"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu un iekšlietu padome, 2021. gada 9. un 10. decembris
Galvenie rezultāti
Iekšlietas, 9. decembris
Hibrīddraudi un migrācijas problēmas
Ministri apsprieda hibrīduzbrukumu un migrantu kontrabandas jautājumus. Viņi jo īpaši pievērsās tam, cik efektīvi ir pašreizējie instrumenti, reaģējot uz šīm parādībām, un instrumentiem, kas vajadzīgi, lai labāk sagatavotos nākotnei.
Jau vairākus mēnešus esam liecinieki jaunai migrācijas problēmas dimensijai, proti, Baltkrievijas režīma hibrīduzbrukumiem. Vienlaikus pie mūsu ārējām robežām pastāv virkne citu, bet ne mazāk akūtu migrācijas problēmu. Šodien mēs rīkojām atklātu diskusiju par iespējamām turpmākām darbībām ar mērķi uzlabot mūsu ārējo robežu aizsardzību un novērst cilvēku bojāeju.
Alešs Hojss, Slovēnijas iekšlietu ministrs
Ministri apsvēra, kādas papildu darbības iekšlietu jomā ES vēl varētu veikt, lai reaģētu uz migrācijas kā hibrīddraudu izmantošanu un atturētu no līdzīgiem mēģinājumiem nākotnē. Viņi apsprieda, kādi pasākumi būtu jāveic prioritārā kārtā, lai efektīvi novērstu sekundāro kustību ES un sagrautu kontrabandistu uzņēmējdarbības modeli. Ņemot vērā centienus pēdējos mēnešos stiprināt migrācijas ārējo dimensiju, ministri arī apsprieda, kuri citi elementi ES līmenī būtu jānosaka par prioritāriem.
Pusdienu laikā ministri apsprieda ilgtspējīgus risinājumus attiecībā uz Migrācijas un patvēruma paktu.
Ministri rīkoja debates par "Next Generation EU" atveseļošanas finansējumu un par to, kā vislabāk novērst organizētās noziedzības iefiltrēšanos likumīgās struktūrās un procesos.
Mēs nevaram atļauties situāciju, kad nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota organizētās noziedzības darbību atbalstam vai kad mūsu likumīgās struktūras un procesi tiek ļaunprātīgi izmantoti, lai radītu leģitīmu aizsegu noziedzīgām darbībām. Šodien ministri uzsvēra, cik svarīgi ir būt labi informētiem par draudiem, ar kuriem saskaramies, un nepieciešamību rīkoties kopīgi, lai pret tiem vērstos.
Alešs Hojss, Slovēnijas iekšlietu ministrs
Ministri uzsvēra, cik svarīgi ir izmantot dažādus instrumentus un koordinētu ES pieeju, lai novērstu un apkarotu organizētās noziedzības iefiltrēšanos likumīgās struktūrās. Viņi arī uzsvēra, ka dalībvalstīm ir jāapmainās ar informāciju par likumīgo struktūru neaizsargātību, izvērtējot dažādus rādītājus. Dalībvalstīm un attiecīgajām TI aģentūrām ir vajadzīga arī labāka izlūkošanas informācija.
Ministri arī pieņēma zināšanai Komisijas sniegto informāciju par jaunajiem priekšlikumiem attiecībā uz Prīmi, tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu. Darbs pie šiem priekšlikumiem tehniskā līmenī turpināsies Padomē.
Kritisko vienību noturība
Ministri pieņēma zināšanai vienošanos par vispārējo pieeju, kuru vakar panāca pastāvīgie pārstāvji un kuru paredzēts oficiāli pieņemt Padomē 20. decembrī.
Mūsu kritiskās infrastruktūras noturības paaugstināšana ir būtiska mūsu sabiedrības drošībai un labklājībai. Izmaiņas mūsu drošības ainavā, piemēram, pašreizējā Covid-19 pandēmija, hibrīddraudi vai ekstremāli laikapstākļi, liecina, ka mums ir jādara vairāk, lai kopīgi sagatavotos nākotnes izaicinājumiem. Pastāvīgo pārstāvju vakar panāktā vienošanās, kura, es ceru, drīzumā tiks oficiāli pieņemta Padomē, ir svarīgs solis šajā virzienā.
Alešs Hojss, Slovēnijas iekšlietu ministrs
Direktīvas par kritisko vienību noturību projekta mērķis ir nodrošināt, ka šīs vienības ir gatavas novērst dabas katastrofas, terorismu vai ārkārtas situācijas veselības jomā, piemēram, Covid-19, pretoties tām un atgūties no tām. Padomes pilnvarojuma projekts attiecas uz vienībām deviņās nozarēs: enerģētika, transports, banku nozare, finanšu tirgus infrastruktūras, veselība, dzeramais ūdens, notekūdeņi, digitālā infrastruktūra un kosmoss.
Saskaņā ar ierosinātajiem jaunajiem noteikumiem kritiskajām vienībām par traucējošiem incidentiem būtu jāziņo valsts iestādēm, un ES dalībvalstīm būtu jāveic kritisko vienību apzināšana, jāveic valsts riska novērtējumi un jāizstrādā stratēģija šādu vienību noturības nodrošināšanai.
Pēc tam, kad Padomes vispārējā pieeja ir oficiāli pieņemta, var sākties sarunas ar Eiropas Parlamentu.
Eiropas Savienība strādā pie jauniem noteikumiem, lai kritiskās infrastruktūras padarītu noturīgākas, izturīgākas un triecienizturīgākas.
Šengenas acquis piemērošana Horvātijā
Padome šodien secināja, ka Horvātija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus visu Šengenas acquis daļu piemērošanai. Pārbaude par to, vai Horvātija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus visu Šengenas acquis daļu piemērošanai, ir priekšnoteikums tam, lai Padome varētu pieņemt attiecīgu lēmumu, kas ļautu atcelt kontroles pie iekšējām robežām.
Ministri izvērtēja progresu saistībā ar ierosināto Padomes regulu par Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu. Diskusijas tehniskā līmenī tagad turpināsies Padomē.
Priekšlikuma mērķis ir padarīt Šengenas zonu labāk pielāgojamu pašreizējām un nākotnes problēmām, palielinot šā mehānisma stratēģisko ievirzi, saīsinot un vienkāršojot izvērtēšanas un uzraudzības procedūras, stiprinot pārbaudes par pamattiesību ievērošanu Šengenas acquis īstenošanā un optimizējot visu valsts un ES dalībnieku iesaisti.
Sadarbspējas īstenošana
Ministri apmainījās viedokļiem par sadarbspējas īstenošanu. Pamatojoties uz eu-LISA un Eiropas Komisijas veikto novērtējumu, viņi vienojās par pārskatītu grafiku, proti, 2022. gada jūnija vidus – uzlabotajai Šengenas Informācijas sistēmai, 2022. gada septembra beigas – ieceļošanas/izceļošanas sistēmai un 2023. gada maijs – ETIAS un ECRI-TCN.
Mērķis joprojām ir panākt, lai sadarbspējas arhitektūra būtu ieviesta līdz 2023. gada beigām.
ES mēroga IT sistēmas drošības un migrācijas jomā (Infografika)
Sadarbība terorisma apkarošanas jomā
Klātesot terorisma apkarošanas grupai, ministri tika informēti par sadarbību starp kompetentajām iestādēm, kas nodarbojas ar terorisma apkarošanu.
No teroristu uzbrukumiem Eiropā gūtā pieredze skaidri parādīja, ka ir vajadzīga sadarbība starp tiesībaizsardzības un izlūkošanas struktūrām. Ministri 2016. gada novembrī vienojās izpētīt iespējas sadarbībai starp terorisma apkarošanas grupu un Eiropolu kopīgu interešu jomās, vienlaikus pilnībā ievērojot dalībvalstu ekskluzīvo kompetenci valsts drošības jomā.
Prezidentvalsts informēja ministrus par jaunākajām norisēm darbā ar pašreizējiem tiesību aktu priekšlikumiem.
Tā ziņoja arī par ES un Rietumbalkānu tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmes rezultātiem un gatavošanos gaidāmajai ES un ASV tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmei un tās darba kārtību.
Prezidentvalsts ziņoja par 11. un 12. novembrī notikušās virtuālās ministru konferences rezultātiem, kura bija veltīta seksuālās vardarbības pret bērniem novēršanai un izmeklēšanai.
Nākamā Padomes prezidentvalsts Francija iepazīstināja ar savu darba programmu un prioritātēm nākamajiem sešiem mēnešiem.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Covid-19 pandēmijas laikā gūtā pieredze attiecībā uz tiesu darbību
Ministri apmainījās viedokļiem par Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi attiecībā uz tiesu darbību un ārkārtas pasākumu pārskatīšanu un kontroli tiesā. Viņi izskatīja iespējamos veidus, kā risināt pašreizējās un turpmākās problēmas, kas izriet no pašreizējām un nākotnē iespējamām ārkārtas situācijām. Dalībvalstis apmainījās ar paraugpraksi par to, kā mazināt Covid-19 pandēmijas ietekmi uz tiesu sistēmām. Jo īpaši viņi uzsvēra, cik svarīgi ir turpināt darbu pie digitalizācijas, lai visiem iedzīvotājiem nodrošinātu piekļuvi tiesu iestādēm, paredzot pienācīgus aizsardzības pasākumus un pilnībā ievērojot pamattiesības.
Neskatoties uz pandēmijas radītajām grūtībām, kopumā mūsu valstu sistēmas un konstitucionālās tiesas ir apliecinājušas noturību. Tomēr mums jāgādā, lai tad, kad pienāks nākamā krīze, lai kāda tā arī nebūtu, mēs tai būtu vēl labāk sagatavoti. Viens no šodien uzsvērtajiem elementiem bija tas, cik svarīga ir mūsu tiesu sistēmu digitalizācija, un turpmākajos mēnešos mēs turpināsim strādāt šajā jomā mūsu iedzīvotāju labā.
Marjans Dikaučičs, Slovēnijas tieslietu ministrs
Naida runas un naida noziegumu apkarošana
Pusdienu laikā ministri apsprieda, kā labāk apkarot naida runu un naida noziegumus, lai Eiropu padarītu iekļaujošāku un aizsargājošāku. Viņi koncentrējās uz lielākajām problēmām un trūkumiem, ar ko dalībvalstīm nākas saskarties, veicot atbildes pasākumus, kā arī uz iespējamiem veicinošiem faktoriem valstu centienu atbalstīšanā, uz paraugpraksi sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību un IT uzņēmumiem un uz paraugpraksi attiecībā uz atbalstu un aizsardzību konkrētām cietušo grupām.
Naida runai un naida noziegumiem nav vietas mūsu atvērtajā demokrātiskajā sabiedrībā. Mums jāturpina darbs pie šādiem diviem svarīgiem uzdevumiem: nodrošināt, ka sociālo mediju platformas dzēš naidīgus izteikumus, un pastiprināt mūsu krimināltiesisko reakciju. Mums ir arī jānodrošina, ka mēs pienācīgi sniedzam atbalstu cietušajiem un novēršam pamatcēloņus, veicot labākus pētījumus un īstenojot kopīgus centienus ar pilsonisko sabiedrību un citām publiskām struktūrām.
Marjans Dikaučičs, Slovēnijas tieslietu ministrs
E-pierādījumu regula
Ministri izvērtēja progresu, kas panākts Padomes un Eiropas Parlamenta sarunās par E-pierādījumu regulu.
Slovēnijas prezidentūras laikā notika informācijas apmaiņa tehniskā līmenī, un tajā galvenā uzmanība tika pievērsta paziņošanas režīmam. Galvenā atšķirība starp likumdevējiem attiecībā uz paziņošanas pienākumiem attiecas uz to valstu attiecīgo lomu, kuras ir iesaistītas saglabāšanas vai sniegšanas rīkojumu procedūrās.
Prezidentvalsts atzīmēja, ka Padome ir piedāvājusi būtiskas koncesijas Parlamentam, lai panāktu vienošanos. Parlaments līdz šim šīs koncesijas nav uzskatījis par pietiekamām.
ES pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai
Ministriem tika sniegta jaunākā informācijā par pašreizējo stāvokli saistībā ar ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECTK). Prezidentvalsts sniedza informāciju par virzību sarunās Eiropas Padomē un par sagatavošanās darbu kompetentajās Padomes struktūrās.
Pievienošanās sarunas risina Eiropas Padomes ad hoc grupa. Šajā pusgadā notika ad hoc grupas 10., 11. un 12. sanāksme. Šajās diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta ES īpašajiem procedūras mehānismiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā arī pušu savstarpējiem pieteikumiem, ES dalībvalstu savstarpējas uzticēšanās principam un KĀDP jomas jautājumiem. Paralēli šim darbam eksperti pievērsās arī ES iekšējo noteikumu sagatavošanai, kas būs vajadzīgi topošajam pievienošanās nolīgumam.
Komisija un prezidentvalsts informēja ministrus par jaunākajām norisēm saistībā ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidi. Diskusijā par šo jautājumu piedalījās Eiropas galvenais prokurors.
EPPO ir sākusi jau vairāk nekā 400 izmeklēšanas par zaudējumiem, kuru apmērs tiek lēsts miljardos euro, un tā jau veic būtiskus izmeklēšanas pasākumus. Tā ir veikusi kratīšanas un konfiskācijas operācijas, un vairāki aizdomās turētie jau ir apcietināti EPPO vadītās tiesvedībās. EPPO darba rezultātā jau ir pieņemts pirmais notiesājošais spriedums.
Prezidentvalsts informēja ministrus par jaunākajām norisēm darbā ar pašreizējiem tiesību aktu priekšlikumiem.
Komisija iepazīstināja ar saviem nesenajiem priekšlikumiem par ES tiesu sistēmu digitalizāciju un savu pirmo ziņojumu par ES pamattiesību hartas piemērošanu, izmantojot tematisku pieeju, kurā galvenā uzmanība pievērsta pamattiesībām digitālajā laikmetā. Komisija arī atsaucās uz turpmākiem priekšlikumiem tieslietu jomā, tostarp civiltiesību un krimināltiesību jomā, šajā un nākamajā gadā.
Prezidentvalsts ziņoja par ES un Rietumbalkānu tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmes rezultātiem un gatavošanos gaidāmajai ES un ASV tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmei un tās darba kārtību.
Nākamā Padomes prezidentvalsts Francija iepazīstināja ar savu darba programmu un prioritātēm nākamajiem sešiem mēnešiem.
Padome bez apspriešanas pieņēma arī leģislatīvo un neleģislatīvo "A" punktu sarakstos iekļautos punktus.
Jau vairākus mēnešus esam liecinieki jaunai migrācijas problēmas dimensijai, proti, Baltkrievijas režīma hibrīduzbrukumiem. Vienlaikus pie mūsu ārējām robežām pastāv virkne citu, bet ne mazāk akūtu migrācijas problēmu. Šodien mēs rīkojām atklātu diskusiju par iespējamām turpmākām darbībām ar mērķi uzlabot mūsu ārējo robežu aizsardzību un novērst cilvēku bojāeju.
Neskatoties uz pandēmijas radītajām grūtībām, kopumā mūsu valstu sistēmas un konstitucionālās tiesas ir apliecinājušas noturību. Tomēr mums jāgādā, lai tad, kad pienāks nākamā krīze, lai kāda tā arī nebūtu, mēs tai būtu vēl labāk sagatavoti. Viens no šodien uzsvērtajiem elementiem bija tas, cik svarīga ir mūsu tiesu sistēmu digitalizācija, un turpmākajos mēnešos mēs turpināsim strādāt šajā jomā mūsu iedzīvotāju labā.