Vides padome, 2024. gada 25. marts

Galvenie rezultāti

Atkritumu pamatdirektīva

ES vides ministri rīkoja politikas debates par Komisijas priekšlikumu pārskatīt Atkritumu pamatdirektīvu, galveno uzmanību pievēršot tekstilrūpniecības un pārtikas nozarēm. Diskusijas vispārējais mērķis bija sniegt turpmākus norādījumus pašreizējam tehniskajam darbam pie ierosinātajiem grozījumiem.

Katru gadu miljoniem tonnu pārtikas un tekstilizstrādājumu ES tiek apglabāti kā atkritumi, kam ir milzīga negatīva ietekme uz vidi. Tie ir satraucoši skaitļi, un šodien apspriestā priekšlikuma mērķis ir stingri apturēt šo tendenci un veicināt aprites ekonomiku. Mums bija auglīgas diskusijas, lai turpinātu virzīt svarīgo darbu, kas tiek veikts saistībā ar Atkritumu pamatdirektīvas mērķtiecīgo pārskatīšanu. Es esmu pārliecināts, ka turpmākajos mēnešos mēs panāksim līdzsvarotu vienošanos.

Alēns Marons, galvaspilsētas Briseles reģiona valdības ministrs klimata pārejas, vides, enerģētikas un līdzdalības demokrātijas jautājumos

Priekšlikuma mērķis ir samazināt ar tekstilatkritumu un pārtikas atkritumu rašanos un apsaimniekošanu saistīto ietekmi uz vidi un klimatu. Tekstilizstrādājumu jomā visā ES tiek ieviestas obligātas un saskaņotas paplašinātas ražotāja atbildības shēmas, lai ražotāji segtu tekstilatkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Ierosināto noteikumu mērķis ir arī nodrošināt, ka lietoti tekstilizstrādājumi tiek šķiroti atkalizmantošanai un ka tas, ko nevar atkalizmantot, tiek reciklēts saskaņā ar “atkritumu hierarhiju”.

Priekšlikumā dalībvalstīm ir noteikti arī juridiski saistoši pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķrādītāji, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, lai veicinātu ES saistību izpildi saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM). Turklāt grozītajā direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāpārskata un jāpielāgo savas valsts pārtikas izšķērdēšanas novēršanas programmas, lai sasniegtu šos mērķrādītājus.

Ministri cita starpā apsprieda 2030. gada pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķu vērienīgumu un tekstilizstrādājumu ražotāju paplašinātās atbildības efektivitāti cīņā pret tekstilatkritumu ietekmi uz vidi.

• Informatīvs prezidentvalsts dokuments
• Skatīties atklāto sēdi
• Priekšlikums par Atkritumu pamatdirektīvas mērķtiecīgu pārskatīšanu (Eiropas Komisija)
• Pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas mazināšana (vispārīga informācija)
• Aprites ekonomika (vispārīga informācija)

Mikroplastmasas piesārņojuma samazināšana

Ministri arī rīkoja politikas debates par Komisijas priekšlikumu par to, kā novērst plastmasas granulu zudumu vidē. Ierosinātās regulas mērķis ir vēl vairāk samazināt piesārņotību ar mikroplastmasu, jo īpaši novēršot netīšu mikroplastmasas nonākšanu vidē saistībā ar plastmasas granulu apstrādi.

Priekšlikumā ir noteikts vispārējs pienākums operatoriem un ES un trešo valstu pārvadātājiem novērst plastmasas granulu zudumus, un tajā ir iekļauta apstrādes paraugprakse operatoriem, obligāta sertifikācijas sistēma un saskaņota zudumu mērīšanas metodika.

Ministri atzinīgi novērtēja priekšlikumu un vienojās, ka ir svarīgi, lai galvenā uzmanība ES līmeņa tiesību aktā būtu vērsta uz piesārņotības ar mikroplastmasu samazināšanu. Viņi galvenokārt pievērsās noteikumu atbilstības apspriešanai un ierosinātās regulas izvērtēšanai attiecībā uz atbildību, kas piešķirta dažādiem publiskā un privātā sektora dalībniekiem. Viņi izvērtēja nepieciešamību iekļaut pasākumus, kas saistīti ar jūras transportu, uz ko neattiecas Komisijas ierosinātais priekšlikums.

• Informatīvs prezidentvalsts dokuments
• Skatīties atklāto sēdi
• Priekšlikums – Regula par plastmasas granulu zudumu novēršanu nolūkā samazināt piesārņotību ar mikroplastmasu (Eiropas Komisija)
• Nulles piesārņojuma rīcības plāns (Eiropas Komisija)

2040. gada klimata mērķrādītājs

ES vides ministri apmainījās viedokļiem par neseno Komisijas paziņojumu par ES 2040. gada klimata mērķrādītāju. Paziņojuma mērķis ir uzsākt politiskas debates un sniegt informāciju, lai sagatavotu Eiropas klimata politikas satvaru laikposmam pēc 2030. gada.

Šajā nolūkā paziņojumā ir izklāstīts redzējums par to, kā līdz 2050. gadam sasniegt Eiropas klimatneitralitātes mērķi, kas ietver 2040. gada starpposma mērķrādītāju, kā noteikts ES Klimata aktā. Komisija ieteica līdz 2040. gadam panākt ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisiju samazinājumu par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Ministri atzinīgi novērtēja paziņojumu un uzsvēra, ka ir vajadzīgs vērienīgs mērķis, kas vienlaikus nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos un konkurētspējīgu ilgtspēju. Viņi apsprieda, kā ES būtu jāīsteno pāreja uz klimatneitralitāti un kādi būs svarīgie veicinošie nosacījumi satvaram laikposmā pēc 2030. gada. Viņi arī apmainījās viedokļiem par to, kurām nozarēm ir vislielākais potenciāls veicināt pārkārtošanos.

• Informatīvs prezidentvalsts dokuments
• Skatīties atklāto sēdi
• Paziņojums par ES 2040. gada klimata mērķrādītāju (Eiropas Komisija)
• Klimata pārmaiņas: ko dara ES (vispārīga informācija)
• Klimatneitralitāte (vispārīga informācija)

“A” punkti un citi jautājumi

Sanāksmes sākumā ES vides ministri kā leģislatīvo “A” punktu oficiāli pieņēma pārskatīto regulu par atkritumu sūtījumiem.

• Atkritumu sūtījumi: Padome apstiprina efektīvākus un atjauninātus noteikumus (paziņojums presei, 2024. gada 25. marts)

Pusdienu laikā ministriem pievienojās komisārs Vupke Huksts (Wopke Hoekstra) un Lēvenes universitātes profesors Patriks Vilems (Patrick Willems), lai apspriestu ūdensapgādes noturību. Neformālās diskusijas uzmanības centrā bija klimata pārmaiņu pārrobežu ietekme uz ūdensapgādes noturību visā Eiropā un nepieciešamība, lai ES sniegtu turpmāku finansiālo un normatīvo atbalstu.

Sadaļā “Citi jautājumi” prezidentvalsts informēja ministrus par pašreizējo progresu saistībā ar regulu par ES mežu monitoringa satvaru un regulu par dabas atjaunošanu.

• Pašreizējie tiesību aktu priekšlikumi: mežu monitoringa satvars (informatīva piezīme)

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• Dabas atjaunošana: Padome un Parlaments panāk vienošanos par jauniem noteikumiem degradētu dzīvotņu atjaunošanai un saglabāšanai ES (paziņojums presei, 2023. gada 9. novembris)

Komisija iepazīstināja ar astotās vides rīcības programmas (VRP) vidusposma novērtējumu un savu paziņojumu par klimata risku pārvaldību Eiropā. Tā arī informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem (NEKP).

• 8. VRP vidusposma pārskats (Eiropas Komisija)
• Komisijas paziņojums par klimata risku pārvaldību
• Pašreizējais stāvoklis attiecībā uz dalībvalstu progresu virzībā uz 2030. gada klimata mērķu sasniegšanu (informatīva piezīme)

Prezidentvalsts ziņoja par augsta līmeņa pasākumiem, ko tā ir organizējusi, un kopā ar Komisiju ziņoja par galvenajām nesen notikušām starptautiskām sanāksmēm, tostarp šādām:

• Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu konferences 14. sanāksme (COP 14) Samarkandā, Uzbekistānā (2024. gada 12.–17. februāris), un
• ANO Vides asamblejas sestā sesija (UNEA-6) Nairobi, Kenijā (2024  gada 26.februāris – 1. marts).

• Ziņojums par prezidentvalsts organizētiem augsta līmeņa pasākumiem (informatīva piezīme)

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• COP 14 rezultāti (informatīva piezīme)

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• UNEA-6 (informatīva piezīme)

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN

Komisija arī informēja ministrus par dažādu daudzpusēju vides nolīgumu (MEA) ratifikāciju.

• Daudzpusēju vides nolīgumu (MEA) ratifikācija – informatīva piezīme

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN

Ministri uzklausīja Čehijas un Slovākijas pārstāvjus par deklarāciju “Ikgadējais politiskais dialogs – Karlovi Vari” un nepieciešamību stiprināt taisnīgu pārkārtošanos reģionos, kurus visvairāk skārusi dekarbonizācija.

• Taisnīgas pārkārtošanās stiprināšana (informatīva piezīme)

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN

Austrija informēja ministrus par mazo lauksaimnieku un lauksaimnieku tīklu nozīmi saistībā ar ilgtspējīgu ES sēklu regulu, ņemot vērā notiekošo darbu pie regulas par ES augu reproduktīvo materiālu.

• Austrijas sniegta informācija sadaļā “Citi jautājumi” par ES sēklu regulu (informatīva piezīme)

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN

Rumānijas, Slovākijas un Somijas delegācijas informēja ministrus par brūno lāču aizsardzības statusa Eiropā atkārtotu izvērtēšanu.

• Brūnā lāča populāciju aizsardzības statusa visā Eiropā atkārtota izvērtēšana (informatīva piezīme)

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN

Ministri arī uzklausīja Francijas, Dānijas un Zviedrijas pārstāvju ierosinājumu stingrāk kontrolēt tekstilatkritumu eksportu uz jaunattīstības valstīm saistībā ar Bāzeles konvencijas Pušu 17. konferenci (COP17).

• Stingrāka kontrole pār tekstilatkritumu eksportu uz jaunattīstības valstīm (informatīva piezīme)

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN

Lietuvas delegācija, kuru atbalstīja Čehija, Igaunija un Latvija, nāca klajā ar aicinājumu rīkoties, lai apturētu atkritumu importu Eiropas Savienībā no Krievijas.