ES veselības politika
ES palīdz uzlabot sabiedrības veselību, izmantojot finansējumu un tiesību aktus par pārrobežu veselības apdraudējumu novēršanu, zālēm, pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē, slimību profilaksi un labas veselības veicināšanu.
Kāda ir ES loma veselības politikā
ES dalībvalstis ir atbildīgas par veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Tāpēc ES uzdevums veselības politikas jomā ir papildināt valstu politiku.
ES politikai un rīcībai sabiedrības veselības jomā ir šādi mērķi:
- aizsargāt un uzlabot ES iedzīvotāju veselību,
- atbalstīt un modernizēt veselības infrastruktūru,
- uzlabot Eiropas veselības aprūpes sistēmu efektivitāti,
- stiprināt sagatavotības un reaģēšanas pasākumus attiecībā uz pārrobežu veselības apdraudējumiem.
Veselības jomā ES pieņem tiesību aktus un ieteikumus cilvēku aizsardzībai, aptverot, piemēram, veselības produktus un pacientu tiesības.
No personu brīvas pārvietošanās un preču brīvas aprites iekšējā tirgū neizbēgami izriet nepieciešamība pēc koordinācijas sabiedrības veselības jautājumos. ES sadarbība sabiedrības veselības jautājumos palīdz pārvarēt kopīgus izaicinājumus veselības jomā, kas saistīti, piemēram, ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, ar novēršamām hroniskām slimībām un iedzīvotāju novecošanu.
Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. LESD 168. pants (ES veselības politikas juridiskais pamats)
ES veselības politikas svarīgākie pasākumi
Jomas, kurās ES ir pieņēmusi tiesību aktus, cita starpā ir šādas:
- pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē,
- zāles un medicīniskas ierīces,
- nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi,
- vēzis, tabaka un labas veselības veicināšana,
- orgāni, asinis, audi un šūnas.
Pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē
Saskaņā ar ES tiesību aktiem ES pilsoņiem ir tiesības uz piekļuvi veselības aprūpei jebkurā ES dalībvalstī un tiesības no savas valsts saņemt izmaksu atlīdzību par ārvalstīs sniegto aprūpi. Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) nodrošina, ka nepieciešamā veselības aprūpe tiek sniegta ar tādiem pašiem nosacījumiem un par tādu pašu maksu kā cilvēkiem, kuri apdrošināti attiecīgajā valstī.
Turklāt ES direktīvā par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem pacients var doties uz citu ES valsti, lai saņemtu medicīnisko aprūpi un izmaksu atlīdzību.
Eiropas veselības datu telpa
Padome 2025. gada 21. janvārī pieņēma jaunu tiesību aktu, kas atvieglo veselības datu apmaiņu un piekļuvi tiem ES līmenī.
Eiropas veselības datu telpas (EVDT) regulas mērķis ir uzlabot personu piekļuvi saviem elektroniskajiem veselības personas datiem un kontroli pār tiem, vienlaikus arī ļaujot konkrētus datus atkārtoti izmantot pētniecības un inovācijas nolūkos Eiropas pacientu labā.Tā nodrošina veselībai specifisku datu vidi, kas nodrošinās pārrobežu piekļuvi digitālajiem veselības pakalpojumiem un produktiem ES.
Vieglāka personu piekļuve veselības datiem
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem personas varēs ātrāk un vieglāk piekļūt elektroniskajiem veselības datiem neatkarīgi no tā, vai tās atrodas savā piederības valstī vai citā dalībvalstī. Tām būs arī lielāka kontrole pār to, kā šie dati tiek izmantoti. Lai īstenotu jaunos noteikumus, ES valstīm būs jāizveido digitālās veselības iestāde.
Lielāks pētniecības potenciāls
EVDT arī nodrošinās pētniekiem un politikas veidotājiem piekļuvi konkrētu veidu anonimizētiem un drošiem veselības datiem, ļaujot viņiem izmantot plašās iespējas, ko sniedz ES veselības dati, lai nodrošinātu informāciju zinātniskiem pētījumiem, izstrādātu labākas ārstēšanas metodes un uzlabotu pacientu aprūpi.
Sadarbspējas nodrošināšana
Patlaban veselības datu digitalizācijas līmenis ES dalībvalstīs atšķiras, un tas apgrūtina datu pārrobežu apmaiņu starp dalībvalstīm. Jaunā regula paredz, ka visām e-veselības pacienta karšu (EVPK) sistēmām ir jāatbilst Eiropas e-veselības pacienta karšu apmaiņas formāta specifikācijām, tādējādi nodrošinot to sadarbspēju ES līmenī.
Zāles un medicīniskas ierīces
ES reglamentē atļauju piešķiršanu zālēm ES līmenī, kuru veic Eiropas Zāļu aģentūra, vai valsts līmenī, kuru veic ES valstu kompetentās iestādes. Īpaši noteikumi ir atļauju piešķiršanai šādām zālēm:
- pediatrijā lietojamām zālēm,
- zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai (kuras lieto, lai ārstētu, diagnosticētu vai novērstu retas slimības, kas skar ne vairāk kā 5 cilvēkus uz 10 000 cilvēkiem Eiropas Savienībā),
- tradicionāli lietotām augu izcelsmes zālēm,
- vakcīnām.
ES arī reglamentē klīniskos izmēģinājumus, kas nodrošina datus, kurus izmanto atļaujas piešķiršanā. Mērķis ir garantēt zāļu drošumu, iedarbīgumu un kvalitāti. Pēc laišanas tirgū zāļu drošumu turpina uzraudzīt visā to aprites cikla laikā, izmantojot ES farmakovigilances sistēmu.
Eiropas Zāļu aģentūra tika izveidota 1995. gadā, un tā ir Eiropas tīkls, kas ietver vairāk nekā 40 valstu regulatīvās iestādes. Tas garantē pastāvīgu informācijas apmaiņu un plūsmu attiecībā uz zāļu zinātnisko novērtējumu Eiropas Savienībā.
Eiropas tiesiskais regulējums pastāv arī attiecībā uz medicīniskām ierīcēm. Tas nodrošina medicīnisku ierīču drošumu un efektivitāti un atvieglo pacientu piekļuvi ierīcēm Eiropas tirgū.
2024. gada 30. maijā Padome pieņēma jaunus noteikumus, ar kuriem atjaunina tiesību aktu par medicīniskajām ierīcēm, lai palīdzētu novērst ierīču trūkumu un atvieglotu pāreju uz lielāku pārredzamību un piekļuvi informācijai. Šie noteikumi grozīja tiesību aktus par medicīniskajām ierīcēm, tostarp par “in vitro” diagnostikas medicīniskajām ierīcēm (IVD):
- pagarinot pārejas periodu dažām IVD,
- nodrošinot jaunās elektroniskās datubāzes EUDAMED pakāpenisku ieviešanu,
- paredzot prasību ražotājiem norādīt uz kritiski svarīgu medicīnisko ierīču un IVD potenciālu trūkumu.
Pārrobežu veselības apdraudējumi
ES un tās dalībvalstis veselības drošības jomā koordinē savu darbību un sadarbojas. Par riska un krīžu pārvaldību ir atbildīgas dalībvalstis. Tomēr ES kompetencē ir atbalstīt, koordinēt un papildināt valstu darbības.
Uzraudzības, agrīnās brīdināšanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumi, kuru mērķis novērst nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, ir būtiski elementi, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu augstu veselības aizsardzības līmeni.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs sniedz ES dalībvalstīm neatkarīgus zinātniskus ieteikumus, palīdzību un speciālās zināšanas par sabiedrības veselības apdraudējumiem, piemēram, pārnēsājamām slimībām.
Svarīgs atskaites punkts spēcīgākas ES veselības drošības sistēmas izveidē bija 2013. gada lēmums uzlabot sagatavotību un stiprināt spējas koordinēti reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā. Šis lēmums arī pastiprina Veselības drošības komitejas – struktūras, ko veido dalībvalstu pārstāvji, – lomu nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu novēršanā.
Covid-19 pandēmijas laikā gūtā pieredze mudināja ES valstis uzlabot ES noturību reaģēšanā uz turpmākām pandēmijām.
2022. gadā ES pieņēma regulu kopumu (tā saukto Eiropas veselības savienības tiesību aktu kopumu), kura mērķis ir vēl vairāk stiprināt ES veselības drošības sistēmu un pastiprināt svarīgāko ES aģentūru lomu šādās jomās – sagatavotība krīzēm un reaģēšana uz tām.
Veselības veicināšana un cīņa pret slimībām
Vēzis
Vēzis ir otrais galvenais mirstības cēlonis un viens no galvenajiem priekšlaicīgas nāves veicinātājfaktoriem Eiropas Savienībā. Saskaņā ar aplēsēm 2020. gadā Savienībā vēzis tika diagnosticēts aptuveni 2,7 miljoniem cilvēku. Turklāt 52 % arodslimību izraisītajos nāves gadījumos Eiropas Savienībā cēlonis ir vēzis (avots: Eiropas Komisija).
Papildus tiešajai ietekmei uz atsevišķu cilvēku veselību un labklājību vēzis ietekmē arī veselības aprūpes un sociālās sistēmas, publiskos budžetus un ekonomikas ražīgumu un izaugsmi, tostarp veselīgu darbaspēku.
Padome 2003. gadā apstiprināja ieteikumu par vēža skrīningu, mudinot ES valstis īstenot skrīninga programmas, kas balstītas uz plašām iedzīvotāju grupām un kvalitātes nodrošināšanu. Pēc ieteikuma īstenošanas ziņojuma un jaunākajiem zinātniskajiem datiem Padome pārskatīja 2003. gada ieteikumu, lai nodrošinātu, ka vēža skrīnings var aptvert vēl vairāk cilvēku.
Tā kā iepriekšējais 2003. gada ieteikums par vēža skrīningu attiecās tikai uz krūts, dzemdes kakla un kolorektālo vēzi, 2022. gadā dalībvalstis vienojās paplašināt tā tvērumu, iekļaujot arī plaušu, prostatas un kuņģa vēzi.
Padome 2024. gada jūnijā pieņēma ieteikumu, kura mērķis ir apkarot vakcīnnovēršamus vēža veidus ES, veicinot vakcinācijas pret cilvēka papilomas vīrusu (HPV) un B hepatīta vīrusu (HBV) aptveri.
Ieteikuma mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm palielināt vakcinācijas rādītājus un uzlabot vakcinācijas aptveres uzraudzību.
ES ir arī vairāki tiesību akti, kuru mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus pret bīstamiem apdraudējumiem un ķīmiskām vielām, tostarp kancerogēnām un mutagēnām vielām un svinu.
ES cīņa pret vēzi
Cīņa pret vēzi ir viena no ES veselības politikas prioritātēm.
“Eiropas Vēža uzveikšanas plānā” pievēršas katrai slimības stadijai no profilakses līdz
vēža slimnieku
un pārslimojušo personu dzīves kvalitātei un koncentrējas uz darbībām, kas aptver vairākas politikas jomas.Plāna mērķis ir pavērst pretējā virzienā pašreizējo tendenci, proti, to, ka visā ES pieaug vēža gadījumu skaits, un veidot veselīgāku, taisnīgāku un ilgtspējīgāku nākotni visiem.
ES dalībvalstu ministri Eiropas veselības savienību apsprieda 2021. gada decembrī un aicināja vēl vairāk stiprināt veselības veicināšanu, kā arī vēža profilaksi, agrīnu atklāšanu un ārstēšanu.
- Secinājumi par Eiropas veselības savienības stiprināšanu, 2021. gada 7. decembris
- Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome, 2021. gada 6. un 7. decembris
Eiropas Vēža uzveikšanas plānu atbalstīs ar pasākumiem, kas aptver politikas jomas, sākot ar nodarbinātību, izglītību, sociālo politiku un līdztiesību, ietverot arī tirdzniecību, lauksaimniecību, enerģētiku, vidi un klimatu un beidzot ar transportu, kohēzijas politiku un nodokļiem. Uzziniet vairāk par Eiropas Vēža uzveikšanas plānu.
Tabaka
Tabakas patēriņš ir lielākais veselības apdraudējums, no kura iespējams izvairīties, un tas ir būtiskākais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā, katru gadu izraisot teju 700 000 nāves gadījumu. Aptuveni 50 % smēķētāju mirst priekšlaicīgi (vidēji 14 gadus agrāk nekā nesmēķētāji).
Tabakas izstrādājumu direktīva paredz noteikumus, kas reglamentē tabakas un radniecīgu izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu, lai aizsargātu patērētājus Eiropas Savienībā. Ar citu direktīvu par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm tika ieviesti augsti nodokļi tabakas izstrādājumiem, un tās mērķis ir samazināt tabakas lietošanu, jo īpaši jauniešu vidū.
Padomes 2009. gada Ieteikumā attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem ES dalībvalstis tiek aicinātas aizsargāt cilvēkus no tabakas dūmiem sabiedriskās vietās un darbā.
Rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem
Rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem rodas, ja mikrobi, piemēram, baktērijas, kļūst rezistenti pret vienu vai vairākām zālēm. Rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem palielinās antibiotiku pārmērīgas lietošanas un zāļu nepareizas utilizācijas dēļ. Eiropas Savienībā tā gadā izraisa aptuveni 35 000 nāves gadījumu (2020. gada dati). Šo situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka nepietiekami tiek izstrādātas jaunas antimikrobiālas zāles.
Padome 2023. gada 13. jūnijā pieņēma ieteikumu, kura mērķis ir pastiprināt ES rīcību cīņai pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) cilvēka veselības, dzīvnieku veselības un vides jomā.
Pieci iemesli, lai raizētos par rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) (Infografika)
Vakcinācija
Vakcinācijas politika ir dalībvalstu kompetencē. ES sniedz palīdzību dalībvalstīm to politikas un programmu koordinēšanā.
2018. gada decembrī Padome pieņēma Ieteikumu par pastiprinātu ES sadarbību, kas vērsta pret vakcīnnovēršamām slimībām. Šajā iniciatīvā ir izklāstīti norādījumi par to, kā novērst vakcīnneizlēmību, uzlabot vakcinācijas tvērumu, veicināt vakcīnu iepirkuma koordinēšanu un atbalstīt pētniecību un inovāciju. Tajā dalībvalstis arī tiek mudinātas izstrādāt un īstenot valsts vakcinācijas plānus.
2022. gada decembrī ES dalībvalstu veselības ministri apstiprināja Padomes secinājumus par vakcināciju kā vienu no efektīvākajiem instrumentiem slimību profilaksei un sabiedrības veselības uzlabošanai. Secinājumos uzsvērts, ka dalībvalstis varētu gūt labumu no vēl koordinētākas ES pieejas vakcinācijai, lai novērstu un ierobežotu epidēmiju un vakcīnnovēršamu slimību izplatīšanos. Secinājumos galvenā uzmanība pievērsta divām darbības jomām: vakcīnneizlēmības apkarošana un gatavošanās turpmākiem izaicinājumiem, izmantojot ES sadarbību.
Cilvēku izcelsmes vielu drošums
Daudzu nopietnu saslimšanu ārstēšana ir atkarīga no asins, audu un šūnu pieejamības.
2002. un 2004. gadā ES pieņēma tiesību aktus, kuru mērķis ir aizsargāt pacientus, kas saņem asinis, audus un šūnas, un kuros noteica minimālās kvalitātes un drošuma prasības visiem posmiem no ziedošanas līdz ārstēšanai un pēckontrolei. Šie ES tiesību akti ir snieguši drošību miljoniem pacientu, kuriem veic asins pārliešanu un transplantāciju.
2024. gada 27. maijā Padome pieņēma jaunus noteikumus, kuru mērķis ir uzlabot veselības aprūpē izmantoto asiņu, audu un šūnu drošību un kvalitāti un atvieglot šo vielu pārrobežu apriti ES.
Jaunie noteikumi stiprina spēkā esošo tiesisko regulējumu, vienlaikus arī palielinot elastību, lai neatpaliktu no zinātnes un tehnikas attīstības. Vienošanās par jaunajiem noteikumiem paplašina darbības jomu, tajā ietverot ne tikai asinis, audus un šūnas, bet arī mātes pienu un zarnu mikrobiotu.
Psihoemocionālā veselība
Laba psihoemocionālā veselība ir stāvoklis, kad cilvēks jūtas labi un spēj pilnvērtīgi izmantot savas spējas, pārvarēt stresa situācijas, strādāt un dot pienesumu savai kopienai. Tomēr psihoemocionālās veselības problēmu slogs ES ir ļoti liels.
Psihoemocionālās veselības uzlabošana ir sociāla un ekonomiska nepieciešamība ES un tās dalībvalstīm, un kopš Covid-19 pandēmijas tā ir kļuvusi redzamāka.
2023. gadā Spānijas prezidentūras laikā Padome pieņēma secinājumus nolūkā par prioritāti noteikt psihoemocionālo veselību un labbūtību, īpašu uzmanību pievēršot vissteidzamākajiem jautājumiem un visneaizsargātākajām grupām, piemēram, cilvēkiem, kas veic nestabilu darbu, un jauniešiem.
E-veselība
Eiropas Komisija savā digitālās pārkārtošanās programmā e-veselību ir iekļāvusi kā vienu no svarīgākajām jomām. E-veselība attiecas uz rīkiem un pakalpojumiem, kuros izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), lai uzlabotu slimību profilaksi, diagnosticēšanu, ārstēšanu, uzraudzību un pārvaldību.
Covid-19 krīze ir parādījusi, cik digitālā pārveide ir svarīga veselības un aprūpes nozarēs. Digitalizācija var stiprināt veselības aprūpes sistēmu noturību, to efektivitāti un to vispārējo reakciju uz pandēmiju.
Virzība uz digitālu Eiropu (Infografika)
ES reakcija uz Covid-19 pandēmiju
Kopš pandēmijas sākuma ES kopā ar dalībvalstīm strādāja pie tā, lai stiprinātu valstu veselības aprūpes sistēmas un ierobežotu vīrusa izplatīšanos.ES koordinēja rīcību ES līmenī, pamatojoties uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām, un sniedza ieteikumus ES valstīm par pasākumiem sabiedrības veselības jomā.
- palielināt spēju ražot drošu un efektīvu vakcīnu, izmantojot ES vakcīnu stratēģiju,
- nodrošināt apgādi ar medicīnas precēm un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem ar šādiem paņēmieniem:
- saglabājot preču brīvi apriti iekšējā tirgū,
- veicot kopīgus iepirkumus un izveidojot kopīgus Eiropas krājumus “RescEU” ietvaros,
- atbalstīt pētniecību un inovāciju saistībā ar ārstēšanu un vakcīnām.
ES ārkārtas reaģēšana uz Covid-19 pandēmiju (Infografika)
Finansējums: programma “ES – veselībai”
Programma “ES – veselībai” ir jaunā ES programma veselības jomā 2021.–2027. gadam. Covid-19 pandēmija Eiropā ir būtiski ietekmējusi pacientus, medicīnas un veselības aprūpes darbiniekus un veselības aprūpes sistēmas. Šī programma ir stingra reakcija uz Covid-19 pandēmiju, tomēr tā arī joprojām ir vērsta uz ES ilgtermiņa darbībām veselības jomā. Tās mērķis ir uzlabot sabiedrības veselību Eiropas Savienībā un labāk sagatavot Savienību turpmākām veselības krīzēm.
Programma iegulda 5,3 miljardus EUR, nodrošinot finansējumu atbalsttiesīgām struktūrām, veselības organizācijām un NVO no ES valstīm vai programmas asociētajām trešām valstīm.
Programmas mērķi:
- Eiropas Savienībā uzlabot un veicināt veselību,
- aizsargāt iedzīvotājus no nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem,
- panākt, lai zāles būtu būtu pieejamas un cenas ziņā pieņemamas,
- stiprināt veselības aprūpes sistēmas, to noturību un resursu efektivitāti.
Padomes loma ES veselības politikā
Tāpat kā citās politikas jomās, arī veselības politikā Eiropadome nosaka ES vispārējo politisko virzību un prioritātes.
Veselības jomā Eiropas Savienības Padome apspriež un pieņem ES tiesību aktus un koordinē dalībvalstu politiku. Attiecībā uz tiesību aktiem Padome vairumā gadījumu tos pieņem kopā ar Eiropas Parlamentu. Padome var arī ES dalībvalstīm adresēt ieteikumus par sabiedrības veselību.
Veselības jautājumus apspriež Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomē (EPSCO).
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 14. aprīlis