Migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošana
Pret noziedznieku tīkliem, kas izmanto neaizsargātus migrantus, ir jāvēršas ne tikai tādēļ, lai apkarotu migrantu kontrabandu, bet arī lai apkarotu cilvēku tirdzniecību.
Cīņa pret migrantu kontrabandu
Kopš migrācijas krīzes sākuma 2015. gadā ir būtiski izvērsusies migrantu kontrabanda. Saskaņā ar Eiropola un Interpola informāciju vairāk nekā 90 % neatbilstīgo migrantu maksā kontrabandistiem, lai mēģinātu nokļūt Eiropā. Noziedznieku tīkliem tas ir ļoti ienesīgs darījums ar nelielu risku tikt noķertam.
Tiek lēsts, ka migrantu kontrabandas gada apgrozījums visā pasaulē ir no 4,7 miljardiem EUR līdz 6 miljardiem EUR.
- Kontrabandistu peļņa (Eiropola infografika, 2019. gada 27. novembris)
- ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs, “Global study on smuggling of migrants 2018”
ES ir veikusi izlēmīgus pasākumus, lai vērstos pret noziedznieku tīkliem, kuri izmanto neaizsargātus migrantus. Eiropas daudzdisciplīnu platformā pret noziedzības draudiem (“EMPACT") ir noteikts, ka cīņa pret neatbilstīgas migrācijas veicināšanu ir viena no prioritātēm laikposmam no 2022. līdz 2025. gadam.
Pateicoties koordinētai dalībvalstu rīcībai, 2022. gadā:
• veikti 3646 aresti,
• veiktas 3285 izmeklēšanas,
• konfiscēta skaidra nauda 2 267 655 EUR apmērā,
• izņemts tūkstošiem viltotu dokumentu.
ES tiesību akti migrantu kontrabandas novēršanai un apkarošanai
2023. gada novembrī Eiropas Komisija pieņēma divus tiesību aktu priekšlikumus nolūkā novērst un apkarot migrantu kontrabandu.
Pirmā bija direktīva par minimālajiem noteikumiem migrantu kontrabandas novēršanai un apkarošanai. Tās mērķi cita starpā ir šādi:
• padarīt kontrabandas tīklu saukšanu pie atbildības efektīvāku,
• precizēt kontrabandas kā noziedzīga nodarījuma definīciju,
• saskaņot sodus.
Otrā bija regula par policijas sadarbību. Tās mērķi cita starpā ir šādi:
• pastiprināt Eiropola lomu cīņā pret migrantu kontrabandu,
• stiprināt datu, tostarp biometrisko datu, kopīgošanu starp dalībvalstīm un ar Eiropolu.
2024. gada 19. jūnijā ES dalībvalstu pārstāvji (Pastāvīgo pārstāvju komiteja) vienojās par Padomes pilnvarām sarunās par regulu, kuras mērķis ir palielināt Eiropola lomu cīņā pret migrantu kontrabandu.
2025. gada septembrī Padomes prezidentvalsts un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji panāca provizorisku vienošanos par Eiropola lomas stiprināšanu, lai sekmīgāk atbalstītu dalībvalstis cīņā pret migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.
- Migrantu kontrabanda: Padome un Eiropas Parlaments vēlas spēcīgāku lomu Eiropolam (paziņojums presei, 2025. gada 25. septembris)
- Migrantu kontrabanda: tiek palielināta Eiropola loma migrantu kontrabandas apkarošanā (paziņojums presei, 2024. gada 19. jūnijs)
- Priekšlikums regulai par policijas sadarbības uzlabošanu saistībā ar migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, kā arī par Eiropola atbalsta uzlabošanu šādu noziegumu novēršanā un apkarošanā
- Komisija pastiprina ES noteikumus un izveido globālu aliansi cīņai pret migrantu kontrabandu (Eiropas Komisija)
ES darbs cīņā pret cilvēku tirdzniecību
Gadu gaitā ES un tās dalībvalstis ir izstrādājušas spēcīgāku un pilnveidotāku reakciju uz cilvēku tirdzniecību, koncentrējoties uz policijas darbu un prevenciju.
2011. gadā pieņemtās Cilvēku tirdzniecības apkarošanas direktīvas pamatā ir ANO Protokols par cilvēku tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to un Eiropas Padomes Konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību.
Tajā atzīts, ka cilvēku tirdzniecība ir ne vien noziegums, bet arī cilvēktiesību pārkāpums un ka dalībvalstīm ir pienākums aizsargāt cietušos neatkarīgi no to izcelsmes valsts.
Direktīva arī paredz stingrākus noteikumus bērnu tirdzniecības apkarošanai. Dalībvalstīm ir jānodrošina palīdzība un piekļuve izglītībai visiem bērniem, kas cietuši no cilvēku tirdzniecības.
Eiropas Savienība 2024. gada jūnijā nolēma pievienot surogācijas izmantošanu, piespiedu laulības un nelikumīgu adopciju kā ekspluatācijas veidus, uz kuriem attiecas ES cilvēku tirdzniecības apkarošanas tiesību akti. Turklāt cilvēku tirdzniecībā cietušas personas sniegta pakalpojuma apzināta izmantošana tagad ir uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu, par kuru piemēro iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus.
Eiropas Savienībā 2022. gadā bija 10 093 reģistrētie cilvēku tirdzniecībā cietušie un 2097 notiesātie cilvēku tirgotāji. ES platformā cīņai pret organizēto noziedzību un smagiem noziegumiem (“EMPACT”) 2023. gadā tika identificēti 7500 cietušo, un tika ziņots par 457 arestiem.
ES darbs cīņā pret cilvēku tirdzniecību
Katru gadu tūkstošiem cilvēku Eiropas Savienībā tiek identificēti kā cilvēku tirdzniecības upuri. ES un tās dalībvalstis ir daudz paveikušas, lai apkarotu šo briesmīgo noziegumu, un pastiprina centienus to apturēt.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 15. janvāris