Skip to content

ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošana

Kas ir vienkāršošana?

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošana ietilpst ES vispārējā stratēģijā, ar ko cenšas panākt labāku regulējumu. ES mērķis ir pēc iespējas vienkāršot ES tiesību aktus un samazināt to skaitu, tādējādi samazinot birokrātiju un regulatīvo slogu uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskajai pārvaldei.

Pirmais rīcības plāns saistībā ar KLP vienkāršošanu tika publicēts 2006. gadā. Kopš tā laika KLP vienkāršošana notiek pastāvīgi. Turklāt ir īstenotas arī nozīmīgas KLP reformas. Iepriekšējā reize, kad tas notika, bija 2013. gadā. Ar šīm reformām nodrošina to, ka KLP reaģē uz lauksaimniecības nozares problēmām. Visaptverošā 2013. gada reforma bija vērsta uz trim prioritātēm:

  • stabila pārtikas ražošana,
  • ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana,
  • līdzsvarota lauku reģionu attīstība.

ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans (Phil Hogan) KLP vienkāršošanu ir izvirzījis par vienu no svarīgākajām ES prioritātēm savu pilnvaru laikā, īpaši pievēršoties KLP pasākumu īstenošanai.

Padomes uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu ņemts vērā dalībvalstu viedoklis un lai dalībvalstis tiktu iesaistītas vienkāršošanas procesā.

Kāpēc vienkāršošana ir vajadzīga?

2013. gada KLP reforma uzlaboja lauksaimniecības nozares regulatīvo vidi. Tā bija pirmā reize, kad reformu pieņēma parastajā likumdošanas procedūrā, Padomei veicot likumdošanas funkcijas kopīgi ar Eiropas Parlamentu vienlīdzīgā statusā. Ņemot vērā vērienīgās izmaiņas, kas tika ieviestas ar šo reformu, kā arī reformas mērogu, jauno noteikumu pareiza īstenošana prasīja zināmu laiku un pūliņus. Jo īpaši tas attiecas uz atsevišķām jomām, piemēram, maksājumu, ko saņem lauksaimniecības uzņēmumi, "zaļināšanu", tādējādi ieviešot videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, piemēram, kultūraugu dažādošanu, ekoloģiski nozīmīgu platību uzturēšanu un minimālo ilggadīgo zālāju platību saglabāšanu.

ES iestādes tagad vēlas izskatīt visu, par ko ir panākta vienošanās un kas ir īstenots, un izvērtēt, kur var panākt uzlabojumus īstermiņā vai vidējā termiņā un ko nākamreiz varētu darīt labāk. Sākumā šis pasākums būs vērsts galvenokārt uz deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ar kuriem ievieš detalizētus noteikumus, kas nepieciešami reformētās KLP īstenošanai.

Ar sistēmu, kas ir vienkāršāka visiem KLP iesaistītajiem dalībniekiem, būtu jāpalielinās ES lauksaimniecības nozares konkurētspējai. KLP regulējuma vienkāršošana palīdzēs arī ietaupīt laiku un samazināt izdevumus lauksaimniekiem, ekonomikas dalībniekiem un valsts iestādēm, kam KLP ir jāievēro vai jāpārvalda, reizē respektējot pareizas finanšu pārvaldības principu.

Sīkāka informācija

2015. gada sākumā komisārs Hogans uzsāka rūpīgu visa lauksaimniecības "acquis" izskatīšanu, lai apzinātu iespējas vienkāršot minēto politiku. Pēc sākotnējās izskatīšanas komisārs Hogans paziņoja, ka viņš pārskatīs noteikumus par ekoloģiski nozīmīgām platībām un arī citus pamata maksājuma shēmas aspektus, kas varētu uzlabot lauksaimnieku dzīvi. Viņš arī norādīja, ka ir vairāk nekā 200 Komisijas regulu, kuru vienkāršošanas iespējas arī būtu jāapsver.

Tika izcelti arī šādi principi:

  • visiem jaunajiem un izskatīšanā esošajiem priekšlikumiem vajadzētu būt vērstiem uz vienkāršošanu,
  • būtu jāpārskata Komisijas regulas, ar kurām tiek īstenota tirgus kopīgā organizācija (TKO), lai samazinātu to skaitu,
  • noteikumi par ekoloģiski nozīmīgām platībām, uz ko attiecas tiešo maksājumu shēma, būtu jāpārskata vienu gadu pēc to piemērošanas sākuma,
  • noteikumi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu rūpīgi jāizvērtē, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku to efektivitāti un vienkāršību.

Tāpat daudzas dalībvalstis norādīja, ka arī KLP "zaļināšanai" vajadzētu būt vienai no vienkāršošanas prioritātēm.

Darbs Padomē

Padomes mērķis ir nodrošināt, lai vienkāršošanas pasākumos tiktu iesaistīti valstu lauksaimniecības ministri un delegāti, īpaši ņemot vērā to, ka reformētās KLP īstenošanā vairāk tiek izmantoti deleģētie akti.

Pirmā apspriede par vienkāršošanu notika Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē 2014. gada 15. un 16. decembrī. Toreiz Komisija iepazīstināja ar vienkāršošanas programmas galvenajiem elementiem.

Padome arī rīkoja politikas debates par KLP vienkāršošanu Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2015. gada 16. marta sanāksmē un pieņēma secinājumus Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2015. gada 11. maija sanāksmē. Šajos secinājumos uzsvars tika likts uz iespējām vienkāršot deleģētos un īstenošanas aktus.

Kopš 2015. gada maija turpmākas Padomes līmeņa debates par situāciju saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošanu norisinājās 2015. gada 16. novembrī un 2016. gada 17. maijā, kad Komisija iepazīstināja ar jau veiktajiem, kā arī nākamajos mēnešos plānotajiem vienkāršošanas pasākumiem, izņemot tos, kas ir saistīti ar "zaļināšanu".

Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē 2016. gada 18. jūlijā Komisija iepazīstināja ar savu ziņojumu par zaļināšanas pasākumu īstenošanas pirmo gadu, cita starpā arī ar sabiedriskās apspriešanas rezultātiem. Pēc prezentācijas ministri apmainījās viedokļiem.

Padome 2017. gada 6. martā apmainījās viedokļiem par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. Ministri jo īpaši dalījās ar idejām par to, kā sasniegt prezidentvalsts dokumentā apzinātās jaunās kopējās lauksaimniecības politikas prioritātes un vai vajadzētu rast jaunu līdzsvaru starp tiešo atbalstu un lauku attīstību.

Kopumā tika uzsvērts – lai varētu izmantot visu ES lauksaimniecības un lauku apvidu ekonomisko potenciālu, vienkāršošana ir vispārēja turpmākās politikas prioritāte. Citi jautājumi, kas tika atzīti par prioritātēm, bija:

  • izturētspējas veidošana,
  • vides problēmu risināšana,
  • ieguldīšana lauku reģionu dzīvotspējā un vitalitātē,
  • paaudžu atjaunošanās nodrošināšana,
  • orientācijas uz tirgu saglabāšana,
  • lauksaimnieku pozīcijas stiprināšana pārtikas aprites ķēdē.