"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome – pēc Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas (Dmytro Kuleba) uzstāšanās, kurš personīgi pievienojās ES ārlietu ministriem, – apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu. Ukrainas ārlietu ministrs informēja ES valstu ministrus par jaunākajiem notikumiem uz vietas un uzsvēra, ka Ukraina pašlaik ir apņēmības pilna cīnīties divās frontēs: militārajā frontē – jo Putins pirms ziemas cenšas savam karam dot jaunu impulsu un atbalstīt savu kandidatūru prezidenta amatam, – un savā ceļā uz pievienošanos ES.
Augstais pārstāvis apstiprināja, ka viņš jau ir sācis dialogu un ekspertu konsultācijas ar Ukrainu par turpmākajām drošības saistībām, uzsverot, ka ES ir ne tikai Ukrainai jāsniedz operatīvais militārais atbalsts, bet arī jāstrādā pie paredzama ilgtermiņa finansējuma.
Pārliecinošs ministru vairākums izteicās ļoti skaidri: šis nav brīdis, kad vājināt mūsu atbalstu Ukrainai, gluži pretēji, šis ir brīdis, kad to palielināt un paātrināt. Lai to paveiktu, mums jāsaglabā vienotība. Mums ir jāstiprina mūsu aizsardzības industrija, lai palīdzētu Ukrainai attīstīt savu aizsardzības industriju. Mums ir jāvienojas par 8. EMM paketi un jaunu EMM papildinājumu 5 miljardu EUR apmērā.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Gaidāms, ka Eiropadome savā decembra sanāksmē sniegs norādes par drošības saistībām.
Augstais pārstāvis informēja Padomi par darbu, kas kopā ar Eiropas Komisiju veikts saistībā ar ieņēmumiem, kas gūti no imobilizētiem Krievijas aktīviem. Priekšlikumi tuvākajās dienās tiks iesniegti Padomei.
Ārlietu padomē notika diskusija par situāciju Izraēlā un reģionā, ņemot vērā karadarbības atsākšanos un tās paplašināšanos uz Gazas dienvidu daļu.
Ministri apsprieda katastrofālo situāciju, kādā Gazā atrodas civiliedzīvotāji, un nepieņemamo situāciju, ka teroristi ir sagrābuši ķīlniekus.
Šajā sakarā Augstais pārstāvis uzsvēra, ka cilvēku ciešanas Gazā ir vēl nepieredzēts izaicinājums starptautiskajai sabiedrībai. Bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits ir no 60 % līdz 70 % no visiem nāves gadījumiem, un 85 % iedzīvotāju – aptuveni 1,9 miljoni cilvēku – ir pārvietoti valsts iekšienē.
Mūs satrauc ekstrēmistu kolonistu vardarbība Rietumkrastā. Mums ir arī bažas par to, ka Izraēlas valdība ir apstiprinājusi vēl 1700 mājokļu būvniecību Austrumjeruzalemē, lai paplašinātu apmetnes, – mēs uzskatām, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tas ir nelikumīgi. Mēs nosodām šo lēmumu.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Ņemot vērā iepriekš minēto, ES atkārtoti apstiprināja, ka tās finansiālais atbalsts Palestīniešu pašpārvaldei ir jāturpina. Augstais pārstāvis pauda, ka pēc ES palīdzības pārskatīšanas, kurā netika atrasti ne pierādījumi par ES noteikumu pārkāpumiem, ne par terorisma finansēšanu vai naida un antisemītisma veicināšanu, ministri ir ļoti skaidri norādījuši Komisijai, ka ātri būtu jāpiešķir ES ikgadējais finansējums Palestīniešu pašpārvaldei.
Augstais pārstāvis ierosināja Ārlietu padomei elementu kopumu, lai virzītu ES rīcību:
nedrīkst notikt ne Gazas civiliedzīvotāju piespiedu pārvietošana, ne Izraēlas īstenota joslas okupācija;
izvērst turpmāku rīcību pret “Hamās”, tostarp ar ierobežojošiem pasākumiem;
sekojot Amerikas Savienoto Valstu piemēram, strādāt pie tā, lai noteiktu ierobežojošus pasākumus pret ekstrēmistu kolonistiem Rietumkrastā;
efektīvi izmantot ES KDAP misijas uz vietas – “EUPOL COPP” un “EUBAM Rafah”.
Augstais pārstāvis cieši strādās kopā ar ES īpašo pārstāvi Tuvo Austrumu miera procesā, lai iesniegtu Padomei priekšlikumus par to, kā turpināt politisko procesu, nodrošināt pārvaldību Gazā un strādāt pie divu valstu risinājuma.
Ārlietu padomē notika diskusija par Sāhelu, kur situācija drošības un pārvaldības ziņā pasliktinās. Militārās huntas nostiprina savu varu, vienlaikus ierobežojot brīvības un likvidējot demokrātijas institūtus, un tuvinās Krievijai.
Padome pieņēma zināšanai Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) 10. decembrī notikušā samita rezultātus un apstiprināja savu pastāvīgo atbalstu tā mediācijas centieniem.
Ministri vienojās par vairākiem pamatprincipiem, uz kuru pamata tiks pārskatīta ES rīcība reģionā un pielāgoti ES instrumenti.
Turklāt Padome oficiāli uzsāka jaunu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) iniciatīvu, lai atbalstītu Gvinejas līča Rietumāfrikas valstis (Kotdivuāru, Ganu, Togo un Beninu), pamatojoties uz to pieprasījumu un vienojoties ar tām.
Neformālas brokastis ar Armēnijas ārlietu ministru
ES Ārlietu padome rīkoja neoficiālu viedokļu apmaiņu ar Armēnijas ārlietu ministru Araratu Mirzojanu (Ararat Mirzoyan) un apsprieda, kā stiprināt ES un Armēnijas attiecības, ES atbalstu Armēnijai un Armēnijas un Azerbaidžānas attiecību normalizācijas perspektīvas.
Kā pirmo soli šajā ciešākā sadarbībā ES stiprinās savu civilo KDAP misiju Armēnijā, pastiprinot savu klātbūtni uz vietas, proti, personāla skaitu palielinot no 138 līdz 209, un tādējādi apliecinot ES apņemšanos attiecībā uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas stabilitāti.
Pārliecinošs ministru vairākums izteicās ļoti skaidri: šis nav brīdis, kad vājināt mūsu atbalstu Ukrainai, gluži pretēji, šis ir brīdis, kad to palielināt un paātrināt. Lai to paveiktu, mums jāsaglabā vienotība. Mums ir jāstiprina mūsu aizsardzības industrija, lai palīdzētu Ukrainai attīstīt savu aizsardzības industriju. Mums ir jāvienojas par 8. EMM paketi un jaunu EMM papildinājumu 5 miljardu EUR apmērā.
