Tieslietu un iekšlietu padomes ārkārtas sanāksme, 2022. gada 27. februāris

Galvenie rezultāti

Tieslietu un iekšlietu padomes ārkārtas sanāksmē 27. februārī iekšlietu ministri izvērtēja atbildes reakciju uz kara sekām Ukrainā.

Šodien mēs paužam vienotību un pilnīgu solidaritāti ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir sniegušas un turpinās sniegt politisku, finansiālu, humāno un loģistikas atbalstu, saskaroties ar Krievijas agresiju.

Žeralds Darmanēns, Francijas iekšlietu ministrs

Lai pēc šīs viedokļu apmaiņas uzraudzītu situāciju, koordinētu solidaritātes pasākumus un iesaistītu visus attiecīgos dalībniekus, prezidentvalsts nolēma pilnībā aktivizēt ES integrētos krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) mehānismus. Pirmā tehniskā sanāksme tiks sasaukta jau rīt, pirmdien, 28. februārī.

Ministri koncentrējās uz šādiem pieciem aspektiem:

Humānā palīdzība

15. februārī Ukraina lūdza palīdzību saskaņā ar ES civilās aizsardzības mehānismu. Šajā saistībā piedāvātais sākotnējais atbalsts galvenokārt attiecas uz medicīnas preču piegādi, kā arī uz izmitināšanas iespējām. Ministri apņēmās sniegt papildu palīdzību un apstiprināja ideju par loģistikas atbalstu, lai atvieglotu šo piegāžu nogādāšanu Ukrainā.

Ministri arī vienojās, ka Moldovai ir jāsniedz visa vajadzīgā palīdzība.

Bēgļu uzņemšana

Karš Ukrainā ir izraisījis cilvēku pieplūdumu, kuri meklē patvērumu Eiropas Savienībā. Uzņemšanas iespējas ir darītas pieejamas vairākās dalībvalstīs, jo īpaši valstīs, kas robežojas ar Ukrainu. Ministri pauda gatavību ES koordinācijas ietvaros sniegt atbalstu dalībvalstīm, kuras to lūdz. Konkrēti pieprasījumi tiks izskatīti IPCR ietvaros.

Ministri apsprieda arī iespēju izveidot piemērotu pagaidu aizsardzības mehānismu šo valstspiederīgo uzņemšanai. Komisija ierosināja aktivizēt 2001. gada direktīvā par pagaidu aizsardzību paredzēto mehānismu. Šim pasākumam tika pausts plašs atbalsts un tas nekavējoties tiks iesniegts TI padomei.

Ārējo robežu pārvaldība

Lēmums aktivizēt ICPR nodrošinās solidaritātes platformu ārējo robežu pārvaldībai, mobilizējot visus pieejamos instrumentus un līdzekļus par labu dalībvalstīm, kuras atrodas pirmajā līnijā.

Ja cilvēku pieplūdums turpinās pieaugt, kaimiņvalstīm varētu piedāvāt atbalstu drošības pārbaužu un reģistrācijas veikšanai uz robežām. Šādā gadījumā, lai to veicinātu, varētu mobilizēt Eiropas instrumentus, jo īpaši kā atbalstu no Frontex un Eiropola. Prezidentvalsts atzinīgi novērtēja Komisijas priekšlikumu ierosināt ieteikumus par drošības pārbaužu veikšanu.

Pasākumi vīzu jomā

Padome 25. februārī pieņēma lēmumu par nolīguma ar Krieviju par vīzu atvieglinātu izsniegšanu daļēju apturēšanu. Diplomāti, citas Krievijas amatpersonas un uzņēmēji vairs nevarēs izmantot vīzu režīma atvieglošanas noteikumus, kas atļauj priviliģētu ieceļošanu ES.

Ministri vienojās saskaņot savus valsts pasākumus un kopumā vīzu politiku attiecībā uz Krieviju.

Turklāt prezidentvalsts lūdza dalībvalstis neatzīt pases, ko Krievijas iestādes izdevušas okupētajās teritorijās Ukrainā. Tā arī ierosināja koordinētu pieeju, lai izbeigtu "zelta pasu" praksi, kuras var iegūt daži Krievijas līderi.

Gatavība hibrīddraudiem

Nesenā pieredze liecina, ka pret ES naidīgi aktori ir gatavi izmantot jaunus spiediena līdzekļus. Saistībā ar situāciju Ukrainā dalībvalstis un Eiropas Komisija pārskatīja gan valsts, gan Eiropas līmenī veiktos sagatavotības pasākumus. Viņi vienojās, ka ir jāpastiprina informācijas apmaiņa un koordinācija, lai ātri un efektīvi reaģētu uz jebkādiem destabilizācijas mēģinājumiem.

• ES attiecības ar Ukrainu (vispārīga informācija)
• ES ierobežojošie pasākumi, ar kuriem reaģē uz krīzi Ukrainā (vispārīga informācija)