"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ekonomikas un finanšu padome, 2026. gada 10. jūlijs
Galvenie rezultāti
Uzkrājumu un investīciju savienība
Vienprātīgā apņemšanās, kuru šodien pauda ministri, atspoguļo stingro politisko gribu šogad panākt vienošanos par tirgus un integrācijas uzraudzības paketi, un ar to tiek atzīts, ka, lai to panāktu, būs vajadzīgs dalībvalstu kompromiss. Esmu pārliecināts, ka varam panākt tādu vienošanos, kas būs labvēlīgs iznākums visām dalībvalstīm un kas nodrošinās, ka ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir pieejami dziļāki un efektīvāki kapitāla tirgi.
Īrijas premjerministra vietnieks (Tánaiste) un finanšu ministrs Saimons Heriss
Ministri apmainījās viedokļiem par tirgus integrācijas un uzraudzības paketi, kas ir būtisks uzkrājumu un investīciju savienības elements. Vienošanās par šo paketi ir viens no mērķiem ceļvedī “Viena Eiropa, viens tirgus”.
Pamatojoties uz prezidentvalsts orientējošo piezīmi, ministri pauda skaidru politisku apņemšanos līdz oktobrim panākt stingru un vērienīgu Padomes nostāju sarunās par paketi un kopumā vienojās par galvenajiem politikas jautājumiem, kas jāatrisina, lai šo mērķi sasniegtu.
Dalībvalstis izklāstīja savas prioritātes gaidāmajām sarunām. ECOFIN padome ņēma vērā viedokļu apmaiņu, un prezidentvalsts apsvērs izvirzītos jautājumus, vienlaikus turpinot ievērot ministru apstiprināto grafiku.
Padome pilnvaroja tehniskās darba grupas pastiprināt darbu, lai palīdzētu sasniegt ES valstu finanšu ministru izvirzītos mērķus.
Tirgus integrācijas un uzraudzības tiesību akta projekta mērķis ir padziļināt ES kapitāla tirgu integrāciju, likvidējot šķēršļus pārrobežu investīciju darbībām un stiprinot uzraudzības efektivitāti. Savukārt tam, mobilizējot privātos uzkrājumus, vajadzētu veicināt ES konkurētspēju.
Noteikumu projektā jo īpaši ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) lomu, tostarp, pastiprinot tās lomu ES līmeņa uzraudzībā saistībā ar būtiskiem tirgus aktoriem, piemēram, nozīmīgiem centrālajiem darījumu partneriem, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, tirdzniecības vietām un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, un reformējot tās pārvaldību.
Prezidentvalsts Īrija iepazīstināja ar otrā pusgada darba programmu ekonomikas un finanšu jomā.
Konkrēti, prezidentvalsts Īrija paziņoja, ka tās darba pamatā būs trīs visaptverošas prioritātes: konkurētspēja, vērtības un drošība – atbilstīgi ES Stratēģiskajai programmai 2024.–2029. gadam.
Ekonomikas un finanšu jomā Īrija galveno uzmanību pievērsīs tam, kā stiprināt ES konkurētspēju, noturību un spēju reaģēt uz arvien sarežģītāku ģeopolitisko un ekonomisko vidi.
Mūsu prezidentūras prioritātes atspoguļo ne tikai galvenos izaicinājumus, ar kuriem saskaras ES, bet arī iespējas, kas pastāv, ja Eiropa rīkojas vienoti. Esmu noteicis vērienīgu darba programmu šā gada atlikušajai daļai atbilstīgi ceļvedī “Viena Eiropa, viens tirgus” izvirzītajiem mērķiem. Lai gūtu panākumus, visām dalībvalstīm un katrai iestādei būs jāapvieno spēki smagā darbā un kompromisa garā. Īrija savukārt ir gatava dot savu artavu, lai virzītu uz priekšu notiekošo darbu pie drošas un konkurētspējīgas ES, kuras centrā ir Eiropas vērtības.
Īrijas premjerministra vietnieks (Tánaiste) un finanšu ministrs Saimons Heriss
Ministri nolēma sākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz Bulgāriju. Viņi arī pieņēma Bulgārijai adresētu ieteikumu, kurā izklāstīta neto izdevumu virzība un grafiks, kas būtu jāievēro, lai līdz 2029. gadam pārmērīgo budžeta deficītu novērstu.
Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras mērķis ir panākt, lai ES dalībvalstis atgrieztos pie valdības budžeta disciplīnas ievērošanas vai turpinātu šo disciplīnu ievērot. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu šo procedūru sāk, ja kādā no dalībvalstīm valdības budžeta deficīts pārsniedz atsauces vērtību, proti, 3 % no IKP.
Šodien pieņemtais Padomes lēmums sākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir saistīts ar Bulgārijas prognozēto 2026. gada valdības budžeta deficītu, kas ir 4,1 % no IKP un kas, paredzams, 2027. gadā joprojām pārsniegs 3 % no IKP. Tas, ka Bulgārija izmanto Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto valsts izņēmuma klauzulu attiecībā uz aizsardzības izdevumiem, pilnībā neizskaidro 3 % robežvērtības pārsniegšanu.
Padome ieteikumā norāda, ka Bulgārijai tāpēc būtu efektīvi jārīkojas un līdz 2026. gada 15. oktobrim jānāk klajā ar deficīta samazināšanai nepieciešamajiem pasākumiem. Bulgārijai būtu arī jānodrošina, ka tās neto izdevumu nominālā kumulatīvā pieauguma temps 2026. gadā nepārsniedz 4,2 %, 2027. gadā – 7,7 %, 2028. gadā – 11,4 % un 2029. gadā – 15 %.
Padome saistībā ar 2026. gada Eiropas pusgada procesu pieņēma ieteikumus par katras dalībvalsts ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku.
Šogad konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (KVAI) īpašs uzsvars ir likts uz konkurētspēju, enerģētisko drošību, ekonomisko drošību, aizsardzības gatavību un sociālo taisnīgumu.
Šajā sakarā dalībvalstis tiek mudinātas virzīt uz priekšu svarīgākās prioritātes konkurētspējas atbalstam, nodrošināt kohēzijas politikas fondu ātru īstenošanu un turpināt reformas un investīcijas, ko atbalsta saskaņā ar atveseļošanas un noturības mehānismu.
Citos vairāk ar fiskālo jomu saistītos ieteikumos galvenā uzmanība pievērsta dalībvalstu virzībai uz stabilu publisko finanšu nodrošināšanu vai saglabāšanu un piesardzīgai ar enerģētiku saistīto pasākumu īstenošanai ES ekonomikas pārvaldības noteikumu ietvaros.
Padome arī apstiprināja secinājumus par 2026. gada padziļinātajiem pārskatiem makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras ietvaros. Šīs procedūras mērķis ir konstatēt, novērst un pārvarēt iespējami kaitīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt ekonomikas stabilitāti attiecīgajā dalībvalstī, eurozonā vai ES kopumā.
Padome šodien apstiprināja jaunu Ungārijas atveseļošanas un noturības plānu (ANP).Jaunajam plānam būtu jāļauj izmaksāt Ungārijai 10 miljardus EUR, ko veido aptuveni 6,5 miljardi EUR dotācijās un aptuveni 3,5 miljardi EUR aizdevumos.
Šodienas apstiprinājums ir sniegts, ņemot vērā to, ka Ungārija nesen iesniedza jaunu plānu pēc kavēšanās sava iepriekšējā plāna galveno atskaites punktu izpildē, jo tos vairs nebija iespējams izpildīt sakarā ar enerģijas cenu svārstīguma izraisīto izmaksu pieaugumu, negaidītām ģeopolitisko apstākļu izmaiņām, neparedzētām īstenošanas grūtībām, kavēšanos laika ierobežojumu vai plānošanas spiediena dēļ, kā arī citām norisēm.
Vienlaikus ministri apstiprināja mērķtiecīgus grozījumus Kipras, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes un Slovēnijas valsts plānos.
Atveseļošanas un noturības plānos ir noteiktas valstu reformu un investīciju programmas saistībā ar atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM), kas ir centrālais elements ES pagaidu instrumentā “NextGenerationEU”, kura mērķis ir veicināt un paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos dalībvalstīs, vienlaikus palielinot noturību, kohēziju un ilgtspējīgu izaugsmi.
Lai varētu izmantot mehānisma priekšrocības, dalībvalstīm Komisijai ir jāiesniedz atveseļošanas un noturības plāni (ANP), kuros izklāstītas reformas un investīcijas, ko tās plāno īstenot līdz 2026. gada augusta beigām.
Līdz šim no ANM ir izmaksāti aptuveni 429 miljardi EUR.
Padome noteica maksimālo neto izdevumu virzību Nīderlandei, kas ir būtisks elements tās vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā.
Saskaņā ar ES ekonomikas pārvaldības sistēmu, kas ir spēkā kopš 2024. gada aprīļa beigām, dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus, kas aptver četrus līdz piecus gadus, atkarībā no vēlēšanu cikla tajās.
Plāni ir ES jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas stūrakmens, kas ietver dalībvalstu fiskālo trajektoriju kopā ar paredzētajām reformām un investīcijām.
Padomes noteiktās neto izdevumu trajektorijas ir vissvarīgākais ES līmeņa budžeta uzraudzības darbības rādītājs. Šis budžeta ierobežojums noteiks Nīderlandes valsts fiskālo politiku līdz 2030. gadam un palīdzēs noteikt, vai tā saglabā stabilas finanses.
Balstoties uz jaunāko Komisijas sniegto informāciju, ministri apmainījās viedokļiem par pašreizējo stāvokli saistībā ar ekonomisko un finansiālo ietekmi, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu. Šis ir ECOFIN darba kārtībā regulāri iekļauts punkts.
