram, iekšēja rekapitalizācija, uzņēmuma pārdošana, pagaidu iestāde vai aktīvu nodalīšana.
4. Ja noregulējuma nosacījumi nav izpildīti, banka tiek likvidēta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
5. Ja noregulējuma nosacījumi ir izpildīti, Valde apstiprina noregulējuma shēmu. Pēc tam sākas 24 stundu laikposms, kura laikā Komisija var vai nu shēmu pieņemt, vai pret to iebilst. Turklāt, ja ierosinātā noregulējuma shēma ietver VNF izmantošanu, Komisija var ierosināt Padomei pret to iebilst vai apstiprināt būtiskas izmaiņas VNF līdzekļu apjomā. Ja ne Komisija, ne Padome neiebilst, noregulējuma shēma stājas spēkā 24 stundas pēc tam, kad Valde to ir apstiprinājusi.
6. Valde cieši uzrauga shēmas īstenošanu, lai nodrošinātu tās raitu un efektīvu norisi, vajadzības gadījumā veicot korekcijas, lai aizsargātu finanšu stabilitāti.

Noregulējuma instrumenti

• iekšēja rekapitalizācija: konvertē parādu pašu kapitālā, liekot akcionāriem un kreditoriem segt izmaksas. Mērķis ir rekapitalizēt grūtībās nonākušas bankas un atjaunot to dzīvotspēju, neizmantojot nodokļu maksātāju līdzekļus;
• uzņēmumu pārdošana: pārved grūtībās nonākušu banku dzīvotspējīgās daļas. Šā rīka mērķis ir nodrošināt bankas kritiski svarīgo funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību;
• pagaidu iestāde: izveido pagaidu banku, lai saglabātu kritiski svarīgās funkcijas. Pagaidu iestāde var darboties ierobežotu laikposmu, parasti līdz diviem gadiem, ko var pagarināt par vienu gadu;
• aktīvu nodalīšana: ienākumus nenesoši aizdevumi un aktīvi, kuru vērtība ir samazinājusies, tiek nodalīti atsevišķā vienībā, ko bieži vien dēvē par “slikto banku” vai aktīvu pārvaldības struktūru. Šis rīks palīdz sakārtot grūtībās nonākušas bankas bilanci un ļauj tai turpināt darbību.

Finansiāls atbalsts

Noregulējuma fonda līdzekļus var izmantot, lai sniegtu nepieciešamo finansiālo atbalstu, nodrošinot būtisku bankas pakalpojumu stabilitāti un nepārtrauktību. Komisijai ir jāapstiprina VNF izmantošana, lai nodrošinātu atbilstību valsts atbalsta noteikumiem. Padome ir pilnvarota pret VNF izmantošanu iebilst, nodrošinot papildu pārraudzību un stratēģisko vadību.

Kāda ir Padomes loma?

Padome:

• ieceļ Vienotās noregulējuma valdes locekļus,
• (pieņemot īstenošanas aktu) nosaka, kā banku sektoram jāveic "ex ante" iemaksas vienotajā noregulējuma fondā,
• noteiktos gadījumos var iebilst pret konkrētu noregulējuma shēmu, kas ietver VNF izmantošanu.