Neto nulles emisiju industrijas akts – stratēģisko neto nulles emisiju tehnoloģiju produktu izgatavošanas jaudas etalonrādītājs
ES paplašinās tīru tehnoloģiju ražošanu Eiropas Savienībā.
2024. gada maijā Padome pieņēma neto nulles emisiju industrijas aktu.
Tas paātrinās virzību uz ES 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanu un pāreju uz klimatneitralitāti, vienlaikus:
- uzlabojot ES rūpniecības konkurētspēju,
- radot kvalitatīvas darbvietas,
- atbalstot ES centienus kļūt neatkarīgai enerģētikas jomā.
Neto nulles emisiju industrijas akts – stratēģisko neto nulles emisiju tehnoloģiju produktu izgatavošanas jaudas etalonrādītājs
Neto nulles emisiju industrijas akta mērķi:
- veicināt ieguldījumus tādu svarīgāko produktu ražošanas jaudā, kas nodrošina ES klimatneitralitātes mērķus,
- radīt vienkāršu ES izvietotas neto nulles emisiju industrijas tiesisko regulējumu,
- līdz 2030. gadam 40 % no ES iekšējām vajadzībām segt ar iekšienē ražotām tīrām tehnoloģijām.
Šie mērķi pastāv klimatneitralitātes mērķa kontekstā – līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Stratēģisko neto nulles emisiju tehnoloģiju saraksts balstās uz trim kritērijiem:
- nobriedušas neto nulles emisiju tehnoloģijas,
- ieguldījums dekarbonizācijā un konkurētspējā,
- piegādes drošības riska esamība.
Stratēģisko neto nulles emisiju tehnoloģiju piemēri
- Saules fotoelementi un saules siltumenerģija
- mērķis ir līdz 2025. gadam panākt, lai būtu jaunuzstādīti saules fotoelementi ar jaudu virs 320 GW, un līdz 2030. gadam – 600 GW,
- varētu panākt: 60 miljardus EUR no IKP katru gadu Eiropā un 400 000 jaunas darbvietas.
- Sauszemes vēja enerģija un atkrastes atjaunīgā enerģija
- jaudai jāpalielinās no 204 GW 2022. gadā līdz vairāk nekā 500 GW 2030. gadā,
- līdz 2030. gadam – vismaz 42,5 % atjaunīgo energoresursu
- Akumulatori
Savākšanas mērķi:
-
- pārnēsājamo akumulatoru mērķi uz 2027. gadu ir 63 % un līdz 2030. gadam – 73 %,
- vieglo pārvietošanās līdzekļu akumulatoriem mērķis uz 2028. gadu ir 51 % un līdz 2030. gadam – 61 %,
- litija materiālu atgūšanas mērķi līdz 2027. gadam ir 50 %, un līdz 2030. gadam – 80 %.
- Siltumsūkņi
- 2021: esošās ēkas, kurās izmanto sūkņus = 2 miljoni vienību
- 2025: esošās ēkas, kurās izmanto siltumsūkņus = 3 miljoni vienību + jaunas ēkas (1,2 miljoni vienību)
- 2030: esošās ēkas, kurās izmanto siltumsūkņus = 5 miljoni vienību + jaunas ēkas (1,5 miljoni vienību)
- tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam siltumsūkņi Eiropas gāzes pieprasījumu samazinās vismaz par 21 miljardu kubikmetru
- Atjaunīgais ūdeņradis
- ūdeņradis veido aptuveni 2 % no ES energoresursu struktūras,
- līdz 2050. gadam ūdeņradis varētu būt aptuveni 20 % no ES energoresursu struktūras, no tā 20–50 % enerģijas pieprasījuma ir transporta nozarē, un 5–20 % – industrijā.
- Biometāns un biogāze
- 2021. gadā biogāzes un biometāna ražošanas veidotais apjoms bija tāds pats kā Beļģijas dabasgāzes patēriņš, 196 TWh,
- Līdz 2030. gadam ES biometāna ražošanai jāsasniedz 35 miljardi kubikmetru (mljrd. m³) gadā.
- CO2 uztveršana un uzglabāšana
- Paredzēts, ka CO2 uztveršana un uzglabāšana 2040. gadā palielināsies līdz 80 miljoniem tonnu un sasniegs vismaz 300 miljonus tonnu,
- gada iesūknēšanas jauda vismaz 50 miljonu tonnu CO2 uzglabāšanas vietās ES, tās ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās vai kontinentālajā šelfā.
- Tīkla tehnoloģijas
- 2024. gadā 77 % Eiropas patērētāju būs viedie elektroenerģijas skaitītāji, un tādi gāzes skaitītāji būs 44 % patērētāju.
KĀ:
- ātrāks atļauju piešķiršanas process, lai būvētu, paplašinātu, mainītu un ekspluatētu neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektus:
- 12 mēneši projektiem, kuros ir mazāk nekā 1 GW gadā,
- 18 mēneši lielākiem projektiem,
- vienota kontaktpunkta atbalsts.
- vienkāršs ES izvietotas neto nulles emisiju industrijas tiesiskais regulējums,
- inovācijas veicināšana: dalībvalstis varēs atbalstīt inovāciju, radot neto nulles līmeņa regulatīvās smilškastes agrīna posma inovācijas atbalstam,
- piekļūstot tirgiem, stimulējot patērētāju pieprasījumu un publisko iepirkumu,
- Neto nulles emisiju Eiropas platforma kā koordinācijas mehānisms diskusijām, informācijas apmaiņai un labākās prakses apmaiņai ar šo regulu saistītos jautājumos,
- pastiprinot prasmes (prasmju akadēmijas): attīstot prasmīgo darbaspēku un kvalitatīvas darba vietas, kas Eiropā nepieciešamas neto nulles emisiju industrijā.
Globālais tirgus
Neto nulles emisiju tehnoloģisko risinājumu globālā tirgus vērtība ir aptuveni 600 miljardi EUR gadā līdz 2030. gadam.
Avots: Eiropas Komisija, Edelman Global Advisory, Carbon Gap
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 3. februāris