"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ārlietu padome pēc Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas (Dmytro Kuleba) uzstāšanās, kurš ar videokonferences starpniecību informēja ES valstu ārlietu ministrus par jaunākajiem notikumiem uz vietas, apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Neraugoties uz pastāvīgiem Krievijas uzbrukumiem, Ukraina gūst būtiskus militārus panākumus, jo īpaši Melnajā jūrā. Tomēr Krievija ir saasinājusi raķešu un dronu uzbrukumus civilajiem mērķiem Ukrainā un joprojām apdraud Eiropu.
Tādēļ Padomes diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta nepieciešamībai turpināt sniegt palīdzību Ukrainai, tostarp militāro atbalstu.
Ministri vienojās, ka šis nav brīdis, lai vājinātu mūsu atbalstu Ukrainai. Gluži pretēji: šis ir brīdis, lai to darītu vairāk un ātrāk. Ar finanšu resursiem, militāro ekipējumu, apmācot karavīrus un [nodrošinot] visu Ukrainai nepieciešamo, lai tā varētu aizsargāties.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Gatavojoties Eiropadomes ārkārtas sanāksmei, kas paredzēta 1. februārī, ministri apsprieda veidus, kā palīdzēt Ukrainai, sniedzot lielāku un paredzamu palīdzību. Augstais pārstāvis pauda cerību, ka ES spēs panākt vienošanos par piecu miljardu EUR papildinājumu no Eiropas Miera mehānisma un par “Ukrainas palīdzības fonda” izveidi, lai apmierinātu Ukrainas vissteidzamākās vajadzības.
Attiecībā uz imobilizētajiem Krievijas aktīviem es uzskatu, ka mums ir politiska vienošanās pabeigt darbu, pamatojoties uz decembrī iesniegto priekšlikumu, galveno uzmanību pievēršot ieņēmumiem, jeb negaidītai papildu peļņai.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Situācija Tuvajos Austrumos
Ārlietu padomē notika diskusijas par situāciju Tuvajos Austrumos un atsevišķa viedokļu apmaiņa par šo jautājumu ar Izraēlas ārlietu ministru Izraēlu Kacu (Israel Katz), Saūda Arābijas ārlietu ministru Faisalu bin Farhanu al Saūdu (Faisal bin Farhan Al Saud), Jordānijas ārlietu ministru Aimanu Safādī (Ayman Safadi), Ēģiptes ārlietu ministru Samehu Šukrī (Sameh Shoukry), Arābu valstu līgas ģenerālsekretāru Ahmedu Abulgeitu (Ahmed Aboul Gheit), kā arī ar Palestīniešu pašpārvaldes ārlietu ministru Rijadu al Maliki (Riyad al-Maliki).
Pirmajā diskusijā ar ministru Kacu ES ministri vienojās, ka katastrofālā situācija Gazā – pieaugošais nāves gadījumu skaits civiliedzīvotāju vidū, plaši izplatīts bads, nopietns humānās palīdzības piegāžu un piekļuves trūkums un izraēliešu ķīlnieki, kas tiek turēti gūstā vairāk nekā 100 dienas, – ir absolūta un vissteidzamākā prioritāte.
Lielāks palestīniešu tautas posts un grūtības, kā arī lielāks nogalināto skaits nepalīdzēs sakaut Hamās un tās ideoloģiju. Gluži pretēji – Izraēlai tas nenesīs lielāku drošību.
Tāpēc mums kopā ar starptautiskajiem partneriem ir jādivkāršo centieni, lai pārietu no nāvējošas konfrontācijas uz risinājumu.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Pēc tam ES ministri rīkoja pusdienu diskusiju ar iniciatīvas “Miera diena” reģionālajiem partneriem – Saūda Arābiju, Jordāniju, Ēģipti un Arābu valstu līgu.
Viņi vienojās, ka ir jāatbalsta UNRWA (Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūra Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos), un runāja par pēckara Gazu, kopīgiem centieniem atjaunot politisko procesu virzībā uz divu valstu risinājumu un darbu, lai sagatavotu miera konferenci un visaptverošu reģionālu miera plānu.
Treškārt, ES ministri apspriedās arī ar palestīniešu ārlietu ministru al-Maliki, atkārtoti paužot ES stingro atbalstu palestīniešu tautai un Palestīniešu pašpārvaldei.
Visbeidzot, Augstais pārstāvis dalījās ar ES dalībvalstīm idejās par ES iekšējām diskusijām attiecībā uz visaptverošu pieeju miera procesa atsākšanai Tuvajos Austrumos, pamatojoties uz darbu, kas paveikts saistībā ar iniciatīvu ”Miera diena”. Augstais pārstāvis ierosināja jo īpaši darboties, lai sagatavotu miera konferenci nolūkā nākotnē Izraēlas un Palestīnas konfliktu risināt visaptverošā veidā.
Citi aspekti, par kuriem ministri apspriedās: sankcijas pret vardarbīgiem ekstrēmistu kolonistiem Rietumkrastā, pastāvošā spriedze uz Izraēlas un Libānas robežas un Sarkanajā jūrā un pēdējā laikā vērojamais vardarbības vilnis, kas visā reģionā un Dienvidāzijā ir radījis daudzus civiliedzīvotāju upurus.
Azerbaidžāna un Armēnija
Aktuālo notikumu sadaļā Ārlietu padome pievērsās Azerbaidžānai un Armēnijai. Padome pauda solidaritāti Francijai saistībā ar tās diplomātu izraidīšanu un nesenajiem uzbrukumiem medijiem. Ministri vienojās, ka Azerbaidžānai ir jāatgriežas pie konstruktīvām miera un normalizācijas sarunām ar Armēniju.
Jebkādi Armēnijas teritoriālās integritātes pārkāpumi ir nepieņemami un smagi ietekmēs attiecības ar ES.
Padomes secinājumi
Padome apstiprināja secinājumus par ES prioritātēm ANO cilvēktiesību forumos 2024. gadā.
Ministri vienojās, ka šis nav brīdis, lai vājinātu mūsu atbalstu Ukrainai. Gluži pretēji: šis ir brīdis, lai to darītu vairāk un ātrāk. Ar finanšu resursiem, militāro ekipējumu, apmācot karavīrus un [nodrošinot] visu Ukrainai nepieciešamo, lai tā varētu aizsargāties.
