Meži: fakti un skaitļi

Mežu sniegtais ieguvums

Meži ir vitāli svarīgi cilvēka veselībai un labklājībai, videi un klimatam.

Oglekļa uzglabāšana

Katru gadu ES meži piesaista aptuveni 10 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām – tas notiek kokos, augos un augsnē. Tas padara mežus par lielāko oglekļa piesaistītāju ES.

Tīrs ūdens

Meži dabiskā veidā attīra gaisu un darbojas kā dabiski filtri, kas uztver lietusūdeni un ļauj tam iesūkties augsnē un saknēs.

Dzīvotne savvaļas augiem un dzīvniekiem

Meži ir biodaudzveidības oāzes. Visā pasaulē tajos mīt 80 % no visām sauszemes dzīvnieku, augu un sēņu sugām.

Kokmateriāls un izejvielas

Nocirstas koksnes produkti uzglabā oglekli un veicina CO₂ emisiju samazināšanu. Meži nodrošina arī nekoksnes izejvielas, piemēram, pārtiku, ārstniecības augus un korķi.

Meža zeme un meža veselība

Eiropas Savienībā

Gandrīz 40 % ES teritorijas klāj meži, un kopš 2000. gada šī platība ir palielinājusies par 5,5 %, pateicoties apmežošanai, ilgtspējīgai apsaimniekošanai, aktīvai atjaunošanai un dabiskiem procesiem.

Tomēr mūsu meži ir sliktā stāvoklī, jo to veselība pasliktinās.

Pasaulē

Meži klāj 30 % no Zemes sauszemes platības. Tas nozīmē 4,06 miljardus hektāru jeb aptuveni pusi no meža hektāra uz katru planētas iedzīvotāju.

Katru gadu šī platība samazinās vidēji par 4,7 miljoniem hektāru jeb par aptuveni 6,7 miljoniem futbola laukumu.

Siltumnīcefekta gāzu uzglabāšana

Mežu veselība un noturība, klimata pārmaiņu vai kaitēkļu izraisītās izmaiņas meža ekosistēmās un intensīvāka kokmateriālu ieguve – visi šie faktori var ietekmēt mežu spēju absorbēt un uzglabāt siltumnīcefekta gāzes. ES mežos 2022. gadā uzglabāto siltumnīcefekta gāzu apjoms bija par vienu trešdaļu mazāks nekā 2000. gadā, lai gan šo mežu kopējā platība ir palielinājusies.

ES mežu potenciāls uzglabāt siltumnīcefekta gāzes samazinās

Diagrammā attēlots siltumnīcefekta gāzu daudzums, ko katru gadu absorbē ES meži un ko mēra miljonos tonnu CO₂ ekvivalenta (Mt CO₂ ekv.).

Mežiem radītais apdraudējums

Meži tiek pakļauti arvien lielākam spiedienam un riskiem, tāpēc tiem ir grūtāk nodrošināt no tiem sagaidāmos ieguvumus.

Atmežošana un meža degradācija pēdējo 30 gadu laikā ir iznīcinājusi aptuveni 10 % pasaules mežu.

Turklāt klimata pārmaiņas rada:

• biodaudzveidības zudumu;

• kaitēkļus un slimības, piemēram, mizgraužu invāzijas, kas var kaitēt lielām meža platībām;

• piesārņojumu, piemēram, augstu ozona līmeni, kas samazina koku spēju veikt fotosintēzi;

• sausumu un meža ugunsgrēkus, kuru rezultātā meži kļūst jaunāki vai samazinās to augšanas ātrums.

Meža ugunsgrēku skaita pieaugums ES

Diagrammā attēlots meža ugunsgrēku skaits gadā Eiropas Savienībā. 2022. gadā tika reģistrēti gandrīz 8000 ugunsgrēku, kuru rezultātā ES meža platība samazinājās par 9000 km².

Tā rezultātā ES mežu veselība pasliktinās un to noturība pret stresu samazinās. Lieli ugunsgrēki arī piesārņo gaisu un ūdeni un tādējādi veicina apjomīgāku globālo sasilšanu.

Skatīt arī