Šengenas zona: Padome iesaka pagarināt iekšējo robežkontroli

2017. gada 7. februārī Padome pieņēma īstenošanas lēmumu, ar ko izklāsta ieteikumu pagarināt iekšējo robežu pagaidu kontroli ārkārtas apstākļos.

Sākot ar 2017. gada 11. februāri, kad iepriekšējais lēmums zaudē spēku, Austrijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai un Norvēģijai uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, būtu jāpagarina samērīga pagaidu robežkontrole pie šādām iekšējām robežām:

• Austrijai – pie Austrijas un Ungārijas sauszemes robežas un Austrijas un Slovēnijas sauszemes robežas,
• Vācijai – pie Vācijas un Austrijas sauszemes robežas,
• Dānijai – Dānijas ostās ar prāmju satiksmes savienojumiem ar Vāciju un pie Dānijas un Vācijas sauszemes robežas,
• Zviedrijai – Zviedrijas ostās policijas dienvidu un rietumu reģionā un pie Ēresunda tilta,
• Norvēģijai – Norvēģijas ostās ar prāmju satiksmes savienojumiem ar Dāniju, Vāciju un Zviedriju.

Pirms šādas kontroles pagarināšanas minētajām dalībvalstīm būtu jāapmainās viedokļiem ar attiecīgajām dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka iekšējā robežkontrole tiek veikta tikai tur, kur to uzskata par nepieciešamu un samērīgu. Tām arī būtu jānodrošina, ka iekšējā robežkontrole tiek veikta tikai kā galējs pasākums, kad ar citiem, alternatīviem pasākumiem nevar panākt tādu pašu rezultātu.

Robežkontrolei vajadzētu būt mērķtiecīgai, un tās tvērumam, biežumam, vietai un laikam būtu jāaprobežojas ar to, kas ir noteikti nepieciešams, lai reaģētu uz nopietno apdraudējumu, ko rada pastāvīgais risks saistībā ar neatbilstīgu migrantu sekundāro kustību, un aizsargātu sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību.

Dalībvalstīm, kas veic šādu kontroli, ik nedēļu būtu jāpārskata, vai tā arvien vēl ir nepieciešama, un tā jāpielāgo apdraudējuma līmenim, attiecīgos gadījumos to pakāpeniski samazinot. Tām būtu jāziņo Komisijai un Padomei katru mēnesi.

Vispārīga informācija

Saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 29. pantu Komisija var ierosināt ieteikumu, kas ar kvalificētu balsu vairākumu jāpieņem Padomei, par to, lai kā galējo līdzekli pie vienas vai vairāku dalībvalstu visām robežām vai konkrētām robežu daļām atjaunotu kontroli. Šādu robežkontroli var ieviest uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Kontroli var vairākkārt pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, kopumā nepārsniedzot divus gadus.

Komisija 2016. gada 4. maijā saistībā ar migrācijas krīzi nolēma, ka nosacījumi Šengenas Robežu kodeksa 29. panta procedūras piemērošanai ir izpildīti, un tā iesniedza ieteikumu Padomei. Iemesls tam bija nopietni trūkumi efektīvas kontroles nodrošināšanā pie dažām ES ārējām robežām, kas pakļāva riskam visas Šengenas zonas darbību.

2016. gada 12. maijā Padome piecām visvairāk skartajām Šengenas valstīm (Austrijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai un Norvēģijai) ieteica saglabāt samērīgu pagaidu robežkontroli uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, lai reaģētu uz nopietno apdraudējumu, ko rada neatbilstīgu migrantu sekundārā kustība, un aizsargātu sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību.

Ņemot vērā nestabilo situāciju un spiedienu, kas vēl aizvien ir jūtams dalībvalstīs, kuras šī kustība skar visvairāk, Padome 2016. gada 11. novembrī ieteica minētajām dalībvalstīm samērīgu pagaidu robežkontroli pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

2017. gada 25. janvārī Komisija pieņēma priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam, ar ko piecām Šengenas valstīm iekšējo robežu pagaidu kontroli iesaka pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

• Padomes Īstenošanas lēmums, ar ko izklāsta ieteikumu par iekšējo robežu pagaidu kontroles pagarināšanu
• Šengenas Robežu kodekss
• ES ārējo robežu stiprināšana