Atmežošana
Veselīgi meži ir vitāli svarīgi cilvēkiem un videi. ES noteikumi paredz samazināt globālo atmežošanu, reglamentējot tādu preču importu un eksportu, kuru ražošana veicina mežu izzušanu visā pasaulē.
Mežu aizsargāšanas mērķis
Meži aizņem 30 % no Zemes sauszemes platības. Tie sniedz virkni pakalpojumu, kas ir būtiski cilvēku veselībai un labklājībai, kā arī videi. Meži ir biodaudzveidības oāzes, kurās dzīvo un aug lielākā daļa sauszemes dzīvnieku, augu un sēņu sugu visā pasaulē.
Turklāt meži:
- nodrošina ūdens tīrību,
- apgādā ar atjaunojamām izejvielām,
- stabilizē augsni un aizsargā pret dabas katastrofām,
- nodrošina darbvietas, piemēram, koksnes ražošanā, meža apsaimniekošanā vai atpūtas pasākumos.
Mežiem kā oglekļa piesaistītājiem, ņemot vērā to spēju absorbēt siltumnīcefekta gāzes, ir arī būtiska nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā.
ES meži piesaista 10 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Pašreizējais stāvoklis saistībā ar globālo atmežošanu
Saskaņā ar Pasaules Resursu institūta datiem katru minūti visā pasaulē tiek zaudēti meži 10 futbola laukumu platībā.
Galvenais globālās atmežošanas un mežu degradācijas cēlonis ir lauksaimniecības zemes platību paplašināšana. Tā kā pieaug iedzīvotāju skaits un palielinās pieprasījums pēc pārtikas, meži tiek pārvērsti aramzemē un notiek pastiprināta koncentrēšanās uz lauksaimniecības ražīgumu. Tādu preču kā palmu eļļa un soja ražošana mežiem un videi maksā dārgi.
Pasaules meža platību zudumi kopš 1990. gada (miljonos hektāru)
Diagramma, kurā redzami pasaules meža platību zudumi kopš 1990. gada. 2000. gadā zudumi bija 78 miljoni hektāru, 2010. gadā – 130 miljoni hektāru un 2020. gadā – 178 miljoni hektāru.
Ko ES dara saistībā ar atmežošanu?
Vairākas ES iniciatīvas un tiesību akti palīdz saglabāt un aizsargāt mežus.
ES politikā un noteikumos par atmežošanu ir ietverti:
- neatmežojoši produkti,
- Meža stratēģija,
- Biodaudzveidības stratēģija un Dabas atjaunošanas akts,
- noteikumi par zemes izmantošanu un mežsaimniecību.
Neatmežojoši produkti
ES ir pieņēmusi noteikumus, kuru mērķis ir reglamentēt tādu preču ienākšanu ES tirgū un eksportu no ES, kuras veicina globālo atmežošanu un mežu degradāciju. Noteikumi nodrošina, ka šie produkti un to piegādes ķēdes ir neatmežojošas.
Šis tiesību akts ir pirmais šāda veida tiesību akts visā pasaulē.
Sarakstā iekļautās preces ir:
- liellopi,
- kakao,
- kafija,
- palmu eļļa,
- kaučuks,
- soja,
- koksne.
Noteikumi attiecas arī uz vairākiem atvasinātiem izstrādājumiem, piemēram, šokolādi, mēbelēm, apdrukātu papīru un atsevišķiem palmu eļļas atvasinājumiem (ko izmanto, piemēram, kā ķermeņa kopšanas līdzekļu sastāvdaļas).
Kuras preces izraisa vislielāko atmežošanu?
Sektoru diagramma, kurā parādīts īpatsvars, kāds katrai no septiņām sarakstā iekļautajām precēm ir globālajā atmežošanā, kad tās tiek patērētas ES. Palmu eļļa izraisa lielāko daļu ES izraisītās atmežošanas, proti, 35 %, kam seko soja (33 %), ko galvenokārt izmanto dzīvnieku barībai. Koksne izraisa 9 %, kakao – 8 %, kafija – 7 %, liellopu gaļa – 5 % un kaučuks – 3 %.
ES noteikumu mērķis ir līdz minimumam samazināt atmežošanas un meža degradācijas risku, kas saistīts ar uzskaitīto preču patēriņu ES. Bez šiem noteikumiem ES varētu izraisīt vairāk nekā 248 000 hektāru atmežošanas gadā – tā ir teritorija gandrīz Luksemburgas platībā.
Jaunā regula nosaka obligātus pienācīgas pārbaudes noteikumus visiem tirgotājiem, kuri uzskaitītās preces laiž ES tirgū, dara tās pieejamas ES tirgū vai eksportē no ES tirgus. Tirgotājiem ir jāizseko produktiem, kurus tie pārdod, līdz zemes gabalam, kurā tie ražoti (pamatojoties uz satelītattēliem un GPS koordinātām). Tas ir ar nolūku nodrošināt, ka tie netiek ražoti uz atmežotas vai noplicinātas zemes. Digitāla sistēma iestādēm sniedz informāciju par produktu izcelsmi.
Salīdzinošās novērtēšanas sistēma nosaka ES valstu un trešo valstu riska līmeni, kas saistīts ar atmežošanu un meža degradāciju. Riska kategorija tiek izmantota, lai noteiktu konkrēta līmeņa pienākumus tirgus dalībniekiem un dalībvalstu iestādēm attiecībā uz inspekciju un kontroļu veikšanu.
Noteikumos ir ņemta vērā ar atmežošanu saistītā cilvēktiesību aizsardzība. Tie ietver arī noteikumus par sankcijām, ko piemēro tirgotājiem, kuri neievēro noteikumus, un atbalsta ciešāku sadarbību ar partnervalstīm.
Noteikumi:
- samazinās globālu atmežošanu un mežu degradāciju,
- novērsīs nelikumīgu mežizstrādi,
- aizsargās biodaudzveidību un mežu spēju uztvert CO2.
Pēc tam, kad Padome un Eiropas Parlaments 2022. gada decembrī bija panākuši provizorisku vienošanos par regulu, Padome 2023. gada maijā pieņēma noteikumus.
2024. gada decembrī Padome pieņēma lēmumu ES tiesību akta par atmežošanu piemērošanu uz vienu gadu atlikt.
Ņemot vērā dalībvalstu un ieinteresēto personu paustās bažas par uzņēmumu un pārvaldes iestāžu gatavību, kā arī par tehniskiem jautājumiem, kas saistīti ar jauno informācijas sistēmu, Eiropas Komisija 2025. gada oktobrī nāca klajā ar priekšlikumu mērķtiecīgi pārskatīt regulu, lai šo izveidojušos situāciju risinātu.
Padome 2025. gada novembrī pieņēma sarunu pilnvarojumu attiecībā uz pārskatīšanu.
Padomes prezidentvalsts un Eiropas Parlaments 2025. gada 4. decembrī panāca provizorisku vienošanos pārskatīt ES regulu par neatmežojošiem izstrādājumiem, lai vienkāršotu tās īstenošanu un aizkavētu tās piemērošanu, ļaujot tirgus dalībniekiem un iestādēm labāk sagatavoties.
Padome 18. decembrī oficiāli pieņēma mērķtiecīgo pārskatīšanu, kas racionalizē pienācīgas rūpības prasības un atliek regulas piemērošanu līdz 2026. gada 30. decembrim visiem tirgus dalībniekiem, paredzot papildu sešu mēnešu pagarinājumu mikrodalībniekiem un mazajiem tirgus dalībniekiem.
Ar šo pārskatīšanu reaģē uz dalībvalstu un ieinteresēto personu paustajām bažām par administratīvo slogu un IT sistēmas gatavību, vienlaikus pilnībā saglabājot regulas par neatmežojošiem izstrādājumiem mērķi novērst atmežošanu un mežu degradāciju, kas saistīta ar ES tirgū laistiem izstrādājumiem.
- ES tiesību akts par atmežošanu: Padome un Parlaments panāk vienošanos par mērķtiecīgu pārskatīšanu (paziņojums presei, 2025. gada 4. decembris)
- Atmežošana: Padome ir gatava sākt sarunas ar Parlamentu par mērķtiecīgu regulas pārskatīšanu (paziņojums presei, 2025. gada 20. novembris)
- ES tiesību akts par atmežošanu: Padome oficiāli pieņem atlikšanu uz vienu gadu (paziņojums presei, 2024. gada 18. decembris)
- Atmežošana: Padome apstiprina mērķtiecīgu pārskatīšanu nolūkā vienkāršot regulu un atlikt tās piemērošanu (paziņojums presei, 2025. gada 18. decembris)
ES Meža stratēģija
Eiropas Komisija 2021. gada jūlijā publicēja ES meža stratēģiju 2030. gadam kā vienu no galvenajiem Eiropas zaļā kursa elementiem. Stratēģijas mērķis ir līdz 2030. gadam ES siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem.
Stratēģijas mērķis ir palielināt Eiropas mežu lielumu un kvalitāti un uzlabot to noturību pret tādiem izaicinājumiem kā klimata pārmaiņas, vienlaikus atbalstot arī kopienas, kuru iztika ir atkarīga no mežsaimniecības.
Padomes secinājumos par meža stratēģiju, kas apstiprināti 2021. gada novembrī, ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri uzsvēra:
- mežu būtisko nozīmi cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī dabiskajai videi,
- mežu nozīmi pārejā uz zaļu, klimatneitrālu un konkurētspējīgu aprites bioekonomiku,
- nepieciešamību panākt līdzsvaru starp ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas vidiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem.
ES Biodaudzveidības stratēģija un Dabas atjaunošanas akts
ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, ar ko Komisija nāca klajā 2020. gada maijā un ko Padome apstiprināja 2020. gada oktobrī, ir izklāstītas darbības, kuru mērķis ir palīdzēt saglabāt mežus un to bioloģisko daudzveidību.
Dabas atjaunošanas akts, ko Padome pieņēma 2024. gada jūnijā un kas tagad ir stājies spēkā, tiecas uzlabot meža biodaudzveidību.
Noteikumi par zemes izmantošanu un mežsaimniecību
Ar paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %" un ES regulas par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (ZIZIMM) pārskatīšanu ES ir noteikusi jaunu mērķi 2030. gadam attiecībā uz oglekļa piesaistījumiem. Tas palielinās ES dabisko oglekļa piesaistītāju apjomu, kas ietver kokus un augus.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 4. decembris