"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Neto nulles emisiju industrijas akts: Padome un Parlaments panāk vienošanos, lai veicinātu ES zaļo rūpniecību
Šis paziņojums presei tika mainīts 2024. gada 16. februārī, lai pievienotu provizoriskās vienošanās teksta galīgo redakciju.
Padome un Eiropas Parlaments šodien panāca provizorisku vienošanos attiecībā uz regulu par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju produktu izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai; šī regula plašāk pazīstama kā “neto nulles emisiju industrijas akts”. Regulas mērķis ir veicināt ES klimata mērķu sasniegšanai nepieciešamo neto nulles emisiju tehnoloģiju rūpniecisko ieviešanu, izmantojot vienotā tirgus spēku, lai stiprinātu Eiropas līderību rūpniecisko zaļo tehnoloģiju jomā.
Saskaņā ar šodien panākto vienošanos tiks izveidots vienots neto nulles emisiju tehnoloģiju saraksts ar kritērijiem stratēģisku projektu atlasei tajās tehnoloģijās, kas labāk veicinās dekarbonizāciju.
Ar neto nulles emisiju industrijas aktu mēs vēlamies atbalstīt mūsu rūpniecības pārkārtošanos. Neto nulles emisiju industrijas akts ir svarīgs solis, lai izveidotu tīro tehnoloģiju ražošanas veicināšanai nepieciešamo ekosistēmu. Eiropa sāka ceļu uz tīrāku un ilgtspējīgu nākotni Eiropas rūpniecībai. Tagad ir pienācis laiks Eiropai atgūt vadošo lomu pasaules mērogā tīru tehnoloģiju jomā un izveidot konkurētspējīgu un zaļu rūpniecības nozari, kas rada darbvietas.
Jo Brouns, flāmu ekonomikas, inovācijas, darba, sociālās ekonomikas un lauksaimniecības ministrs
Rūpnieciskais ieguldījums virzībā uz klimatneitralitāti
Neto nulles emisiju industrijas akta mērķis ir atvieglot nosacījumus investīcijām zaļajās tehnoloģijās, vienkāršojot atļauju piešķiršanas procedūras un atbalstot stratēģiskus projektus. Tajā arī ir ierosināts atvieglot stratēģisko tehnoloģiju produktu piekļuvi tirgum, uzlabot Eiropas darbaspēka prasmes šajās nozarēs (jo īpaši, izveidojot neto nulles emisiju industrijas akadēmijas) un izveidot platformu, kas ļautu koordinēt ES rīcību šajā jomā.
Inovācijas veicināšanas nolūkā neto nulles emisiju industrijas aktā ir ierosināts izveidot labvēlīgus tiesiskos regulējumus (t. s. “regulatīvās smilškastes”) inovatīvu tehnoloģiju izstrādei, testēšanai un validēšanai.
Progress neto nulles emisiju industrijas akta mērķu panākšanā tiks mērīts ar diviem etalonrādītājiem: panākt, ka ražošana aptver 40 % ES vajadzības stratēģisko tehnoloģiju produktu jomā, un ka tie attīstās salīdzinājumā ar tādu produktu ražošanu pasaulē kā fotoelementu paneļi, vējturbīnas, akumulatori un siltumsūkņi. Priekšlikumā ir arī noteikts konkrēts mērķrādītājs attiecībā uz CO2 oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu – līdz 2030. gadam panākt, ka ikgadējā iesūknēšanas jauda ir vismaz 50 miljoni tonnu.
Galvenie vienošanās elementi
Provizoriskā vienošanās atbalsta neto nulles emisiju industrijas akta galvenos mērķus, kurus Komisija bija ierosinājusi mazāk nekā pirms gada, vienlaikus ieviešot vairākus uzlabojumus, piemēram, racionalizētus noteikumus par būvniecības atļauju procedūrām, neto nulles emisiju rūpniecisko ieleju izveidi un lielāku skaidrību par publiskā iepirkuma un izsoļu kritērijiem.
Darbības joma un tehnoloģiju saraksti
Paredzēts, ka jaunā regula nodrošinās vieglākus nosacījumus un noteiktību investoriem un neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektu virzītājiem. Projekti, kas atzīti par tādiem, kuriem ir lielāks dekarbonizācijas potenciāls, gūs labumu no paātrinātām atļauju piešķiršanas procedūrām būvniecībai vai paplašināšanai un norādījumiem par piekļuvi finansējumam.
Ņemot vērā to, ka dalībvalstīm ir tiesības izvēlēties starp dažādiem enerģijas avotiem, tām nebūs pienākuma atzīt par stratēģiskiem tādus projektus, kas saistīti ar tehnoloģiju, kura nav pieņemta kā daļa no to energoresursu struktūras.
Ātrs atļauju piešķiršanas process
Termiņš atļaujas izsniegšanai lielu neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektu būvniecībai vai paplašināšanai (vairāk nekā 1 gigavats), kā arī tādu projektu būvniecībai vai paplašināšanai, kurus nemēra gigavatos, būs ne vairāk kā 18 mēneši. Mazākiem projektiem (mazāk nekā 1 gigavats) atļaujas izsniegšanas termiņš būs 12 mēneši. Stratēģiskiem projektiem tiks noteikti īsāki termiņi. Turklāt neatkarīgi no termiņiem procedūra nodrošinās, ka šādi projekti ir droši, neapdraudēti un vides ziņā ilgtspējīgi un ka tie atbilst vides, sociālajām un drošības prasībām.
Rūpnieciskās ielejas
Gaidāmā regula veicinās neto nulles emisiju projektu paātrinājuma “ieleju” attīstību (teritorijas, kurās koncentrējas vairāki uzņēmumi, kas izmanto konkrētu tehnoloģiju). Šo ieleju mērķis ir izveidot neto nulles emisiju rūpnieciskās darbības kopas, lai palielinātu ES kā ražošanas darbībām piemērotas vietas pievilcību un lai vēl vairāk racionalizētu administratīvās procedūras neto nulles emisiju izgatavošanas jaudas izveidei. Tās veicinās reģionu reindustrializāciju.
Publiskais iepirkums
Noteikumi, kas reglamentē to, kā publiskās iestādes iegādāsies preces, būvdarbus un pakalpojumus, kas saistīti ar stratēģiskām neto nulles emisiju tehnoloģijām, ir izstrādāti tā, lai labāk nodrošinātu, ka prasības ir pārredzamas, īstenojamas un saskaņotas un ka šo tehnoloģiju piegāde ES ir dažādota, vienlaikus saglabājot pietiekamu elastību līgumslēdzējām iestādēm.
Akts, par kuru šodien panākta vienošanās, reglamentē tādu shēmu izmantošanu, kas stimulē neto nulles emisiju tehnoloģiju produktu iegādi, un nosaka ieguldījumu ilgtspējas un noturības stiprināšanā publiskā iepirkuma procedūrās. Ieguldījums vidiskās ilgtspējas jomā būs obligāta minimālā prasība, savukārt ieguldījums noturības stiprināšanā tiks piemērots, ja attiecībā uz konkrētu stratēģisko neto nulles emisiju tehnoloģiju (vai tās komponentiem) ir vairāk nekā 50 % atkarība no trešās valsts. Šo kritēriju apsvērs tikai tad, ja Komisija vispirms būs novērtējusi katras tehnoloģijas atkarības līmeni no konkrētas trešās valsts.
Ja ieguldījuma noturības un ilgtspējas stiprināšanā piemērošanas rezultātā rodas nesamērīga izmaksu atšķirība vai ja nav iesniegts neviens piemērots piedāvājums vai pieprasījums, līgumslēdzējas iestādes var nolemt šos kritērijus nepiemērot.
Atjaunīgo energoresursu apguvi veicinošas izsoles
Provizoriskā vienošanās paredz, ka tad, ja dalībvalsts plāno izsoli atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju izvēršanai, tā varēs piemērot gan pirmskvalifikācijas, gan piešķiršanas kritērijus, kas nav saistīti ar cenu, piemēram, vidiskā ilgtspēja, ieguldījums inovācijā vai energosistēmu integrācijā. Minētie kritēriji būs jāpiemēro vismaz 30 % no apjoma, ko gadā izsola katra dalībvalsts.
Komisija noteiks iepirkuma un izsoļu kritērijus un pārskatīs izsolīto apjomu, ņemot vērā sistēmas darbības novērtējumu.
Turpmāki pasākumi
Ar Eiropas Parlamentu panāktā provizoriskā vienošanās abām iestādēm tagad ir jāapstiprina un oficiāli jāpieņem.
Vispārīga informācija
Neto nulles emisiju industrijas akts kopā ar Kritiski svarīgo izejvielu aktu un elektroenerģijas tirgus modeļa reformu ir viena no trim likumdošanas pamatiniciatīvām Zaļā kursa industriālajā plānā ar mērķi uzlabot Eiropas neto nulles emisiju industrijas konkurētspēju un atbalstīt ātru pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.
Valstu vai valdību vadītāji 2023. gada 26. un 27. oktobra secinājumos aicināja Padomi un Eiropas Parlamentu ātri vienoties par neto nulles emisiju industrijas aktu, lai jauno likumprojektu pabeigtu līdz pašreizējā likumdošanas cikla beigām.
Komisija priekšlikumu iesniedza 2023. gada 16. martā. Eiropas Parlaments savu nostāju pieņēma 2023. gada 21. novembrī, un Padome savu vispārējo nostāju pieņēma 2023. gada 7. decembrī.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Ar neto nulles emisiju industrijas aktu mēs vēlamies atbalstīt mūsu rūpniecības pārkārtošanos. Neto nulles emisiju industrijas akts ir svarīgs solis, lai izveidotu tīro tehnoloģiju ražošanas veicināšanai nepieciešamo ekosistēmu. Eiropa sāka ceļu uz tīrāku un ilgtspējīgu nākotni Eiropas rūpniecībai. Tagad ir pienācis laiks Eiropai atgūt vadošo lomu pasaules mērogā tīru tehnoloģiju jomā un izveidot konkurētspējīgu un zaļu rūpniecības nozari, kas rada darbvietas.