ES mājokļu krīze
Eiropa saskaras ar krīzi, ko izraisa mājokļu cenu pieaugums un mājokļu izmaksu pieaugums. ES strādā pie plāna cenas ziņā pieejamākiem mājokļiem.
Mājokļu izmaksas pieaug
Mājokļu cenas ES kopš 2015. gada vidēji ir pieaugušas par 60 %, un dažās dalībvalstīs ir vērojams pieaugums par vairāk nekā 200 %; ir turpinājušas pieaugt arī īres cenas un enerģijas izmaksas.
Vienlaikus mājsaimniecību ienākumi nav sasnieguši šo līmeni, tādējādi daudziem eiropiešiem ir grūtības segt mājokļu izmaksas. Ietekme uz ES valstīm un reģioniem ir atšķirīga, taču krīzes plašās ietekmes dēļ tā ir kopīga problēma visiem eiropiešiem.
Pašlaik ar mājokli saistītajām izmaksām tiek tērēta gandrīz piektā daļa no ES mājsaimniecību vidējiem ienākumiem, un aptuveni katrs desmitais cilvēks atzīst, ka nespēj laikus samaksāt par īri vai hipotēku. Eiropas lielākajās pilsētās spiediens ir vēl ievērojamāks: katrs desmitais pilsētas iedzīvotājs par mājokli tērē vairāk nekā 40 % no saviem ienākumiem.
Šīs norises ierobežo gan potenciālo pircēju, gan īrnieku iespējas un padara pieejamību cenas ziņā par būtisku ekonomisku un sociālu problēmu visā Savienībā.
Dzīvokļi lielākajos Eiropas pilsētu centros kļūst arvien nepieejamāki
Diagrammā ir parādīta prognozētā algas daļa, kas 2025. gadā tiks tērēta par īri lielākajās Eiropas pilsētās. 100 % attiecība norāda, ka visa alga ir nepieciešama, lai samaksātu par īri, savukārt jebkura vērtība, kas pārsniedz 100 %, nozīmē, ka īres maksa pārsniedz vidējo algu. Parasti tiek uzskatīts, ka optimāli ir maksāt līdz 30 % no jūsu algas par īri.
Diagrammā ir attēlota procentuālā daļa no algas, ko 2025. gadā paredzēts tērēt par īri dažādās lielākajās Eiropas pilsētās.
Lisabonā vērojama visaugstākā paredzamā procentuālā daļa no algas, kas tiek tērēta par īri, proti, 116 %.
Ievērojama algas daļa tiek novirzīta īres maksai arī citās pilsētās, proti, 74 % gan Barselonā, gan Madridē.
Jāpiemin arī Milāna un Roma – attiecīgi 72 % un 65 %.
Nevienmērīga mājokļu vide
Mājokļu apstākļi ES ievērojami atšķiras dažādu tirgus struktūru, tiesiskā regulējuma un finanšu sistēmu dēļ. Dažās dalībvalstīs tirgū dominē mājokļu īpašnieki, savukārt citas lielā mērā paļaujas uz privātiem īres vai subsidētiem mājokļiem.
Aptuveni divas trešdaļas eiropiešu ir savu māju īpašnieki, bet šis īpatsvars dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Spektra pretējās pusēs ierindojas Rumānija, kur mājoklis pieder vairāk nekā 90 % iedzīvotāju, pretstatā Nīderlandei, kur šis rādītājs tikai nedaudz pārsniedz 10 %. Līdzīgi – vairāk nekā piektā daļa Francijas iedzīvotāju dzīvo subsidētos īres mājokļos, savukārt Zviedrijā tie ir tikai 0,6 % iedzīvotāju.
Šīs strukturālās atšķirības ietekmē to, kā valstis saskaras ar procentu likmju pieaugumu, demogrāfisko spiedienu un pieprasījumu lielpilsētu teritorijās. Dažās valstīs saspringtie īres tirgi paaugstina cenas. Citās valstīs ierobežotā būvniecība un lielais pieprasījums ir vēl vairāk attālinājuši iespējas iegūt mājokļu īpašumtiesības.
Dalībvalstīs atšķiras arī līdzsvars starp dzīvokļiem un mājām: gandrīz 72 % pilsētu iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, savukārt 82 % lauku iedzīvotāju dzīvo mājās. Tiek prognozēts, ka Eiropas pilsētu iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam sasniegs 83 %, tāpēc paredzams, ka mājokļu deficīts palielināsies, jo īpaši strauji augošajās pilsētās, kurās pieejamība un pieejamība cenas ziņā jau šobrīd ir saspringts jautājums.
Mājokļu statuss ES valstīs: īpašumtiesības pret īri
Šajā diagrammā ir salīdzināts mājokļu statuss dažādās Eiropas valstīs, parādot atšķirības starp mājokļu īpašumtiesību un īres rādītājiem. Dati liecina par augstākiem mājokļu īpašumtiesību rādītājiem Austrumeiropas valstīs, piemēram, Rumānijā, Bulgārijā vai Slovākijā, pretstatā augstākiem īres rādītājiem tādās valstīs kā Austrija, Vācija un Francija.
Diagrammā ir attēlots mājokļu statuss dažādās Eiropas valstīs, parādot katras valsts iedzīvotāju procentuālo daļu, pamatojoties uz viņu mājokļu situāciju četrās kategorijās:
Īpašnieks, nav neatmaksātas hipotēkas vai mājokļa aizdevuma: tas atspoguļo to cilvēku procentuālo daļu, kuriem tieši pieder mājoklis bez hipotēkas vai aizdevuma. Piemēram, Rumānijā ir visaugstākais īpatsvars – 92,8 %.
Īpašnieks ar hipotēku vai aizdevumu: šī kategorija atspoguļo tos cilvēkus, kuriem pieder savs mājoklis, bet par to ir neatmaksāta hipotēka vai aizdevums. Nīderlandē 58 % mājokļu īpašnieku ir hipotēka.
Īrnieks, īre par tirgus cenu: tas parāda to cilvēku procentuālo daļu, kuri īrē par tirgus cenu. Vācijā 46,9 % cilvēku maksā tirgus cenu salīdzinājumā ar 2,4 % Bulgārijā.
Īrnieks, īre par samazinātu cenu vai bez maksas: šī kategorija parāda to cilvēku procentuālo daļu, kuri maksā samazinātu īres maksu vai nemaksā to. Piemēram, tas attiecas uz 21,9 % Francijas iedzīvotāju un tikai 0,6 % Zviedrijas iedzīvotāju.
Mērķis ir parādīt atšķirības starp mājokļu īpašumtiesībām un īri visā ES, izceļot augstākus mājokļu īpašumtiesību rādītājus Austrumeiropas valstīs, piemēram, Rumānijā un Bulgārijā, salīdzinājumā ar augstākiem īres rādītājiem tādās valstīs kā Horvātija un Ungārija.
ES plāns cenas ziņā pieejamiem mājokļiem
Mājokļu politika ir valstu atbildība, jo ES nav kompetences šajā jomā. Reģionālajām un vietējām pašvaldībām bieži vien ir būtiska loma mājokļu krīzes risināšanā, jo tās ir atbildīgas par mājokļu politikas īstenošanu, telpiskās plānošanas un zonējuma noteikumu pārvaldību, kā arī par cenas ziņā pieejamu mājokļu risinājumu nodrošināšanu, kas atbilst kopienas īpašajām vajadzībām.
Tomēr mājokļu krīzes sekas skar visu Eiropas ekonomisko un sociālo vidi. Mājokļu izmaksu pieaugums ietekmē darbaspēka mobilitāti, ierobežo piekļuvi darbvietām un izglītībai un veicina nevienlīdzību starp reģioniem un sociālajām grupām. Pārrobežu ietekme piešķir šim jautājumam skaidru nozīmi ES līmenī.
Atzīstot iepriekš minēto, ES līderi 2025. gada oktobra Eiropadomes sanāksmē apsprieda situāciju mājokļu jomā un aicināja Eiropas Komisiju nākt klajā ar cenas ziņā pieejamu mājokļu plānu, kas atbalsta dalībvalstu centienus šajā jomā. Komisijas izstrādāto Eiropas plānu cenas ziņā pieejamiem mājokļiem provizoriski ir paredzēts publicēt 2025. gada decembrī.
Prezidentvalsts Dānija jau ir nākusi klajā ar secinājumiem par gaidāmo plānu, un tos apstiprināja 26 dalībvalstis. Secinājumos jo īpaši uzsvērtas četras galvenās prioritārās jomas: finansējums, būvniecība un ilgtspēja, plānošana un sociālā iekļaušana.
Padome 2026. gada 29. jūnijā aicināja politikas veidotājus ņemt vērā mijiedarbību starp mājokļu vajadzībām un tādām demogrāfiskajām tendencēm kā, piemēram, sabiedrības novecošana, mājsaimniecību lieluma samazināšanās un lauku iedzīvotāju migrācijas plūsma uz pilsētu. Uzmanība tika vērsta uz Eiropas mājokļu krīzes daudzšķautņaino un starppaaudžu raksturu un tās ietekmi uz tādiem aspektiem kā kohēzija, ilgtspēja un konkurētspēja.
Kā ES reaģēja uz 2022. gada enerģētisko krīzi?
Sociālā politika
Ekoloģiski tīra un ilgtspējīga mobilitāte
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 29. jūnijs