Priekšsēdētāja Antoniu Koštas ielūguma vēstule Eiropadomes locekļiem

Kā jau norādīju, vēlētos Jūs uzaicināt uz neformālu nošķirtu sēdi, kas notiks 3. februārī Limonas pilī, netālu no Briseles, un kas būs veltīta Eiropas aizsardzības tematam.

Uzskatu, ka mums ir līdzīgs vērtējums par draudiem, ar kuriem saskaras Eiropa. Krievijas agresija pret Ukrainu no jauna ir izraisījusi augstas intensitātes karu mūsu kontinentā, pārkāpjot starptautisko tiesību pamatprincipus un apdraudot Eiropas drošību, un to papildina aizvien lielāks skaits hibrīduzbrukumu un kiberuzbrukumu dalībvalstīm, to ekonomikai un sabiedrībai. Miers Eiropā ir atkarīgs no tā, vai Ukraina panāks visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru. Šis ģeopolitiskais konteksts, ko raksturo arī situācija Tuvajos Austrumos, tuvākajā nākotnē saglabāsies sarežģīts.

Šīs sanāksmes mērķis ir sagatavot pamatu lēmumiem, kas mums būs jāpieņem, un sniegt norādījumus Komisijai un Augstajai pārstāvei baltās grāmatas par Eiropas aizsardzības nākotni sagatavošanā; minētā grāmata aptvers kopīgas aizsardzības iniciatīvas un to izstrādei nepieciešamos resursus. Kā paredzēts Vadītāju programmā, mans mērķis ir atgriezties pie aizsardzības jautājuma Eiropadomes 2025. gada jūnija sanāksmē.

Ierosinu mūsu diskusiju balstīt uz diviem galvenajiem principiem.

Pirmkārt, Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu aizsardzību. Tai jākļūst noturīgākai, efektīvākai, autonomākai un uzticamākai drošības un aizsardzības jomas dalībniecei. Tādējādi tā arī kļūs par spēcīgāku transatlantisko partneri, tostarp NATO kontekstā, pilnībā respektējot dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politiku un ņemot vērā visu dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses.

Pēdējos gados dalībvalstis jau ir palielinājušas savus valsts aizsardzības izdevumus. Tomēr mēs zinām, ka ir vajadzīgas ievērojamas papildu investīcijas aizsardzībā, lai papildinātu krājumus, uzlabotu mūsu aizsardzības gatavību plašam apdraudējumu lokam, galveno uzmanību pievēršot stratēģiskajām prioritātēm un kritisko spēju trūkumiem, un lai attiecīgi stiprinātu Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi.

Otrkārt, dalībvalstis vienmēr būs atbildīgas par saviem bruņotajiem spēkiem. Tajā pašā laikā mums ir kopīgas intereses ciešāk sadarboties Eiropas līmenī, lai maksimāli palielinātu apjomradītus ietaupījumus un samazinātu izmaksas, garantētu sadarbspēju, nodrošinātu stabilu un ilgtermiņa pieprasījumu, tādējādi nodrošinot lielāku paredzamību mūsu industrijai, un novērstu dublēšanos. Tādu investīciju līmeni, tostarp pētniecībā un izstrādē, kāds vajadzīgs, lai stiprinātu mūsu spējas, atsevišķas dalībvalstis, rīkojoties katra par sevi, nevar atļauties. Turklāt efektīva aizsardzība sniedz “kopīgu labumu” visiem eiropiešiem.

Lielākām investīcijām aizsardzības jomā ir arī jāpalīdz stiprināt Eiropas Savienības vispārējo ekonomisko konkurētspēju un kohēziju, izmantojot rūpniecības nozari, kas spēj attīstīt savu tehnoloģisko izcilību visā Eiropas Savienībā un veicināt darbvietu radīšanu. Mērķi stiprināt Eiropas aizsardzību, būtu jāņem vērā visās attiecīgajās Savienības politikas jomās.

Lai sagatavotu nākamos soļus, ierosinu mūsu diskusijā galvenokārt pievērsties šādiem jautājumiem:

• Kādām vajadzētu būt aizsardzības spējām, kuras, ņemot vērā to nozīmi ES kolektīvajā drošībā, mums prioritārā kārtā ir jāattīsta sadarbības ceļā, un kā mēs šīs spējas definējam?
• Vai mēs piekrītam kopā tērēt vairāk un labāk? Kā varam paātrināt privātā finansējuma mobilizēšanu un ar kādiem ES instrumentiem? Kā mēs ES budžetu vislabāk varam izmantot īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā? Ņemot vērā ievērojamās finansējuma vajadzības, kādas papildu kopīgas iespējas var tikt apsvērtas?
• Kā varam vēl vairāk stiprināt un padziļināt esošās partnerības? Kādiem vajadzētu būt mūsu mērķiem un prioritātēm ar Eiropas partneriem ārpus ES?

Esmu aicinājis NATO ģenerālsekretāru pievienoties mums pusdienās. Tas dos mums savlaicīgu iespēju apspriest vissteidzamākos ar aizsardzību saistītos jautājumus, jo īpaši mūsu atbalstu Ukrainai, kā arī ES un NATO sadarbību.

Apvienotās Karalistes premjerministrs mums pievienosies darba vakariņās, un vēlāk šā gada laikā notiks ES un Apvienotās Karalistes samits. Šīs vakariņas būs pirmā reize, kad premjerministrs Stārmers (Starmer) tiksies ar visiem 27 līderiem. Apvienotā Karaliste ir svarīga Eiropas Savienības partnere, jo īpaši aizsardzības jomā. Es sagaidu, ka diskusijā galvenā uzmanība tiks pievērsta šai mūsu attiecību dimensijai.

Attiecībā uz darba organizāciju – mēs sāksim sanāksmi plkst. 11.00 ar viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju. Pēc tam rīkosim pirmo diskusiju 27 līderu sastāvā, kam sekos pusdienas ar ģenerālsekretāru Riti (Rutte), mūsu otrā sesija un vakariņas ar premjerministru Stārmeru.

Visbeidzot, es vēlos pateikties premjerministram Tuskam (Tusk) par ciešo sadarbību šīs sanāksmes sagatavošanā.

Ar nepacietību gaidu mūsu diskusijas 3. februārī!

• Priekšsēdētāja Koštas ielūguma vēstule