Jūras drošība
ES aizsargā savas intereses, iedzīvotājus un vērtības, vienlaikus risinot drošības problēmas, piemēram, uzbrukumus zemūdens infrastruktūrai, kiberdraudus un ēnu flotes radītos riskus.
Drošība un aizsardzība jūrā
ES ir apņēmusies gādāt par drošību un aizsardzību jūrā tādā veidā, kas aizsargā ES intereses, iedzīvotājus un ekonomiku. Turklāt, tā kā apdraudējums jūrā kļūst arvien sarežģītāks, sākot ar uzbrukumiem zemūdens infrastruktūrai un beidzot ar kiberdraudiem un riskiem, ko rada ēnu flote, reakcijai ir jābūt koordinētai.
ES jūras drošības politiku nosaka tās jūras drošības stratēģija, kas pirmo reizi pieņemta 2014. gadā un atjaunināta 2023. gadā. Kopš tā laika Komisija ir nākusi klajā ar “Eiropas Okeāna paktu” – visaptverošu stratēģiju okeānu aizsardzībai, zilās ekonomikas veicināšanai un piekrastes kopienu atbalstam. Padome 2025. gada 8. decembrī atzinīgi novērtēja paktu un aicināja uz turpmāku rīcību, tostarp jūras drošības un aizsardzības jomā.
ES arī veicina uz noteikumiem balstītu pārvaldību jūrā saskaņā ar savām vērtībām un starptautiskajām tiesībām, tostarp saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS). Šajā nolūkā ES sadarbojas ar līdzīgi domājošām trešām valstīm un reģionālām un daudzpusējām organizācijām, tostarp stratēģiski svarīgās jūras teritorijās.
Integrētā jūrlietu politika
ES jūras misijas un līdzekļi
ES ir globāls jūras drošības garants, un jūras drošība ir būtiska ES drošības un aizsardzības politikas daļa. ES ir apņēmusies vēl vairāk stiprināt savu iesaisti jūrlietās, tostarp, izmantojot jūras operācijas “ATALANTA”, “IRINI” un “ASPIDES” saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP). Padome ir arī konsekventi stiprinājusi šo jūras spēku pilnvaras, īpašu uzmanību pievēršot jūrlietu situācijas apzināšanai, tostarp saistībā ar Krievijas ēnu flotes darbību uzraudzību.
Vadoties pēc Stratēģiskā kompasa norādēm, ES ir turklāt apņēmusies partneriem nodrošināt apmācību un spēju veidošanu, uzlabot informācijas apmaiņu starp civilajām un militārajām iestādēm un stiprināt jūras un robežuzraudzības operacionālās sistēmas.
ES 2021. gadā ieviesa jaunu koncepciju – koordinēta klātbūtne jūrā. Šā rīka mērķis ir paplašināt ES kolektīvo iesaisti jūras drošības jomā, pēc iespējas labāk izmantojot dalībvalstu jūras spēku līdzekļus ES stratēģiskajās interesēs esošās jūras zonās. To pašlaik pielieto Gvinejas līcī un Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā.
ES arī piedalās ikgadējās jūras drošības mācībās, kurās iesaistās dalībvalstu jūras spēki un krasta apsardze, lai palielinātu gatavību, veicinātu sadarbspēju un novērstu jaunus apdraudējumus.
Civilās un militārās misijas un operācijas
Kritiskā infrastruktūra un kiberuzbrukumi
Viena no galvenajām ES prioritātēm ir jūrlietu jomas kritiskās infrastruktūras, piemēram, gāzes cauruļvadu, zemūdens kabeļu un atkrastes vējparku, aizsardzība.
2022. gadā notikušie uzbrukumi cauruļvadiem “Nord Stream” Baltijas jūrā, neatļauta klātbūtne pie kritiskās infrastruktūras Ziemeļjūrā un atkārtotie kiberuzbrukumi un hibrīdkampaņas nozīmē, ka ES ir jāpastiprina sava rīcība un iedarbīgāk jāaizsargā kritiskā infrastruktūra gan virs ūdens, gan zem tā. Turklāt, tā kā jūrlietu jomā notiek digitālā pārkārtošanās, pieaug tās sarežģītība un potenciālā neaizsargātība.
Lai piekrastes un atkrastes kritisko infrastruktūru padarītu noturīgāku, ES izstrādās:
- inovatīvas tehnoloģijas,
- reģionālās sadarbības plānus uzraudzības jomā,
- sadarbspējīgas bezpilota monitoringa sistēmas.
Padome arī atzinīgi vērtē 2025. gada ES kabeļu drošības rīcības plānu, ko iesniedza Komisija un Augstā pārstāve, un aicina uz turpmāku sadarbību valstu un starptautiskā līmenī.
Padome 2025. gada 15. decembrī pieņēma deklarāciju nolūkā novērst Krievijas ēnu flotes radīto apdraudējumu. Ēnu flote rada nopietnus riskus, tostarp iespējamu kaitējumu videi, kā arī riskus kuģošanas drošībai un aizsardzībai, starptautiskās jūras tirdzniecības integritātei, kritiskajai zemūdens infrastruktūrai un starptautisko jūrniecības noteikumu un standartu ievērošanai. Ņemot to vērā, Padome aicināja Augsto pārstāvi un dalībvalstis koordinēt reakciju uz ēnu flotes radīto apdraudējumu.
Hibrīddraudi
Nesprāgusi munīcija
Kopš Pirmā un Otrā pasaules kara ES risina problēmu, ko rada liels daudzums nesprāgušas munīcijas, ķīmiskās munīcijas un avarējušu kuģu degvielu noplūdes. Šo problēmu vēl vairāk ir saasinājis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, kura rezultātā Melnajā jūrā atrodas mīnas.
Dažos jūras baseinos šīs munīcijas veids, atrašanās vieta un daudzums ir slikti dokumentēts. Tas rada nozīmīgus riskus kuģošanas drošībai un aizsardzībai, jo ietekmē cilvēku un vides aizsardzību, atkrastes atjaunīgās enerģijas objektus un zvejas darbības.
ES ir apņēmusies risināt šo problēmu, izmantojot visaptverošu pieeju, proti, sekmējot jūrlietu situācijas apzināšanos un izstrādājot rīkus un instrumentus, kas palīdzētu mazināt riskus. Padome ir arī atzinīgi novērtējusi Komisijas plānu izstrādāt koordinētu nesprāgušas munīcijas aizvākšanas stratēģiju.
Noziedzība jūrā
Noziedzība jūrā ir liela problēma visā ES un būtiski apdraud kuģošanas drošību. Tā ietver šādus noziegumus:
- pirātismu,
- migrantu kontrabandu,
- cilvēku, ieroču un narkotiku tirdzniecību,
- bruņotu laupīšanu jūrā,
- nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,
- jūras resursu izlaupīšanu,
- neatļautu izpēti ekskluzīvajās ekonomikas zonās.
Šie noziegumi apdraud kuģošanas brīvību un galvenos tirdzniecības maršrutus. ES kā globālās drošības garants ir apņēmības pilna novērst šīs problēmas, veicot preventīvus pasākumus.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 22. maijs