"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padome, 2023. gada 15. un 16. maijs
Galvenie rezultāti
Jaunatne un sports (pirmdiena, 15. maijs)
Jaunatnes un sporta ministri Briselē tikās, lai apspriestu jauniešu sociālo iekļaušanu Eiropā un cilvēktiesību ievērošanu starptautiskos sporta pasākumos. Viņi arī apstiprināja secinājumus par ilgtspējīgas Eiropas sociālo dimensiju jauniešiem, kā arī rezolūcijas par ES jaunatnes dialoga 9. cikla rezultātiem, ES jaunatnes stratēģijas darba plāna 2022.–2024. gadam pārskatīšanu un ES dalībvalstu pārstāvību Pasaules Antidopinga aģentūrā (WADA).
Cilvēktiesību ievērošana starptautisku sporta pasākumu organizēšanā
Sporta ministri apsprieda nepieciešamību nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu lielu starptautisku sporta pasākumu organizēšanā. Ministri uzsvēra, ka sporta jomā ir vajadzīga laba pārvaldība, un apsprieda veidus, kā stiprināt pārredzamību un cilvēktiesību ievērošanu starptautisku sporta pasākumu rīkošanas tiesību piešķiršanā un organizēšanā, kā arī valstu, Eiropas un citu starptautisku sporta organizāciju darbībās saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatprincipiem. Daudzi ministri uzsvēra darbības, kas viņu valstīs tiek veiktas, lai aizsargātu cilvēktiesības un plašāk apkarotu diskrimināciju, tostarp atbalstot sievietes un LGBT sportistus.
Starptautiskos sporta pasākumos būtu jāatspoguļojas pašām labākajām cilvēciskajām vērtībām: godīgumam, savstarpējai cieņai, kopienas sajūtai un godīgai spēlei. Mums par katru cenu ir jācīnās pret jebkādiem uzbrukumiem šiem principiem, kas izpaužas kā korupcija, nelikumīgs dopings, sporta izmantošana reputācijas uzlabošanai vai cilvēktiesību pārkāpumi.
Jākobs Fošmēds, Zviedrijas sociālo lietu un sabiedrības veselības ministrs
Diskusiju laikā ministri vērsa uzmanību uz nesen publicēto Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai adresēto 4. paziņojumu, kurā teikts, ka Krievijai nedrīkst atļaut sportu izmantot, lai leģitimizētu savu iebrukumu Ukrainā. Vairāki ministri savās uzrunās pauda solidaritāti Ukrainai un uzsvēra savu stingro nostāju pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību nozīmīgos starptautiskos sporta pasākumos, piemēram, gaidāmajās Parīzes Olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs. Diskusijā piedalījās Ukrainas jaunatnes un sporta ministra vietnieks Andrijs Česnokovs (Andriy Chesnokov) un Eiropas Padomes Paplašinātā daļējā nolīguma par sportu (EPAS) izpildsekretāre un Sporta nodaļas vadītāja Sofija Kvasni (Sophie Kwasny).
Padomē notika politikas debates par nepieciešamību veicināt jauniešu iekļaušanu ES sabiedrībā, īpašu uzmanību pievēršot Ukrainas jauniešiem. Ministri apmainījās viedokļiem par veidiem, kā, formulējot politiku, kas ietekmē jauniešus, ņemt vērā "jauniešu" kā grupas neviendabīgumu. Viņi uzsvēra daudzus no izaicinājumiem, ar ko jaunieši šodien saskaras, un apsprieda veidus, kā viņiem palīdzēt šīs grūtības pārvarēt, saskaņā ar ieteikumiem, kas izriet no ES jaunatnes dialoga, vienlaikus uzsverot arī tādu ES programmu kā "Erasmus+" un Eiropas Solidaritātes korpuss nozīmi. Viņi arī apmainījās ar informāciju par pasākumiem, kas viņu valstīs jau tiek veikti, lai atbalstītu jauniešus, tostarp Ukrainas jauniešus, kuri uz laiku ir pārvietoti.
Diskusijā piedalījās Ukrainas jaunatnes un sporta ministra vietnieks Andrijs Česnokovs. Česnokova kungs norādīja, ka aptuveni 40 % Ukrainas jauniešu pašlaik ir pārvietoti, un daudzi no viņiem pašlaik saņem pagaidu aizsardzību ES, kā arī izklāstīja Ukrainas prioritātes sadarbībai ar ES jaunatnes politikas jomā. Padome arī uzklausīja vēstījumus no dažiem delegātiem, kuri bija piedalījušies ES jaunatnes konferencē Vekšē 20.–22. martā.
Ministri arī apstiprināja secinājumus par ilgtspējīgas Eiropas jauniešiem sociālo dimensiju, kur tiek norādīts – ES būtu jādara vairāk, lai jauniešus iesaistītu ilgtspējīgas nākotnes politikas izstrādē, un uzsvēra viņu kā galveno dalībnieku lomu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanā.
Jaunatnes jautājumiem veltītajā sēdē ministri apstiprināja rezolūciju, lai nodrošinātu, ka attiecīgās ieinteresētās personas atzīst ES jaunatnes dialoga 9. cikla rezultātus un veic pēcpasākumus. Viņi arī apstiprināja rezolūciju par ES jaunatnes stratēģijas darba plāna 2022.–2024. gadam pārskatīšanu.
Sporta ministri apstiprināja rezolūciju, ar ko pārskata ES dalībvalstu pārstāvību Pasaules Antidopinga aģentūrā (WADA) un WADA darbību koordināciju. Pārskatīšanas mērķis ir atvieglot ES pārstāvju iecelšanas un aizstāšanas procesu WADA sanāksmēs. Jo īpaši ar Padomes rezolūciju tiek atjaunināta procedūra ES pārstāvju atlasei WADA Dibināšanas valdē.
Vairāki jautājumi tika aplūkoti sadaļā "Citi jautājumi", tostarp ES Jaunatnes dialoga neformālo brokastu sanāksmē notikušās diskusijas rezultāti, Maglingenas konvencija un 2024. gada olimpisko un paraolimpisko spēļu Eiropas dimensija.
Padome bez apspriešanas pieņēma neleģislatīvo "A" punktu sarakstā iekļautos punktus.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Kultūra, audiovizuālā joma un izglītība (otrdiena, 16. maijs)
Otrdien Padome pievērsās jautājumiem, kas saistīti ar kultūru, medijiem un izglītību. Rīta sesija bija veltīta diskusijai par pašreizējo stāvokli saistībā ar Eiropas Mediju brīvības aku, savukārt pēcpusdienā galvenā uzmanība tika pievērsta lasīšanas nozīmei sociālajā iekļaušanā un dzīves kvalitātē. Ministri arī apstiprināja secinājumus par apdraudētiem un pārvietotiem māksliniekiem un izglītības un mācību kvalifikāciju automātisku savstarpēju atzīšanu, kā arī rezolūciju "Eiropas izglītības telpa. Raugoties līdz 2025. gadam un pēc tam".
Lasīšanas nozīme
Ministriem bija politikas debates par lasīšanas nozīmi attiecībā uz mācīšanos, vienlīdzību un aktīvu līdzdalību sabiedrībā. Viņi atzina lasīšanas izšķirošo nozīmi daudzos dzīves aspektos, tostarp izglītībā, darbā un lai iekļautos sabiedrībā, kā arī tās ietekmi uz dzīves kvalitāti. Viņi arī uzsvēra, ka lasīšana ir būtisks faktors, lai līdz 2025. gadam izveidotu iekļaujošu Eiropas izglītības telpu.
Vairāki ministri savās uzrunās iepazīstināja ar pasākumiem, kas viņu valstīs tiek veikti, lai bērnus un jauniešus mudinātu lasīt. Starp izklāstītajiem pasākumiem bija arī šādi: sekmēt lasīšanas mīlestību jau no agrīna vecuma, nodrošināt piekļuvi bibliotēkām un koncentrēties uz skolotāju apmācību. Viņi arī norādīja uz izaicinājumiem, ko rada tādi aspekti kā digitālā pārkārtošanās un nepieciešamība atzīt fizisko grāmatu nozīmi, dzimumu atšķirības lasīšanas spējās un īpašie izaicinājumi, ar ko saskaras migrantu izcelsmes bērni.
Kad bērns sāk lasīt, viņam paveras logs uz visu pasauli. Ieaudzināt lasīšanas mīlestību agrīnā vecumā ir kā stādīt sēklas, kas dos augļus vēlāk, kad šie bērni kļūs par aktīviem pilsoņiem, kuri spēj īstenot savas demokrātiskās tiesības.
Lotta Ēdholma, Zviedrijas skolu lietu ministre
Pirms diskusijas sākuma Padome aicināja Starptautiskās Izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas izpilddirektoru Dr. Dirku Haštetu (Dirk Hastedt) iepazīstināt ar 2021. gada Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījuma (PIRLS) rezultātiem, un vairākas dalībvalstis izmantoja iespēju paust savu viedokli par šā pētījuma konstatējumiem.
Padomē notika politikas debates par ierosināto Eiropas Mediju brīvības aktu (EMFA), pamatojoties uz prezidentvalsts sagatavotu progresa ziņojumu un informatīvu piezīmi. Ministri pauda viedokli par tām priekšlikuma daļām, kuras, viņuprāt, ir būtiskas, lai stiprinātu mediju nozari un palīdzētu žurnālistiem strādāt neatkarīgi. Tostarp – ierosinātās Eiropas Mediju pakalpojumu padomes neatkarības aizsardzība, ņemot vērā straujās pārmaiņas digitālajā nozarē, un žurnālistu avotu aizsardzības nodrošināšana.
Vairākas dalībvalstis pievērsās saiknei starp EMFA priekšlikumu un citiem ES instrumentiem un tiesību aktiem, tostarp digitālo tirgu un pakalpojumu jaunajam tiesiskajam regulējumam un spēkā esošajiem tiesiskuma noteikumiem. Ministri apsprieda arī galvenos jautājumus, kas vēl ir jāatrisina, pirms Padomē var panākt vispārēju vienošanos, tostarp līdzsvaru starp valsts drošības prasībām un nepieciešamību aizsargāt žurnālistus un to avotus, labāk atspoguļojot dalībvalstu īpatnības un izvairoties no pārmērīga administratīvā sloga.
Vairāki ministri uzstājās, lai uzsvērtu savu pastāvīgo apņemšanos garantēt mediju plurālismu un nodrošināt žurnālistu aizsardzību kā daļu no labi funkcionējošas demokrātiskas sabiedrības.
Padome apstiprināja secinājumus par apdraudētiem un pārvietotiem māksliniekiem, kuros tā norāda, ka māksliniekiem ir izšķiroša nozīme sabiedrības un indivīdu dzīvē, attīstībā un noturībā, un apgalvo, ka viņiem vajadzētu būt iespējai to darīt, vienlaikus saglabājot savu radošumu un vārda brīvību. Secinājumos uzsvērts, ka viņi ir jāaizsargā un jāatbalsta pret jebkāda veida draudiem vai pārkāpumiem, kas viņus apdraud viņu mākslinieciskā darba dēļ. Piemēri pasākumiem, ko varētu veikt, lai aizsargātu māksliniekus, ir "patvēruma pilsētas", ārkārtas mākslinieciskās rezidences un centieni veicināt viņu integrāciju vietējās kopienās.
Ministri apstiprināja rezolūciju "Eiropas izglītības telpa. Raugoties līdz 2025. gadam un pēc tam". Padomes rezolūcija ir atbilde uz progresa ziņojumu, ko Komisija publicēja 2022. gada novembrī. Padome arī apstiprināja secinājumus par turpmākiem pasākumiemnolūkā īstenot automātisku savstarpēju atzīšanu izglītības un mācību jomā. Secinājumos ir izvērtēti Komisijas ziņojuma konstatējumi un ir ierosināti vairāki pasākumi, lai palīdzētu īstenot automātisku savstarpēju atzīšanu izglītības un mācību jomā. Viņi uzsver, ka šādas atzīšanas panākšana ir atkarīga no tā, vai dalībvalstis sadarbojas, lai veicinātu savstarpēju uzticēšanos un pārredzamību.
Sadaļā "Citi jautājumi" bija iekļauti vairāki jautājumi, tostarp atbalsts Ukrainas kultūras un radošajām nozarēm, publiskajām bibliotēkām un Ukrainas bēgļiem un Evoras izraudzīšana par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadam (pilnu "citu jautājumu" punktu sarakstu skatīt informatīvajā piezīmē).
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Starptautiskos sporta pasākumos būtu jāatspoguļojas pašām labākajām cilvēciskajām vērtībām: godīgumam, savstarpējai cieņai, kopienas sajūtai un godīgai spēlei. Mums par katru cenu ir jācīnās pret jebkādiem uzbrukumiem šiem principiem, kas izpaužas kā korupcija, nelikumīgs dopings, sporta izmantošana reputācijas uzlabošanai vai cilvēktiesību pārkāpumi.
Kad bērns sāk lasīt, viņam paveras logs uz visu pasauli. Ieaudzināt lasīšanas mīlestību agrīnā vecumā ir kā stādīt sēklas, kas dos augļus vēlāk, kad šie bērni kļūs par aktīviem pilsoņiem, kuri spēj īstenot savas demokrātiskās tiesības.