Skip to content

Sekundāro tabakas dūmu un aerosolu radītais veselības apdraudējums

ES mudina dalībvalstis atjaunināt un paplašināt spēkā esošos tiesību aktus par vidi bez tabakas dūmiem un aerosoliem.

Tabakas lietošana un sekundārie tabakas dūmi

Tabaka joprojām ir viens no galvenajiem novēršamajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem un galvenais vēža riska faktors – katrs ceturtais vēža nāves gadījums ES, Islandē un Norvēģijā ir saistīts ar smēķēšanu.

Sekundārie tabakas dūmi, ko dēvē arī par pasīvajiem tabakas dūmiem, nopietni apdraud nesmēķētāju veselību. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem vismaz 69 no 7000 savienojumu, kas rodas tabakas dūmos, var izraisīt vēzi, un daudzi no tiem ir toksiski.

Joprojām nav pilnībā skaidrs, kā veselību ietekmē karsējamo tabakas izstrādājumu izdalītie sekundārie tabakas aerosoli, tomēr pētījumi liecina par kaitējuma risku, īpaši sirds un plaušu veselībai, tostarp par elpceļu slimību un astmas risku.

Saskaņā ar nesena Eiropas Komisijas pētījuma rezultātiem aptuveni 31 % eiropiešu ir pakļauts sekundāro tabakas dūmu iedarbībai mājās, darbā, brīvā laika pavadīšanas vietās, izglītības iestādēs vai sabiedriskās vietās, savukārt gandrīz ceturtā daļa (24 %) ES iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem ir smēķētāji.

Eirobarametra 2009. gada marta aptaujā tika konstatēts, ka 84 % ES iedzīvotāju atbalsta no tabakas dūmiem brīvus birojus un citas darbavietas iekštelpās, 79 % iedzīvotāju atbalsta no tabakas dūmiem brīvus restorānus un 61 % iedzīvotāju atbalsta no tabakas dūmiem brīvus bārus un krogus.

Ieguvumi veselībai, ko sniedz tiesību akti attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem

ES dalībvalstu pētījumi, kas veikti pēc Padomes 2009. gada ieteikuma attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem, liecina par ieguvumiem veselībai, ko sniedz tiesību akti attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem.

Šie ieguvumi ietver ievērojamu sirdslēkmes gadījumu skaita samazināšanos sabiedrībā, kā konstatēts Itālijā, un retāku hospitalizāciju miokarda infarkta un citu akūtu koronāro notikumu dēļ tādās valstīs kā Vācija un Itālija.

Arī Dānijā, Itālijā un Maltā ziņots par saslimstības samazināšanos sabiedrībā.

Īrijā tika novērota strauja elpceļu veselības uzlabošanās, un Zviedrijā tiesību akti attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem bija saistīti ar ievērojamu elpceļu un sensoro simptomu samazināšanos, jo īpaši darbiniekiem spēļu zālēs.

Maltā ziņots par gada mirstības samazināšanos sabiedrībā sakarā ar retāku sekundāro tabakas dūmu iedarbību.

Eiropiešu aizsardzība

ES mērķis ir labāk aizsargāt iedzīvotājus, jo īpaši bērnus un jauniešus, no sekundārajiem tabakas dūmiem un aerosoliem.

Padome 2024. gada 3. decembrī pieņēma atjauninātu ieteikumu attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem un aerosoliem ar mērķi samazināt kaitīgu emisiju iedarbību sabiedriskās vietās, transportā un darbavietās.

Tas arī mudina dalībvalstis savos pašreizējos noteikumos iekļaut jaunieviestus izstrādājumus, piemēram, e-cigaretes un karsējamo tabaku.

Ieteikumā dalībvalstīm rekomendēts:

  • paplašināt politiku attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem un aerosoliem, attiecinot to uz svarīgām āra teritorijām, tostarp rotaļlaukumiem, atrakciju parkiem un transporta stacijām,
  • paplašināt šos noteikumus, lai iekļautu jaunieviestus tabakas izstrādājumus, piemēram, e-cigaretes un karsējamo tabaku, ko arvien biežāk lieto jaunieši.

Atjauninājums ir saskaņā ar Eiropas Komisijas iniciatīvu līdz 2040. gadam izaudzināt paaudzi bez tabakas, kas ir daļa no Eiropas Vēža uzveikšanas plāna un kuras mērķis ir samazināt tabakas lietošanu ES no 25 % 2021. gadā līdz mazāk nekā 5 % līdz 2040. gadam.

Sekundārie tabakas dūmi ir saistīti ar elpceļu un sirds un asinsvadu slimībām

Pieaugušie un bērni, kas pakļauti sekundāro tabakas dūmu iedarbībai, ieelpo daudzus tos pašus kancerogēnus, ko ieelpo smēķētāji.

Sekundārie tabakas dūmi var izraisīt plaušu vēzi cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši, un tie var būt saistīti arī ar citiem vēža veidiem pieaugušajiem (piemēram, krūts vēzi) un bērniem.

Cilvēkiem, kuri ieelpo sekundāros tabakas dūmus, ir par 25–30 % augstāks sirds slimību risks un par līdz pat 16 % paaugstināts vēža risks.

Saskaņā ar PVO datiem vairāk nekā 1,2 miljoni nāves gadījumu gadā visā pasaulē ir saistīti ar sekundāro smēķēšanu. Galvenie nāves cēloņi ir attēloti diagrammā zemāk.

Teksta versija

Šajā diagrammā attēlots pēc konkrētām slimībām klasificēts to globālo nāves gadījumu skaits gadā, kurus izraisījusi sekundāro tabakas dūmu iedarbība. Katrs slimības veids ir uzskaitīts kopā ar attiecīgo nāves gadījumu skaitu:

  • sirds išēmiskā slimība: 414 640 nāves gadījumu,
  • insults: 280 052 nāves gadījumu,
  • hroniska obstruktīva plaušu slimība: 266 124 nāves gadījumu,
  • apakšējo elpceļu infekcijas: 151 938 nāves gadījumu,
  • trahejas, bronhu un plaušu vēzis: 97 910 nāves gadījumu,
  • krūts vēzis: 7518 nāves gadījumu.

Biežāk nekā katrā ceturtajā nāves gadījumā, ko izraisa sekundārā smēķēšana, tā skar bērnus

Diagrammā zemāk ir attēlots ikgadējo nāves gadījumu pasaulē, kas saistīti ar sekundāro tabakas dūmu iedarbību, procentuālais sadalījums starp sievietēm, vīriešiem un bērniem (līdz 15 gadu vecumam).

Teksta versija

Sektoru diagrammā attēlota sekundāro tabakas dūmu izraisīto nāves gadījumu klasifikācija:

  • sievietes: 47 %,
  • bērni: 28 %,
  • vīrieši: 25 %.

Katrs ceturtais ES iedzīvotājs ir smēķētājs

Eirobarometra aptaujā par tabakas lietošanu ES, kas publicēta 2024. gada jūnijā, konstatēts, ka 24 % respondentu smēķē cigaretes, cigārus, cigarillas vai pīpi, savukārt 20 % ir atmetuši smēķēšanu un 56 % nekad nav smēķējuši.

Vīrieši (28 %) smēķē biežāk nekā sievietes (21 %), un augstākais smēķēšanas rādītājs ir 25–39 gadus vecu iedzīvotāju vidū (32 %), kam seko 44–54 gadus veci iedzīvotāji (28 %) un 15–24 gadus veci iedzīvotāji (22 %).

Visvairāk smēķētāju ir Bulgārijā, Grieķijā un Horvātijā

Šajā kartē ir attēloti smēķēšanas rādītāji ES, tostarp – bijušie smēķētāji.

Teksta versija

Diagrammā attēlots smēķēšanas ieradumu sadalījums ES27 valstīs:

  • Beļģija: 24 % pašlaik smēķē, 20 % ir atmetuši smēķēšanu, 56 % nekad nav smēķējuši.
  • Bulgārija: 21 % pašlaik smēķē, 21 % ir atmetis smēķēšanu, 58 % nekad nav smēķējuši.
  • Čehijas Republika: 37 % pašlaik smēķē, 18 % ir atmetuši smēķēšanu, 45 % nekad nav smēķējuši.
  • Dānija: 23 % pašlaik smēķē, 21 % ir atmetis smēķēšanu, 56 % nekad nav smēķējuši.
  • Vācija: 14 % pašlaik smēķē, 27 % ir atmetuši smēķēšanu, 59 % nekad nav smēķējuši.
  • Igaunija: 24 % pašlaik smēķē, 18 % ir atmetuši smēķēšanu, 58 % nekad nav smēķējuši.
  • Īrija: 25 % pašlaik smēķē, 25 % ir atmetuši smēķēšanu, 50 % nekad nav smēķējuši.
  • Grieķija: 16 % pašlaik smēķē, 18 % ir atmetuši smēķēšanu, 66 % nekad nav smēķējuši.
  • Spānija: 36 % pašlaik smēķē, 21 % ir atmetis smēķēšanu, 43 % nekad nav smēķējuši.
  • Francija: 24 % pašlaik smēķē, 24 % ir atmetuši smēķēšanu, 52 % nekad nav smēķējuši.
  • Horvātija: 27 % pašlaik smēķē, 24 % ir atmetuši smēķēšanu, 49 % nekad nav smēķējuši.
  • Itālija: 35 % pašlaik smēķē, 17 % ir atmetuši smēķēšanu, 48 % nekad nav smēķējuši.
  • Kipra: 24 % pašlaik smēķē, 15 % ir atmetuši smēķēšanu, 61 % nekad nav smēķējis.
  • Latvija: 29 % pašlaik smēķē, 14 % ir atmetuši smēķēšanu, 57 % nekad nav smēķējuši.
  • Lietuva: 33 % pašlaik smēķē, 18 % ir atmetuši smēķēšanu, 49 % nekad nav smēķējuši.
  • Luksemburga: 29 % pašlaik smēķē, 22 % ir atmetuši smēķēšanu, 49 % nekad nav smēķējuši.
  • Ungārija: 19 % pašlaik smēķē, 24 % ir atmetuši smēķēšanu, 56 % nekad nav smēķējuši un 1 % nezina.
  • Malta: 26 % pašlaik smēķē, 14 % ir atmetuši smēķēšanu, 60 % nekad nav smēķējuši.
  • Nīderlande: 22 % pašlaik smēķē, 17 % ir atmetuši smēķēšanu, 61 % nekad nav smēķējis.
  • Austrija: 11 % pašlaik smēķē, 34 % ir atmetuši smēķēšanu, 55 % nekad nav smēķējuši.
  • Polija: 32 % pašlaik smēķē, 22 % ir atmetuši smēķēšanu, 46 % nekad nav smēķējuši.
  • Portugāle: 27 % pašlaik smēķē, 14 % ir atmetuši smēķēšanu, 59 % nekad nav smēķējuši.
  • Rumānija: 21 % pašlaik smēķē, 11 % ir atmetuši smēķēšanu, 68 % nekad nav smēķējuši.
  • Slovēnija: 34 % pašlaik smēķē, 8 % ir atmetuši smēķēšanu, 58 % nekad nav smēķējuši.
  • Slovākija: 24 % pašlaik smēķē, 21 % ir atmetis smēķēšanu, 55 % nekad nav smēķējuši.
  • Somija: 27 % pašlaik smēķē, 19 % ir atmetuši smēķēšanu, 54 % nekad nav smēķējuši.
  • Zviedrija: 15 % pašlaik smēķē, 31 % ir atmetis smēķēšanu, 54 % nekad nav smēķējuši.
  • Vidēji ES: 24 % pašlaik smēķē, 21 % ir atmetis smēķēšanu, 56 % nekad nav smēķējuši un 0,02 % ziņo par nenoteiktību.

Jaunieviesti tabakas izstrādājumi un citi izstrādājumi

Jaunieviesti tabakas izstrādājumi un ar tabaku saistīti izstrādājumi kā e-cigaretes un karsējamie tabakas izstrādājumi palielina nikotīna atkarības risku un var veicināt tradicionālo tabakas izstrādājumu lietošanu.

PVO norāda, ka karsējamie tabakas izstrādājumi un e-cigaretes atdarina tradicionālo cigarešu smēķēšanu.

Lai gan jaunieviestie tabakas izstrādājumi un ar tabaku saistītie izstrādājumi bieži tiek tirgoti kā drošākas cigarešu alternatīvas, to radītās emisijas satur kaitīgus un atkarību izraisošus savienojumus un ķimikālijas, piemēram, nikotīnu, ko šo izstrādājumu lietotāji ieelpo.

Nikotīns ne tikai izraisa atkarību, bet arī kaitē veselībai, tostarp negatīvi ietekmē smadzeņu attīstību bērniem un pusaudžiem.

3 % ES iedzīvotāju lieto e-cigaretes

Diagrammā ir attēlots, kā respondenti 27 ES valstīs ziņo par e-cigarešu lietošanu.

Teksta versija

Diagrammā ir attēlots, kā respondenti 27 ES valstīs ziņo par e-cigarešu lietošanu.

Dati ir klasificēti šādās kategorijās: pašlaik lieto e-cigaretes, agrāk lietoja e-cigaretes, bet pašlaik to nedara, vienu vai divas reizes izmēģināja e-cigaretes, nekad nav lietojis(-usi) e-cigaretes, nezina atbildi.

1. Pašreizējie lietotāji:

  • visā ES vidēji 3 % respondentu pašlaik lieto e-cigaretes,
  • Īrijā ir visaugstākais aktīvo e-cigarešu lietotāju īpatsvars (9 %), savukārt visretāk par šādu lietošanu (1 %) ziņo Maltā un Zviedrijā.

2. Kādreizējie lietotāji:

  • vidēji 3 % respondentu agrāk lietoja e-cigaretes, bet pašlaik to nedara,
  • Polijā ir visaugstākais bijušo lietotāju īpatsvars (9 %), savukārt vismazāk šādu bijušo lietotāju (1 %) ir Rumānijā un Slovēnijā.

3. Izmēģināts vienu vai divas reizes:

  • vidēji 8 % respondentu ziņoja, ka vienu vai divas reizes ir izmēģinājuši e-cigaretes,
  • Zviedrijā ir visaugstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir izmēģinājuši e-cigaretes (14 %), savukārt vismazāk šādu iedzīvotāju ir Slovēnijā (2 %).

4. Nekad nav lietojis(-usi):

  • lielākā daļa respondentu, vidēji 85 %, nekad nav lietojuši e-cigaretes,
  • vismazākais respondentu, kuri nekad nav lietojuši e-cigaretes, īpatsvars ir Lietuvā (68 %), savukārt vislielākais – Rumānijā (96 %).

5. Nenoteiktība:

  • vidēji 1 % respondentu par e-cigarešu lietošanu izteicās nenoteikti.
  • Latvijā un Lietuvā ir visaugstākais nenoteiktības līmenis (5 %), savukārt dažās valstīs, piemēram, Īrijā, neziņoja par nenoteiktību.

2 % ES iedzīvotāju lieto karsējamos tabakas izstrādājumus

Šī diagramma attiecas uz karsējamo tabakas izstrādājumu lietošanu ES.

Teksta versija

Šī diagramma attēlo karsējamo tabakas izstrādājumu lietošanu ES.

1. Pašreizējie lietotāji

Vidēji 2 % respondentu pašlaik lieto karsējamos tabakas izstrādājumus. Lietošanas rādītāji dažādās valstīs atšķiras:

  • plašāka lietošana novērota Kiprā un Lietuvā (5 %), kā arī Spānijā (3 %),
  • dažās valstīs, piemēram, Vācijā un Slovēnijā, pašreizējās lietošanas rādītājs ir niecīgs vai par to nav ziņots.

2. Kādreizējie lietotāji

Aptuveni 1 % respondentu agrāk izmantoja karsējamos tabakas izstrādājumus, bet kopš tā laika ir pārtraucis lietošanu:

  • augstākais rādītājs ir Polijā (7 %),
  • vairākumā citu valstu ziņots par 1–2 % šajā kategorijā.

3. Izmēģināts vienu vai divas reizes

Vidēji 4 % respondentu ziņoja, ka tikai vienu vai divas reizes ir izmēģinājuši karsējamos tabakas izstrādājumus:

  • visvairāk respondentu, kuri izmēģinājuši šos izstrādājumus, ir Bulgārijā (10 %), Spānijā (10 %) un Lietuvā (9 %),
  • retāk par šādu izmēģināšanu ziņots Vācijā un Slovēnijā (1–2 %).

4. Nekad nav lietojis(-usi)

Lielākā daļa respondentu, vidēji 92 %, nekad nav lietojuši karsējamos tabakas izstrādājumus:

  • visaugstākie rādītāji ir Vācijā un Nīderlandē (96 %), un daudzās valstīs, tostarp Igaunijā, Īrijā un Francijā, rādītājs ir pastāvīgi virs 90 %,
  • vismazāk respondentu, kuri nekad nav lietojuši karsējamos tabakas izstrādājumus, ir Latvijā (79 %) un Polijā (80 %).

Nenoteiktība

Neliela daļa (1 %) respondentu visā ES par karsējamo tabakas izstrādājumu izmantošanu izteicās nenoteikti:

  • par augstāko nenoteiktības līmeni ziņots Vācijā (4 %) un Latvijā (6 %).
Temati

Pēdējo reizi pārskatīts: 2024. gada 3. decembris