Integrētā jūrlietu politika
ES ir apņēmusies uzlabot okeānu veselību, veicināt ekonomikas izaugsmi saistībā ar tās jūrām un atbalstīt cilvēkus, kas dzīvo piekrastes teritorijās un salās.
Kāpēc okeānu aizsardzība ir svarīga
Eiropas Savienībai ir aptuveni 70 000 km gara piekraste; tās jūrlietu joma aptver daudzas nozares un tādējādi nodrošina plašu resursu, ieguvumu un pakalpojumu klāstu, kas ir būtiski ES konkurētspējai, labklājībai un drošībai.
Lai saistībā ar okeānu politiku stiprinātu pārvaldību un sadarbību, “Eiropas Okeāna paktā” ir izklāstīts atbildīgas okeānu pārvaldības satvars, kura pamatā ir sešas galvenās jomas.
Veselīgs okeāns
Konkurētspējīga un ilgtspējīga zilā ekonomika
Piekrastes kopienas un salas
Zināšanas, pētniecība un prasmes saistībā ar okeāniem
Jūras drošība un aizsardzība
Okeānu diplomātija
Ar paktu tiek ieviesta virkne iniciatīvu ikvienā no minētajām jomām, lai sasniegtu ES vides, sociālos un ekonomiskos mērķus.
Pēc Eiropadomes 2025. gada 20. marta aicinājuma Eiropas Komisija 2025. gada 5. jūnijā nāca klajā ar “Eiropas Okeāna paktu”, ko Padome pēc tam 2025. gada 8. decembrī atzinīgi novērtēja un aicināja uz turpmāku rīcību. Tagad Komisijai līdz 2026. gada beigām būtu jāiesniedz “Okeāna akts”. Mērķis ir Eiropas Savienībā stiprināt okeānu pārvaldību.
Vides saglabāšana un biodaudzveidība
Okeāna veselības saglabāšana ir ļoti svarīga, jo īpaši ņemot vērā piesārņojumu, resursu pārmērīgu izmantošanu un klimata pārmaiņas.
Lai novērstu šos apdraudējumus, Padome uzsvēra, cik svarīgi un steidzami ir saglabāt, atjaunot un ilgtspējīgi izmantot okeānu un tā ekosistēmas.
Attiecībā uz biodaudzveidību Padome mudina ātri ratificēt ANO Nolīgumu par biodaudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas (BBNJ), un tā aicināja ātrāk īstenot Kuņminas-Monreālas globālo biodaudzveidības satvaru.
Padome arī aicināja noslēgt juridiski saistošu nolīgumu, lai izbeigtu piesārņojumu ar plastmasu, un tā uzsvēra, cik svarīgi ir panākt labu vides stāvokli ES jūras dzīvotnēs.
Konkurētspēja un ilgtspēja
Okeānam ir izšķiroša nozīme daudzās nozarēs, piemēram, zivsaimniecībā, akvakultūrā, kuģniecībā, tūrismā un enerģētikā. Saskaņā ar digitālās un zaļās pārkārtošanās mērķiem ES ir apņēmusies uzlabot konkurētspēju un veicināt izaugsmi, samazināt CO2 emisijas un izvērst inovāciju nozarēs visā tā dēvētajā zilajā ekonomikā.
Šajā nolūkā Padome aicināja stiprināt ES jūrniecības nozari ar jaunu ES jūrniecības industriālo stratēģiju un ES ostu stratēģiju.
Ņemot vērā jauno ES jūrniecības industriālo stratēģiju, Padome arī uzsvēra, cik svarīgi ir ieguldījumi pētniecībā, darbvietās un prasmju attīstībā, kā arī tas, lai Eiropas uzņēmumi un MVU varētu labāk piekļūt kapitālam.
Atbalsts piekrastes kopienām
Piekrastes un salu kopienām ir būtiska nozīme ilgtspējīgā un konkurētspējīgā zilajā ekonomikā, jo tās gādā par pārtikas nodrošinājumu, kā arī par tīru un cenas ziņā pieejamu atjaunīgo jūras enerģiju. Tomēr tās saskaras arī ar specifiskiem izaicinājumiem, piemēram, neaizsargātību pret jūras līmeņa paaugstināšanos, krasta eroziju un ekstremāliem laikapstākļiem, kā arī ierobežotu ekonomikas diversifikāciju.
Lai šos izaicinājumus risinātu, Padome aicināja palielināt atbalstu, lai piekrastes kopienas atbalstītu to centienos pielāgoties klimata pārmaiņām un palīdzētu nozarēm, kas ir atkarīgas no zilās ekonomikas. Turklāt Padome arī uzsvēra, cik svarīga ir gaidāmā ES ilgtspējīga tūrisma stratēģija, lai piekrastes kopienas atbalstītu vēl vairāk.
Padome arī uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt:
- īpašu uzmanību ES tālākajiem reģioniem,
- labāku koordināciju lēmumu pieņemšanas procesos starp vietējo, valsts un reģionālo līmeni.
Pētniecība un prasmes
ES ir apņēmusies okeānu zinātnē saglabāt vadošo lomu, uzlabot zināšanas par okeāniem un padarīt tās viegli pieejamas. Lai sasniegtu šos mērķus, būtisks ir atbalsts pētniecībai, inovācijai un atvērtajiem datiem. Ņemot to vērā, Padome aicināja nodrošināt:
- stingrākus datu pārvaldības satvarus,
- pastiprinātu starpnozaru un pārrobežu sadarbību, tostarp attiecībā uz okeānu noslogojumu,
- plašāku ar jūru saistītā darbaspēka zināšanu apmaiņu, apmācību, prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju,
- labākas zināšanas par okeāniem, kā arī iedzīvotāju un jauniešu iesaisti politikas veidošanā,
- ciešāku saikni starp zinātni un politiku.
Turklāt Padome uzsvēra, cik svarīgi ir standartizēti jūras dati un uzlabota datu vākšana un uzraudzība, un tā atzinīgi novērtēja okeāna novērošanas iniciatīvu.
Jūras drošība
Jūras apdraudējumu pieaugošā sarežģītība – uzbrukumi zemūdens infrastruktūrai, kiberdraudi un ēnu flotes radītie riski – prasa koordinētu reakciju. ES jūras drošības politikas pamatā ir atsevišķa stratēģija, kas ES palīdz aizsargāt tās intereses jūrā, kā arī sargāt savus iedzīvotājus, vērtības un ekonomiku.
Okeānu diplomātija un starptautiskā sadarbība
ES stiprinās okeānu diplomātiju, lai aizsargātu okeānu, veicinātu ES intereses un vērtības un sekmētu daudzpusēju sadarbību, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības. Šajā sakarā Padome uzsvēra, cik svarīgi ir sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai cīnītos pret jūras piesārņojumu, zivju krājumu noplicināšanu un jūras resursu zudumu.
Padome arī atkārtoti apstiprināja ES nulles tolerances nostāju attiecībā uz nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un aicināja:
- stiprināt starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu zvejas kuģu īpašumietiesību struktūru pārredzamību,
- panākt jaunu pieeju ES ārējā darbībā attiecībā uz globālo zivsaimniecības pārvaldību un okeānu un jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību.
Padome arī atbalsta ES dalībvalstu darbu Starptautiskajā Jūras dzīļu pārvaldē, lai izveidotu stabilu regulatīvo režīmu attiecībā uz iespējamu turpmāku dziļjūras izrakteņu ieguvi.
Skatīt arī
Jūras drošība
Jūras transports
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 8. jūnijs