"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padome, 2022. gada 28. un 29. novembris
Galvenie rezultāti
Izglītība un jaunatne, 28. novembris
Ceļi uz panākumiem skolā un labbūtība digitālajā izglītībā
Padome pieņēma ieteikumu par ceļiem uz panākumiem skolā. Tā kā 2021. gadā izglītību priekšlaicīgi pametušo īpatsvars bija vidēji 9,7 %, un tādu 15 gadus vecu personu īpatsvars, kurām ir vāja lasītprasme un vājas prasmes matemātikā un dabaszinātnēs, joprojām ir virs 15 %, ieteikumā dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt stratēģijas, kas vērstas uz panākumiem skolā, un līdz minimumam samazināt sociālekonomiskā statusa ietekmi uz izglītības un mācību rezultātiem.
Ministri arī apstiprināja secinājumus par atbalstu labbūtībai digitālajā izglītībā. Visā Eiropā pieaug digitālo rīku un metožu izmantošana klasēs, jo īpaši pēc pandēmijas laikā notikušās pārejas uz mācīšanos un mācīšanu tiešsaistē. Dalībvalstīm, izstrādājot stratēģiju digitālās izglītības jomā, jāatspoguļo pašreizējā attīstība un vajadzība nodrošināt izglītojamo un pedagogu labbūtību šajā digitālajā realitātē.
Mums ir jāturpina attīstīt skolu vidi, kurā skolēni un skolotāji jūtas labi, droši un neapdraudēti un spēj atpazīt ar digitālo līdzekļu izmantošanu saistītus riskus.
Vladimīrs Balašs, Čehijas izglītības, jaunatnes un sporta ministrs
Ministri arī apsprieda, kā Eiropas izglītības telpa (EIT) var ātrāk un efektīvāk reaģēt uz tādām krīzēm kā Krievijas agresija pret Ukrainu vai Covid-19 pandēmija. Daudzi ministri uzsvēra pašreizējos centienus saistībā ar Ukrainas bērnu integrāciju savās izglītības sistēmās un EIT kā rīku, ar ko koordinēt darbības krīzes laikā.
Eiropas Jaunatnes gads
2022. gads ir Eiropas Jaunatnes gads. Šis gads ir veltīts Eiropas jauniešiem, kuri Covid-19 pandēmijas laikā saskārās ar lielām grūtībām – viņi pilnībā bija atrauti no sabiedriskās dzīves un mijiedarbības. Ministri izvērtēja šā Eiropas gada īstenošanu un apsprieda, kā nodrošināt, lai tā ietekme pēc 2022. gada turpinātos. Viedokļu apmaiņā īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā panākt, lai jaunatnes dimensija kļūtu par visu ES politikas virzienu un politikas veidošanas sastāvdaļu.
Padome arī apstiprināja secinājumus par paaudžu dimensijas veicināšanu jaunatnes jomā nolūkā sekmēt dialogu un sociālo kohēziju.
Pandēmija ar mājsēdi, festivālu atcelšanu un jaunatnes centru slēgšanu mūsu jauniešus ir skārusi īpaši smagi. Šis Eiropas Jaunatnes gads bija laba iespēja palīdzēt jauniešiem izkļūt no viņu sociālās nenodrošinātības un veicināt viņu iesaistīšanos sabiedriskos jautājumos. Lai saglabātu šajā gadā uzsākto, mums, politiķiem, pieņemot lēmumus, jaunieši ir labāk jāiesaista un jāuzklausa.
Vladimīrs Balašs, Čehijas izglītības, jaunatnes un sporta ministrs
Komisija sniedza informāciju par Eiropas izglītības telpas progresa ziņojumu kopā ar mācību laboratorijas ieguldījumiem kvalitatīvā izglītībā un mācībās darbības uzsākšanu, ētikas vadlīnijām par MI un datu izmantošanu mācīšanas un mācīšanās procesā, vadlīnijām par dezinformācijas apkarošanu un digitālās pratības veicināšanu, kā arī par "Progresīvo tehnoloģiju speciālistu iniciatīvas" saistībām.
Kipras ministrs informēja delegācijas par 9. ministru konferenci "Vide Eiropai" un par rezultātiem, kas gūti izglītības ministru augsta līmeņa sanāksmē par izglītību ilgtspējīgai attīstībai.
Prezidentvalsts Čehija iepazīstināja ar diskusiju rezultātiem, kas gūti neformālajā ES jaunatnes dialoga brokastu sanāksmē, kas notika pirms Padomes sanāksmes sākuma.
Nākamā prezidentvalsts Zviedrija iepazīstināja ar savām darba programmām izglītības un jaunatnes jomā.
Citi darba kārtības jautājumi
Kā darba kārtības punktus bez apspriešanas Padome pieņēma vairākus citus leģislatīvos aktus:
Digitālās darbības noturības akts (DORA), ar kuru tiks stiprināta tādu finanšu vienību kā banku, apdrošināšanas sabiedrību un ieguldījumu brokeru sabiedrību IT drošība,
jauna direktīva par tīklu un informācijas sistēmu drošību (TID 2 direktīva), ar ko paredz visā Savienībā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību, nolūkā vēl vairāk uzlabot gan publiskā un privātā sektora, gan visas ES noturību un spējas reaģēt uz incidentiem,
regula par ārvalstu subsīdijām, kura attiecas uz izkropļojošām ārvalstu subsīdijām iekšējā tirgū un kuras mērķis ir atjaunot godīgu konkurenci starp visiem uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū – gan starp Eiropas, gan trešo valstu uzņēmumiem,
Direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (CSRD). Uzņēmumiem drīz būs pienākums sniegt detalizētu informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Tas paaugstinās uzņēmumu pārskatatbildību, novērsīs atšķirīgus ilgtspējas standartus un atvieglos pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku.
Kultūra, audiovizuāli jautājumi un sports, 29. novembris
Kultūra krīzes laikā
Ņemot vērā Krievijas armijas īstenoto Ukrainas pieminekļu un muzeju apzinātu iznīcināšanu un Ukrainas mākslas darbu un kultūras mantojuma masveida izlaupīšanu, ES dalībvalstu kultūras ministri rīkoja politikas debates par atbalstu un par solidaritāti ar Ukrainas kultūru, tostarp kultūras mantojumu. Ministri apmainījās viedokļiem par iespējām sniegt īpašu palīdzību saistībā ar Ukrainas vajadzībām kultūras jomā un par sadarbības stiprināšanu starp Eiropas kultūras galvaspilsētām un Ukrainas pilsētām.
Šajā sakarā Padome pastiprināja kultūras ārējās darbības dimensiju un pievienoja konkrētu darbību attiecībā uz Ukrainu ES kultūras darba plānā 2023.–2026. gadam, ko dalībvalstis arī pieņēma šodien.
Mēs nevaram būt vienaldzīgi pret Ukrainas muzeju un kultūras mantojuma iznīcināšanu un izlaupīšanu. Ņemot vērā Krievijas agresiju, ES dalībvalstu kultūras ministri solidarizējas ar Ukrainas kultūras nozari.
Martins Baksa, Čehijas kultūras ministrs
Prezidentvalsts Čehija iepazīstināja ar progresa ziņojumu par pašreizējo stāvokli darbā pie tiesību akta priekšlikuma par Eiropas mediju brīvības aktu (EMFA). EMFA mērķis ir izveidot kopīgus noteikumus mediju pakalpojumu iekšējā tirgus darbībai. Tā mērķis ir aizsargāt mediju brīvību, plurālismu un neatkarību ES.
Kopš 2020. gada sākuma Eiropas sporta nozare ir saskārusies ar daudzām nepieredzētām krīzēm – Covid-19 pasākumi ierobežoja sporta aktivitāšu iespējas un noveda pie sporta sacensību atcelšanas. Nozari ietekmē arī Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un tā rezultātā radusies enerģētikas krīze.
Šajā sakarā ministri dalījās paraugpraksē par to, kā šīs krīzes var pārvērst iespējās. Digitālo rīku izmantošana (piemēram, lai piedalītos sportā no mājām) ir piemērs tam, kā ārējie ierobežojumi ir veicinājuši pozitīvas pārmaiņas. Savukārt enerģētikas krīzes rezultātā sporta infrastruktūras varētu pāriet uz ilgtspējīgiem un energoefektīviem enerģijas avotiem. Debatēs piedalījās arī UEFA prezidents Aleksanders Čeferins (Aleksander Čeferin) un bijušais Čehijas basketbola spēlētājs, kas ir spēlējis NBA, Jirži Velšs (Jiří Welsch).
Pāreja uz ilgtspējīgāku sporta infrastruktūru – visplašākajā sociālā, ekonomiskā un vides ziņā – tika aplūkota arī Padomes secinājumos par ilgtspējīgu un pieejamu sporta infrastruktūru, kurus ministri apstiprināja.
Pēdējie gadi nenoliedzami ir bijuši ļoti grūti visiem, kas iesaistīti sportā Eiropā – no klubiem līdz profesionāļiem un amatieriem. Sporta nozare ir apliecinājusi lielu spēku, rodot risinājumus pandēmijas un pašreizējās enerģētikas krīzes radītajām problēmām, un tas palīdzēs sasniegt ilgtermiņa mērķi – padarīt sporta infrastruktūru ilgtspējīgāku.
Vladimīrs Balašs, Čehijas izglītības, jaunatnes un sporta ministrs
Vācija norādīja uz kultūras iestāžu izaicinājumiem enerģētikas krīzes laikā, un Latvija informēja par Eiropas kultūras galvaspilsētas atlasi. Komisija informēja ministrus par EIT zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) kultūras un jaunrades jomā un par to, ka Eiropas Savienība ir Gvadalaharas (Guadalajara) starptautiskā grāmatu gadatirgus goda viese.
Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija izcēla jautājumu par Krievijas propagandas kanālu pārraidīšanu, ko veic ES satelītu pakalpojumu sniedzēji.
Nīderlandes delegācija pievērsās jautājumam par cilvēktiesību ievērošanu, kad tiek piešķirti lieli sporta pasākumi, un Zviedrija ziņoja par Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) Dibināšanas valdes sanāksmi.
Zviedrija kā nākamā prezidentvalsts iepazīstināja ar savām darba programmām kultūras un sporta jomā.
Mums ir jāturpina attīstīt skolu vidi, kurā skolēni un skolotāji jūtas labi, droši un neapdraudēti un spēj atpazīt ar digitālo līdzekļu izmantošanu saistītus riskus.
Mēs nevaram būt vienaldzīgi pret Ukrainas muzeju un kultūras mantojuma iznīcināšanu un izlaupīšanu. Ņemot vērā Krievijas agresiju, ES dalībvalstu kultūras ministri solidarizējas ar Ukrainas kultūras nozari.
