ES vīzu politika

Kāpēc ES ir kopīgi vīzu noteikumi?

Vairāk nekā 400 miljoniem ES pilsoņu ir tiesības brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Viņi var ceļot, strādāt un dzīvot jebkur Eiropas Savienībā. Brīvi pārvietoties var arī trešo valstu valstspiederīgie, kuri dzīvo ES vai apmeklē ES kā tūristi, apmaiņas studenti vai uzņēmējdarbības nolūkā.

Ar Šengenas noteikumiem:

• tiek atceltas pārbaudes uz ES iekšējām robežām, paredzot dažus ierobežotus izņēmumus;
• tiek nodrošināts vienots noteikumu kopums kontrolēm uz ES ārējām robežām.

ES kopējā vīzu politika ir vajadzīga, lai Šengenas zona, kurā nav robežu, efektīvi darbotos, jo tā atvieglo apmeklētāju ieceļošanu ES, un lai stiprinātu iekšējo drošību.

ES ir ieviesusi vīzu politiku attiecībā uz:

• plānotu īstermiņa uzturēšanos Šengenas valsts teritorijā vai tās šķērsošanu tranzītā,
• tranzītu caur Šengenas valstu lidostu starptautiskajām tranzīta zonām.

Īstermiņa uzturēšanās ir uzturēšanās uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā.

Tagad 29 Eiropas valstis (kā Šengenas zonas dalībvalstis) izdod Šengenas vīzas: 25 no 27 ES dalībvalstīm, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.

Kipra, kur kontrole pie iekšējām robežām vēl nav atcelta, kā arī Īrija (kas nav Šengenas zonā) neizdod Šengenas vīzas, bet tikai valsts vīzas.

• Šengenas zona (Eiropas Komisija)
• Šengenas zonas skaidrojums (vispārīga informācija)

Valstis, kas izdod Šengenas vīzas

Bezvīzu režīms ar trešām valstīm

Pašlaik ES ir bezvīzu režīms ar 60 valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ar diviem Ķīnas īpašajiem administratīvajiem reģioniem (Honkongu un Makao) un divām teritoriālajām vienībām, ko vismaz viena ES dalībvalsts nav atzinusi par valsti (Taivāna un Kosova*).

Saskaņā ar šo režīmu no valstīm, reģioniem un teritoriālajām vienībām, kuras ir atbrīvotas no vīzas prasības, trešo valstu pilsoņi bez vīzas var ieceļot Šengenas zonā īstermiņa uzturēšanās nolūkā, ievērojot konkrētas pasu prasības, kas piemērojamas viņu valstspiederībai.

ES mērķis ir panākt pilnīgu vīzu savstarpējību, kas nozīmē, ka Šengenas zonas valstu pilsoņiem nav vajadzīga vīza, lai apmeklētu valstis, kuru pilsoņiem arī nav vajadzīga vīza, lai apmeklētu Šengenas zonu. Šodien ES ir panākusi vīzu savstarpējību ar visām trešajām valstīm, kuras ir atbrīvotas no vīzas prasības, izņemot Amerikas Savienotajām Valstīm. Bulgārijas, Kipras un Rumānijas pilsoņiem joprojām ir vajadzīga vīza, lai apmeklētu Amerikas Savienotās Valstis.

• Trešās valstis, uz kuru valstspiederīgajiem šī prasība neattiecas ("ES Oficiālais Vēstnesis")
• Nolīgumi par vīzu režīma atcelšanu ("ES Oficiālais Vēstnesis")

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS)

2018. gadā Padome pieņēma regulu, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS). Sistēma tiks izmantota, lai iepriekšēji pārbaudītu personas, uz kurām neattiecas vīzas prasība, un, ja nepieciešams, atteiktu tām ceļošanas atļauju.

Tā līdzināsies sistēmām, kas darbojas ASV, Kanādā un Austrālijā un vēl citās valstīs.

"ETIAS" sistēmu izstrādā "eu-LISA". Tā ir ES aģentūra, kas pārvalda lielapjoma IT sistēmas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. ETIAS darbības sākuma datums tiks paziņots vairākus mēnešus pirms tās palaišanas.

• IT sistēmas noziedzības apkarošanai un ES robežu aizsardzībai (vispārīga informācija)
• ES mēroga IT sistēmas drošības un migrācijas jomā (infografika)

Nolīgumi ar trešām valstīm par vīzu atvieglotu izsniegšanu

ES ar dažām trešām valstīm ir noslēgusi nolīgumus par vīzu atvieglotu izsniegšanu. Saskaņā ar šo vienkāršoto vīzu režīmu trešo valstu pilsoņiem ir atvieglotas procedūras ieceļošanai Šengenas zonā, lai uzturētos tur īstermiņā.

Atvieglotas vīzu izsniegšanas procedūras ir šādas:

• vienkāršošana attiecībā uz vajadzīgajiem pavaddokumentiem,
• samazinātas nodevas vai bezmaksas režīms dažām pieteikumu iesniedzēju kategorijām,
• ātrāks vīzu pieteikumu apstrādes process,
• noteikumi par tādu vairākkārtējas ieceļošanas vīzu izsniegšanu, kurām ir pagarināts derīguma termiņš.

Vīzu nolīgumi ar trešām valstīm

Vīzu nolīgumu piemērošanas apturēšana

ES var pārtraukt piemērot nolīgumus par vīzu režīma atcelšanu vai vīzu atvieglotu izsniegšanu, ja kāda valsts vairs neatbilst nolīguma nosacījumiem. Tad piemēro vispārīgos ES Vīzu kodeksa noteikumus.

Piemērošanas apturēšanu var ierosināt ES dalībvalsts vai Eiropas Komisija.

Pašlaik ir apturēta trīs nolīgumu piemērošana:

• ar Krieviju (pilnīgi apturēta vīzu atvieglotas izsniegšanas nolīguma piemērošana),
• ar Baltkrieviju (daļēji apturēta vīzu atvieglotas izsniegšanas nolīguma piemērošana),
• ar Vanuatu (pilnīgi apturēta vīzu režīma atcelšanas nolīguma piemērošana).

• Vanuatu: Padome pilnībā aptur bezvīzu ceļošanas nolīgumu (paziņojums presei, 2022. gada 8. novembris)
• Padome nolemj pilnībā apturēt atvieglotu vīzu izsniegšanu Krievijai (paziņojums presei, 2022. gada 9. septembris)
• Baltkrievija: Padome aptur noteikumus par vīzu atvieglotu izsniegšanu Baltkrievijas režīma amatpersonām (paziņojums presei, 2021. gada 9. novembris)

Jauni ES noteikumi par bezvīzu ceļošanas apturēšanu trešām valstīm

Padome 2025. gada 17. novembrī atjaunināja mehānismu bezvīzu ceļošanas apturēšanai. Saskaņā ar jauno mehānismu ES ir šādi jauni pamatojumi bezvīzu režīma apturēšanai:

• trešā valsts nav saskaņojusi savu vīzu politiku ar ES vīzu politiku gadījumos, kad tas var vest pie palielināta ieceļotāju skaita ES, piemēram, šīs valsts ģeogrāfiskā tuvuma ES dēļ;
• tiek izmantota ieguldītājiem paredzēta pilsonības shēma, saskaņā ar kuru pilsonību piešķir bez reālas saiknes ar attiecīgo trešo valsti apmaiņā pret iepriekš noteiktiem maksājumiem vai ieguldījumiem;
• hibrīdapdraudējumi un nepilnības tiesību aktos vai procedūrās attiecībā uz dokumentu drošību;
• ES ārējo attiecību pasliktināšanās ar bezvīzu režīma trešo valsti.

Vispārīgi ES vīzu noteikumi

Ceļotājiem no trešām valstīm, kuras nav noslēgušas nolīgumu par vīzu režīma atcelšanu vai vīzu atvieglotu izsniegšanu, piemēro vīzu kodeksu. Šajā kodeksā ir izklāstītas procedūras un nosacījumi tādu vīzu izsniegšanai, kuras paredzētas lidostas tranzītam caur Šengenas zonu, vai lai tajā uzturētos īstermiņā.

Vīzu kodeksā ir uzskaitītas arī trešās valstis, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot starptautiskā tranzīta zonas ES lidostās, ir vajadzīga lidostas tranzītvīza, un ir noteiktas procedūras un nosacījumi šādu vīzu izsniegšanai.

Turklāt vīzu kodekss ar vīzu režīma sviras mehānisma starpniecību palīdz arī uzlabot sadarbību ar trešām valstīm neatbilstīgo imigrantu atpakaļuzņemšanas jomā.

Saskaņā ar šo mehānismu ir paredzēts: ja kāda trešā valsts nesadarbojas atpakaļuzņemšanas jomā, ir iespējams veikt īpašus ierobežojošus pasākumus saistībā ar vīzu apstrādi un vīzas nodevu.

Bet ja tiek konstatēts, ka kāda valsts atpakaļuzņemšanas jomā sadarbojas, ES var paredzēt, ka tiek samazināta vīzas nodeva, tiek saīsināts laiks, kas vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par vīzas pieteikumiem, vai arī tiek pagarināts vairākkārtējas ieceļošanas vīzu derīguma termiņš.

• Vīzu kodekss ("ES Oficiālais Vēstnesis")
• Vīzu politika: ES atjaunina noteikumus, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu un apkarotu nelikumīgu migrāciju (paziņojums presei, 2019. gada 6. jūnijs)

Šengenas vīzu digitalizācija

Pašlaik Šengenas vīzas pieprasīšana ir ilgstošs un smags, uz papīra formātu balstīts process. Pieteikuma iesniedzējiem ir jāceļo, lai iesniegtu pieteikumu, un pēc tam – lai saņemtu vīzu. Tas ir apgrūtinoši gan ceļotājiem, gan konsulātiem.

Padome 2023. gada 13. novembrī pieņēma jaunus ES noteikumus vīzu procedūras digitalizācijai. Jauno noteikumu mērķis ir:

• aizstāt vīzas uzlīmi,
• ieviest iespēju iesniegt vīzas pieteikumus tiešsaistē, izmantojot vīzu platformu tiešsaistē,
• uzlabot vīzu pieteikumu apstrādi,
• ES valstīm un pieteikumu iesniedzējiem samazināt izmaksas un slogu.