Par ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu
ES noteikumi par ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu ļauj dalībvalstīm kontrolēt ārvalstu ieguldījumus Eiropas Savienībā un novērst jebkādus riskus drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Tas tiek darīts sadarbībā ar citām dalībvalstīm un Komisiju.
Kas ir ārvalstu tiešie ieguldījumi?
Ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) ir tad, kad ieguldītājs iegūst faktisku līdzdalību ES uzņēmumā vai kontroli pār to. ĀTI atšķiras no portfeļieguldījumiem, kuros ieguldītājs pērk uzņēmuma akcijas, bet uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē nepiedalās.
Tāpat kā starptautiskā tirdzniecība ĀTI parasti veicina ekonomikas izaugsmi un var atvieglot preču, pakalpojumu un kapitāla pārrobežu pārvietošanu.
Ienākoši un izejoši ĀTI
Ārvalstu tiešie ieguldījumi var būt vai nu iekšējie, vai ārējie. Iekšējie ĀTI ir tie, ko ārvalstu ieguldītāji iegulda kādā valstī vai reģionā, savukārt ārējie ĀTI ir tie, ko vietējie ieguldītāji iegulda ārvalstu tirgos.
ĀTI parasti tiek mērīti pēc diviem galvenajiem rādītājiem: uzkrājumi un plūsmas.
Uzkrājumi
ĀTI uzkrājumi, parādot kopējo uzkrāto vērtību, sniedz priekšstatu par ārvalstu ieguldījumu apjomu konkrētajā brīdī.
Ārējo ĀTI uzkrājums ir ES ieguldītāju pašu kapitāla vērtība (īpašumtiesības uzņēmumā) un neto aizdevumi uzņēmumiem ārvalstīs.
Iekšējo ĀTI uzkrājums ir ārvalstu ieguldītāju pašu kapitāla vērtība uzņēmumos, kuru rezidences vieta ir ES, kā arī neto aizdevumi minētajiem uzņēmumiem.
Plūsmas
ĀTI plūsmas ir kustības rādītājs, kas parāda jaunu ieguldījumu vērtību konkrētā laikposmā. To veido pašu kapitāla darījumi, peļņas atkārtota ieguldīšana un parāda darījumi starp uzņēmumiem.
Iekšējo ĀTI plūsmas ir tādu jaunu ārvalstu ieguldījumu vērtība, kas Eiropas Savienībā veikti konkrētā laikposmā.
Ārējo ĀTI plūsmas ir tādu ES uzņēmumu veiktu ieguldījumu vērtība, ko minētie uzņēmumi tajā pašā laikposmā ir veikuši ārvalstīs.
ĀTI skaitļos
ES ir pasaulē galvenā ārvalstu ieguldījumu nodrošinātāja un galvenais ārvalstu ieguldījumu galamērķis pasaulē.
Līdz 2024. gada beigām ārējie ieguldījumi no ES sasniedza 12,34 triljonus EUR, un iekšējie ieguldījumi Eiropas Savienībā sasniedza 10,59 triljonus EUR. Šie skaitļi ietver ieguldījumus ES iekšienē (ja uzņēmums no vienas ES valsts iegulda citā ES valstī).
Ja ņem vērā tikai trešo valstu ieguldījumus, tad ārējie ieguldījumi no ES sasniedza 9,31 triljonus EUR, un Eiropas Savienībā veiktie iekšējie ieguldījumi sasniedza 7,04 triljonus EUR.
Pieci lielākie partneri gan iekšējiem, gan ārējiem ieguldījumiem ir:
- Amerikas Savienotās Valstis,
- Apvienotā Karaliste,
- Šveice,
- Kaimanu salas,
- Singapūra.
Aluviālā diagramma ar 8 galvenajiem ĀTI avotiem:
- Amerikas Savienotās Valstis: 31 %
- Apvienotā Karaliste: 17,5 %
- Šveice: 8,9 %
- Kaimanu Salas: 5 %
- Singapūra: 3,9 %
- Bermudu salas: 3,5 %
- Kanāda: 3,3 %
- Japāna: 3,3 %
Aluviālā diagramma ar 8 galvenajiem ĀTI virzieniem:
- Amerikas Savienotās Valstis: 28,7 %
- Apvienotā Karaliste: 19,5 %
- Šveice: 8,4 %
- Kaimanu salas: 3 %
- Singapūra: 2,7 %
- Bermudu salas: 2,6 %
- Kanāda: 2,6 %
- Japāna: 2,5 %
Īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības
Īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (SPE) ir juridiska persona (piemēram, meitasuzņēmums, pārvaldītājsabiedrība vai finanšu instruments), kas valstī izveidota galvenokārt finanšu, nodokļu vai regulatīviem mērķiem, nevis reālas saimnieciskās darbības veikšanai attiecīgajā valstī.
Īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām ir būtiska nozīme ārvalstu tiešajos ieguldījumos. 2024. gada beigās tās veidoja 29 % no kopējiem ES ĀTI uzkrājumiem ārvalstīs un 34 % no pārējās pasaules ĀTI uzkrājumiem Eiropas Savienībā.
ES ieguldījumu mērķi
ES ir viena no pasaulē atvērtākajām vietām, kur veikt ieguldījumus, un tā īsteno koordinētu politiku attiecībā uz ĀTI. ES arī ved sarunas par ieguldījumu noteikumiem tirdzniecības nolīgumos vai atsevišķos ieguldījumu nolīgumos un īsteno minētos noteikumus.
ES ieguldījumu politikas galvenie mērķi cita starpā ir šādi:
- nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai ne Eiropas Savienības, ne ārvalstu ieguldītāji netiktu diskriminēti un pakļauti ļaunprātīgai attieksmei;
- radīt iespējas ieguldījumu veikšanai Eiropas Savienībā, nodrošinot paredzamu un pārredzamu uzņēmējdarbības vidi;
- veicināt ieguldījumus, kas atbalsta ilgtspējīgu attīstību un cilvēktiesību, darba un vides standartu ievērošanu.
Noteikumi par izvērtēšanu
Eiropas Savienībā ir spēkā noteikumi par ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu, lai dalībvalstis varētu pārbaudīt ārvalstu ieguldījumus Eiropas Savienībā un novērst jebkādus riskus drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Dalībvalstis to dara sadarbībā ar citām dalībvalstīm un Eiropas Komisiju.
Ir vajadzīga ES mēroga sadarbība un informācijas apmaiņa par ieguldījumiem no ārvalstīm, jo ĀTI, kas veikti vienā dalībvalstī, varētu radīt riskus drošībai vai sabiedriskajai kārtībai citā dalībvalstī vai pat visā ES.
Padome regulu par ĀTI izvērtēšanu vispirms pieņēma 2019. gada 5. martā, un noteikumi tiek piemēroti kopš 2020. gada oktobra. Ar regulu cita starpā tika izveidots sadarbības mehānisms ar konkrētiem ieguldījumiem saistīto bažu paušanai un apspriešanai, tika noteiktas prasības izvērtēšanas mehānismiem valsts līmenī un Komisijai tika radīta iespēja sniegt atzinumus par visiem ieguldījumiem, kas apdraud vairāk nekā vienas dalībvalsts drošību.
Lai labāk reaģētu uz pārbaudījumiem, ko rada pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un tehnoloģiju attīstība, un vienlaikus arī saglabātu Eiropas Savienības kā vienas no pasaulē atvērtākajām ieguldījumu teritorijām pozīciju, Komisija 2024. gadā iesniedza priekšlikumu uzlabot ĀTI izvērtēšanas noteikumus. Pamatojoties uz 1200 ĀTI gadījumu pārskatīšanu, kas tika veikta laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam, jaunie noteikumi:
- nodrošinās, ka visās dalībvalstīs tiek ieviests izvērtēšanas mehānisms ar saskaņotākiem valsts noteikumiem,
- paplašinās ES izvērtēšanu, to attiecinot arī uz ES ieguldītāju veiktiem ieguldījumiem, kurus galu galā kontrolē privātpersonas vai uzņēmumi no trešās valsts.
Padome 2026. gada jūnijā oficiāli pieņēma pārskatīto regulu. Ar jaunajiem noteikumiem cita starpā tiks ieviesta minimālā nozaru darbības joma, paredzot, ka visas dalībvalstis izvērtē ārvalstu ieguldījumus šādās jomās:
- divējāda lietojuma preces un militārais ekipējums,
- hiperkritiskas tehnoloģijas,
- kritiskās izejvielas,
- kritiskās vienības enerģētikā, transportā un digitālajā infrastruktūrā,
- vēlēšanu infrastruktūra,
- ierobežots finanšu sistēmas vienību kopums.
Noteikumus sāks piemērot 18 mēnešus pēc pārskatītās regulas stāšanās spēkā.
Pārskatītie ĀTI izvērtēšanas pasākumi ir daļa no ES stratēģijas, kuras mērķis ir stiprināt ES ekonomisko drošību un aizsargāt stratēģiskās rūpniecības nozares no riskantiem ārvalstu ieguldītāju ieguldījumiem.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 8. septembris
