Timeline - Financing the climate transition

Eiropas Savienība un tās 27 dalībvalstis 2024. gadā ir ieguldījušas klimatfinansējumā 31,7 miljardus EUR no publiskiem avotiem un papildus ir mobilizējušas privātu finansējumu 11 miljardu EUR apmērā, lai jaunattīstības valstīm palīdzētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei.

Padome šodien publiskoja šīs summas, gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas Pušu konferencei par klimata pārmaiņām (COP 30 un CMA 7), kura notiks no 10. līdz 21. novembrim Belenā, Brazīlijā.

• Padome publisko 2024. gada starptautiskā klimatfinansējuma summas (paziņojums presei, 2025. gada 27. oktobris)

Padome apstiprināja secinājumus par klimatfinansējumu, ņemot vērā ANO 2025. gada konferenci par klimata pārmaiņām (COP 30), kas notiek Belenā (Belém) 2025. gada 10.–21. novembrī.

Secinājumos Padome ar dziļām bažām atzīmē, ka saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas 2025. gada ziņojumu par aktuālo klimata stāvokli desmitgades griezumā konstatējumiem, 2024. gads bija līdz šim siltākais gads reģistrēto novērojumu vēsturē.

Secinājumos arī atkārtoti apstiprināta ES un tās dalībvalstu apņemšanās sasniegt starptautisko kolektīvo mērķi ik gadu mobilizēt 100 miljardus USD klimatfinansējuma jaunattīstības valstīm un aicināt trešās valstis sniegt ieguldījumu.

• Ekonomikas un finanšu padome, 2025. gada 10. oktobris

Eiropas Savienība un tās 27 dalībvalstis 2023. gadā ir ieguldījušas klimatfinansējumā 28,6 miljardus EUR no publiskiem avotiem un papildus ir mobilizējušas privātu finansējumu 7,2 miljardu EUR apmērā, lai jaunattīstības valstīm palīdzētu samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei.

Padome apstiprināja skaitļus šodien, gatavojoties ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 29. sesijai (COP29), kas no 11. līdz 22. novembrim notiks Baku, Azerbaidžānā.

• Padome publicē 2023. gada starptautiskā klimatfinansējuma skaitļus (paziņojums presei, 2024. gada 5. novembris)

Padome apstiprināja secinājumus par klimatfinansējumu, gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sanāksmei, kas notiks Baku, Azerbaidžānā (COP29).

Savos secinājumos Padome uzsver, ka ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās sasniegt attīstīto valstu pašreizējo mērķi, proti, līdz 2025. gadam kopīgi mobilizēt 100 miljardus USD gadā klimatfinansējumam.

• Klimatfinansējums: Padome apstiprina secinājumus pirms COP29 (paziņojums presei, 2024. gada 8. oktobris)

Eiropas Savienība un tās 27 dalībvalstis 2022. gadā no publiskiem avotiem klimata finansēšanā ir ieguldījušas 28,5 miljardus EUR un papildus ir piesaistījušas privātu finansējumu 11,9 miljardu EUR apmērā, lai jaunattīstības valstīm palīdzētu samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un pielāgoties klimata pārmaiņu radītajām sekām.

Padome šos skaitļus apstiprināja šodien, gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas Pušu konferencei par klimata pārmaiņām (COP28), kura notiks no 30. novembra līdz 12. decembrim Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos.

• Klimatfinansējums: Padome apstiprina 2022. gada starptautiskā klimatfinansējuma skaitļus (paziņojums presei, 2023. gada 23. novembris)

Ministri 23. oktobrī pieņēma regulu par Eiropas zaļo obligāciju izveidi.

Regulā ir noteiktas vienotas prasības obligāciju emitentiem, kas obligācijām, kuras tie norāda kā vides ziņā ilgtspējīgas, vēlas izmantot apzīmējumu “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB”.

• Eiropas zaļās obligācijas: Padome pieņem jaunu regulu ilgtspējīga finansējuma veicināšanai (paziņojums presei, 2023. gada 24. oktobris)

Padomes un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji panāca provizorisku vienošanos par Eiropas zaļo obligāciju (EuGB) izveidi.

Jaunās regulas mērķis ir novērst zaļmaldināšanu obligāciju tirgū. Obligāciju emitenti varēs pierādīt, ka tie finansē zaļos projektus, kas atbilst ES taksonomijai, savukārt ieguldītājiem būs vieglāk identificēt augstas kvalitātes zaļās obligācijas.

• Ilgtspējīgas finanses: panākta provizoriska vienošanās par Eiropas zaļajām obligācijām (paziņojums presei, 2023. gada 28. februāris)

ES un tās dalībvalstis 2021. gadā klimatfinansējumam piešķīra 23,04 miljardus EUR no publiskiem avotiem, lai atbalstītu jaunattīstības valstis nolūkā samazināt to siltumnīcefekta gāzu emisijas un pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei.

Padome apstiprināja šo summu, gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferencei (COP27) Šarm eš Šeihā. Minētās summas pamatā ir detalizētāki ES noteikumi ziņošanai par klimatfinansējumu, kā noteikts Pārvaldības regulā.

• Padome apstiprina 2021. gada klimatfinansējuma summu (paziņojums presei, 2022. gada 28. oktobris)

Padome apstiprināja secinājumus, kuros uzsvēra savu stingro apņemšanos nodrošināt klimatfinansējumu, gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata konferencei (COP27) Šarmelšeihā.

Secinājumos Padome atgādināja, ka ES un tās dalībvalstis ir lielākās ieguldītājas starptautiskajā publiskajā klimatfinansējumā un kopš 2013. gada ir vairāk nekā divas reizes palielinājušas savu ieguldījumu klimatfinansējumā, lai atbalstītu jaunattīstības valstis. Padome arī aicināja citus līdzekļu devējus pastiprināt savus centienus un sagaida, ka 2023. gadā tiks sasniegts kopīgais mērķis mobilizēt klimatfinansējumu 100 miljardu USD apmērā gadā.

• Klimatfinansējums: Padome pieņēma secinājumus pirms COP27 (paziņojums presei, 2022. gada 4. oktobris)

Padome vienojās par nostāju attiecībā uz Eiropas zaļajām obligācijām, kas ir viens no galvenajiem instrumentiem tādu ieguldījumu finansēšanai, kas saistīti ar zaļām tehnoloģijām, energoefektivitāti un resursu efektīvu izmantošanu, kā arī ilgtspējīgu transporta infrastruktūru un pētniecības infrastruktūru.

Ar šo regulu nosaka vienotas prasības obligāciju emitentiem, kas savām vides ziņā ilgtspējīgajām obligācijām, kuras darītas pieejamas ieguldītājiem Savienībā, vēlas izmantot apzīmējumu "Eiropas zaļā obligācija" jeb "EuGB", un izveido Eiropas zaļo obligāciju ārējo pārbaudītāju reģistrācijas sistēmu un uzraudzības sistēmu.

• Ilgtspējīgas finanses: Padome vienojas par nostāju attiecībā uz Eiropas zaļajām obligācijām (paziņojums presei, 2022. gada 13. aprīlis)

2020. gadā ES un tās dalībvalstis apņēmās nodrošināt klimatfinansējumu 23,39 miljardu EUR apmērā, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei.

Gatavojoties ANO klimata konferencei COP26 Glāzgovā, Padome ir apstiprinājusi šo summu, kuras pamatā ir jauni un detalizētāki ES noteikumi ziņošanai par klimatfinansējumu.

• Padome apstiprina 2020. gada klimatfinansējuma summu (paziņojums presei, 2021. gada 29. oktobris)

Padome pirms Glāzgovā paredzētās Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferences (COP26) apstiprināja secinājumus par klimatfinansējumu.

Secinājumos Padome uzsver, ka ES un tās dalībvalstis turpina stingri atbalstīt Parīzes nolīguma mērķu īstenošanu. Padome arī uzsvēra savu apņemšanos palielināt ieguldījumu starptautiskajā finansējumā klimata pārmaiņu jomā un vajadzību uzlabot privātā finansējuma mobilizāciju.

• ECOFIN padomes secinājumi par klimata diplomātiju (paziņojums presei, 5.10.2021.)

Padome nāca klajā ar paziņojumu, kurā uzsvērts ES ieguldījums starptautiskā finansējuma klimata pārmaiņu jomā mobilizēšanā.

2019. gada rādītāji apliecina, ka ES joprojām ir lielākā publiskā finansējuma piešķīrēja klimata pārmaiņu jomā jaunattīstības valstīm – 2019. gadā tā ieguldīja aptuveni 22 miljardus EUR, un kopš 2013. gada ieguldījums ir vairāk nekā divkāršojoties.

Paziņojumā ir arī apliecināta ES apņemšanās paātrināt zaļo pārkārtošanos. Arī ES atveseļošanas plāns, "Next Generation EU" un ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam apliecina šo prioritāti.

Paziņojumā Padome aicina visas valsts, reģionālās un daudzpusējās finanšu iestādes turpināt sniegt un palielināt savu atbalstu.

• Padomes paziņojums par starptautisko finansējumu klimata pārmaiņu jomā, 2020. gada 23. novembris

ES un tās dalībvalstu iemaksas, kas paredzētas, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un pārvarēt klimata pārmaiņu izraisītās sekas, 2019. gadā turpināja pieaugt, apstiprinot vienmērīgu augšupejošu tendenci kopš 2013. gada.

ES un tās dalībvalstu (tostarp Apvienotās Karalistes) sniegtais ieguldījums finansējumā klimata pārmaiņu jomā 2019. gadā sasniedza 23,2 miljardus EUR, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2018. gadā. Kopējā summa, neskaitot Apvienotās Karalistes ieguldījumu, bija 21,9 miljardi EUR, kas ir par 7,4 % vairāk nekā ES 27 kopējais ieguldījums 2018. gadā.

Iemaksas finansējumā klimata pārmaiņu jomā ir uzskatāmas par nozīmīgu soli, lai īstenotu 2015. gada decembrī Parīzē panākto juridiski saistošo nolīgumu klimata pārmaiņu jomā.

• Finansējums klimata pārmaiņu jomā: ES un dalībvalstu iemaksas 2019. gadā turpināja pieaugt (paziņojums presei, 2020. gada 29. oktobris)

Padome apstiprināja regulu, ar ko ievieš ES mēroga klasifikācijas sistēmu jeb "taksonomiju", kas uzņēmumiem un investoriem nodrošinās kopīgu terminu sistēmu, ar kuras palīdzību identificēt tās saimnieciskās darbības, kas tiek uzskatītas par ekoloģiski ilgtspējīgām.

Taksonomija dos iespēju investoriem novirzīt savas investīcijas uz ilgtspējīgākām tehnoloģijām un uzņēmumiem. Tam būs izšķiroša nozīme, lai ES līdz 2050. gadam varētu kļūt klimatneitrāla un lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus 2030. gadam. Tie ietver siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par 40 %, un, lai to sasniegtu, pēc Komisijas aplēsēm ES katru gadu nāksies novērst investīciju iztrūkumu 180 miljardu EUR apmērā.

Šī iniciatīva ir daļa no 2018. gada rīcības plāna ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai.

• Ilgtspējīgas finanses – Padome pieņem vienotu ES klasifikācijas sistēmu (paziņojums presei, 2020. gada 15. aprīlis)

Pastāvīgie pārstāvji apstiprināja politisku vienošanos, kas panākta starp Padomes prezidentvalsti Somiju un Eiropas Parlamentu par ES mēroga klasifikācijas sistēmu jeb taksonomiju. Taksonomija nodrošinās uzņēmumiem un ieguldītājiem vienotu terminu sistēmu, ar kuras palīdzību identificēt, kuras saimnieciskās darbības var uzskatīt par ekoloģiski ilgtspējīgām.

Taksonomija dos iespēju ieguldītājiem pārorientēt savas investīcijas uz ilgtspējīgākām tehnoloģijām un uzņēmumiem. Tas būs būtiski, lai ES kļūtu klimatneitrāla līdz 2050. gadam un lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus 2030. gadam.

• Ilgtspējīgas finanses – ES panāk politisku vienošanos par vienotu ES klasifikācijas sistēmu (paziņojums presei, 2019. gada 18. decembris)

Padome pieņēma divas regulas, kuru mērķis ir finansējumā ņemt vērā nekaitīgumu videi saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām.

Ar pirmo reformu ievieš pienākumus atklāt informāciju par to, kā finanšu uzņēmumi savos ieguldījumu lēmumos integrē vides, sociālos un pārvaldības faktorus.

Ar otro reformu izveido jaunus etalonu veidus nolūkā sniegt plašāku informāciju par ieguldījumu portfeļa radīto oglekļa pēdu.

• Kapitāla tirgu savienība: Padome pieņem likumdošanas reformas (paziņojums presei, 2019. gada 8. novembris)

Pastāvīgie pārstāvji deva zaļo gaismu Padomes nostājai par priekšlikumu izveidot vienotu ES taksonomiju ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām. Pašreiz ES vai globālā līmenī nepastāv vienota klasifikācijas sistēma, kurā būtu definēts, kas ir ekoloģiski ilgtspējīgas saimnieciskās darbības.

• Paziņojums presei, 25.09.2019.

Padomes prezidentvalsts un Eiropas Parlaments panāca provizorisku vienošanos par priekšlikumu, ar ko tiek ieviesti pārredzamības pienākumi attiecībā uz to, kā finanšu uzņēmumi savos ieguldījumu lēmumos iekļauj vides, sociālos un pārvaldības faktorus.

• Paziņojums presei, 07.03.2019.

Padomes prezidentvalsts un Eiropas Parlaments panāca provizorisku vienošanos par priekšlikumu, ar ko izveido jaunu mazoglekļa etalonu kategoriju nolūkā sniegt vairāk informācijas par ieguldījumu portfeļa radīto oglekļa pēdu.

• Paziņojums presei, 25.02.2019.

ES dalībvalstu vēstnieki apstiprināja Padomes nostāju par diviem ilgtspējīga finansējuma paketes priekšlikumiem:

• priekšlikumu, ar ko ievieš informācijas atklāšanas pienākumus par to, kā finanšu uzņēmumi savos ieguldījumu lēmumos integrē vides, sociālos un pārvaldības faktorus;
• priekšlikumu par jaunu finanšu etalonu kategoriju izveidi nolūkā sniegt plašāku informāciju par ieguldījumu portfeļa oglekļa pēdu.

• Paziņojums presei, 19.12.2018.

Eiropas Komisija 2018. gada maijā nāca klajā ar pasākumu kopumu kā turpinājumu rīcības plānam par ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanu. Pasākumu kopumā ir iekļauti trīs priekšlikumi, kuriem ir šādi mērķi:

• izveidot vienotu ES klasifikācijas sistēmu ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām ("taksonomiju"),
• uzlabot informācijas atklāšanas prasības saistībā ar to, kā institucionālie ieguldītāji savos riska procesos integrē vides, sociālos un pārvaldības (VSP) faktorus.
• izveidot jaunu etalonu kategoriju, kas palīdzētu ieguldītājiem salīdzināt savu ieguldījumu radīto oglekļa pēdu.

• Priekšlikums regulai par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai
• Priekšlikums regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem
• Priekšlikums regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloniem
• Komisijas tiesību aktu priekšlikumi attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu