"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu un iekšlietu padome (iekšlietas), 2024. gada 13. jūnijs
Galvenie rezultāti
Cīņa pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību
Prezidentvalsts Beļģija izvērtēja darbības, kuras tā savu pilnvaru laikā veikusi saistībā ar cīņu pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību.
Viens no galvenajiem panākumiem bija ziņojums, ar kuru Eiropols nāca klajā 2024. gada aprīlī un kurā kartēti vislielākā apdraudējuma noziedzīgie tīkli. Minētajā ziņojumā, kas ir pirmais šāda veida ziņojums, ir aprakstīts, kā tiek organizēti vislielākā apdraudējuma noziedzīgie tīkli, kādas noziedzīgas darbības tie veic, kā un kur tie darbojas.
Padome šodien apstiprināja secinājumus par šo ziņojumu. Šajos secinājumos Padome uzsvēra, ka ir jāturpina attīstīt izlūkdatu aina par augsta riska noziedzīgiem tīkliem, un tas ir būtisks solis, lai vēl vairāk uzlabotu tās pieeju šo tīklu likvidēšanai. Minētajos secinājumos dalībvalstis arī tiek aicinātas nodrošināt, ka to tiesībaizsardzības dienesti sadarbojas ar Eiropolu nolūkā turpināt izmantot un analizēt attiecīgos datus par noziedznieku tīkliem. Dalībvalstis arī vēlas, lai šī kartēšana par vislielākā apdraudējuma noziedzīgajiem tīkliem tiktu veikta reizi divos gados.
Visā ES iedzīvotāji vēlas, lai to valdības vērstos pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību un garantētu drošību. Tā kā tas ir kopīgs izaicinājums, mēs Beļģijas prezidentūras laikā esam to noteikuši par vienu no prioritātēm, un es lepojos ar rezultātiem, kurus esam panākuši.
Padome panāca politisku vienošanos par priekšlikumu līdz 2026. gada 4. martam pagarināt pagaidu aizsardzību vairāk nekā 4 miljoniem ukraiņu, kas bēg no Krievijas agresijas kara. Padome savu vienošanos oficiāli pieņems nākamajās nedēļās. Ministri arī norādīja, ka ir jāmeklē ilgtspējīgi pasākumi, lai atbalstītu tos, kuri bēg no Krievijas kara.
Pagaidu aizsardzības mehānisms tika iedarbināts 2022. gada 4. martā, proti, tikai dažas dienas pēc tam, kad Krievijas bruņotie spēki sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, un tas darbosies līdz 2025. gada 4. martam.
Padome 14. maijā pieņēma Patvēruma un migrācijas paktu. Dalībvalstīm tagad ir divi gadi, lai noteikumu kopumu īstenotu praksē.
Šodien Eiropas Komisija iepazīstināja ministrus ar savu kopīgo īstenošanas plānu, kas tika pieņemts vakar. Plāns ir balstīts uz 10 pamatelementiem, kas cita starpā ir vērsti uz kopējas informācijas sistēmas sagatavošanu, uz solidaritāti praksē un taisnīgu un efektīvu atgriešanas procedūru nodrošināšanu. Komisija arī sniedza informāciju par finansiālo un operatīvo atbalstu, ko dalībvalstis var izmantot.
Savos komentāros, kas sekoja pēc minētās iepazīstināšanas ar īstenošanas plānu, daudzi ministri uzsvēra, ka Padomei arī turpmāk vajadzētu būt spēcīgai lomai politisko norāžu sniegšanā īstenošanas posma laikā.
Nesen pieņemtais Migrācijas un patvēruma pakts liecina par ES apņemšanos kopīgi risināt neatbilstīgas migrācijas problēmu. Tagad mēs koncentrēsimies uz to, lai nodrošinātu, ka ar šo paktu tiek panāktas izmaiņas praksē.
Nikola de Mora, valsts sekretāre patvēruma un migrācijas jautājumos
Migrācijas plūsmas: austrumu, centrālās un rietumu daļas maršruti (Infografika)
Vīzas
Ministri apmainījās viedokļiem par ES kopējās vīzu politikas nākotni. Vīzu politika ir migrācijas pārvaldības sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Ministri vienojās par nepieciešamību pēc stingrākas Eiropas atbildes, lai novērstu vīzu noteikumu un nosacījumu nepareizu izmantošanu, kā arī par nepieciešamību pēc labākas statistikas.
Pakts ir tikai viena mozaīkas daļa. Mēs mēdzam ignorēt to, ka tikai aptuveni viena trešdaļa patvēruma pieteikumu tiek iesniegti pēc neatbilstīgas robežšķērsošanas.
Nikola de Mora, valsts sekretāre patvēruma un migrācijas jautājumos
Eiropas tiesībaizsardzības iestādēm par ievērojamu izaicinājumu kļūst nespēja pietiekami uzraudzīt digitālo saziņu šifrēšanas dēļ (“going dark”). Pasaulei kļūstot arvien digitālākai, policija un tiesu iestādes saskaras ar daudziem šķēršļiem saistībā ar piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem. Kompetences, kas mūsu tiesībaizsardzības iestādēm ir reālajā pasaulē, būtu jāpārnes arī uz digitālo pasauli.
Padomes sanāksmē ministri apmainījās viedokļiem par ziņojumu, kuru sagatavojusi Augsta līmeņa grupa jautājumos par piekļuvi datiem efektīvas tiesībaizsardzības nolūkos, kas tika izveidota 2023. gada jūnijā ar mērķi ieteikt darbības, lai novērstu risku, ka tiesībaizsardzības iestādes nespēj pietiekami uzraudzīt digitālo saziņu šifrēšanas dēļ.
2024. gada maijā grupa nāca klajā ar ziņojumu, kurā iekļauti 42 ieteikumi, kas sagrupēti trīs pamatkategorijās: spēju veidošanas pasākumi, sadarbība ar nozari un standartizācija un likumdošanas pasākumi.
Padome pauda gandarījumu par ieteikumiem un noteica prioritārās darba jomas, kurām būtu jāpievēršas nākamajā sasaukumā.
Seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē apkarošana
Prezidentvalsts informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar ierosināto ES tiesību aktu, kurš interneta uzņēmumiem noteiks pienākumu brīdināt iestādes par viņu platformās manītu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē.
Tikai dažus mēnešus pirms savu darbību uzsāk ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS), kas ir automatizēta IT sistēma to trešo valstu valstspiederīgo reģistrēšanai, kuri ceļo īstermiņa uzturēšanās nolūkā, ministri izvērtēja procesu, kura mērķis ir ieviest noziedzības apkarošanas un robežu drošības IT sistēmu sadarbspējas arhitektūru. Šī arhitektūra ietver arī ETIAS ceļošanas atļauju sistēmu, kuras darbību paredzēts uzsākt 2025. gada pirmajā pusē.
Zviedrijas ministrs informēja Padomi par jaunu drošības pasākumu paketi, un Portugāle informēja ministrus par savām darbībām, kuru mērķis ir stiprināt sadarbību starp ES un partneriem no Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm.
Prezidentvalsts informēja Padomi par gaidāmo ES un ASV ministru sanāksmi par tieslietām un iekšlietām, kas notiks Briselē 20. un 21. jūnijā. Visbeidzot, Ungārija iepazīstināja ar savas prezidentūras, kas sāksies 1. jūlijā, darba programmu.
Padome bez apspriešanas arī pieņēma leģislatīvo un neleģislatīvo “A” punktu sarakstā iekļautos punktus.
