Tieslietu un iekšlietu padome, 12.–13.10.2017., 2017. gada 12. un 13. oktobris

Galvenie rezultāti, 13. oktobris

Šengenas Robežu kodekss

Notika ministru pirmā viedokļu apmaiņa par Eiropas Komisijas priekšlikumu grozīt Šengenas Robežu kodeksu. Tas attiecas uz noteikumiem par iekšējās robežkontroles pagaidu atjaunošanu. Tagad diskusijas par šo priekšlikumu tiks turpinātas tehniskā līmenī.

Ministri arī pieņēma zināšanai Komisijas ieteikumu attiecībā uz pašreizējo noteikumu īstenošanu.

"Šengenas zonas radītie ieguvumi nav apstrīdami, un mums ir jāatrod labākais veids, kā šos sasniegumus nosargāt, tajā pašā laikā jābūt gataviem reaģēt uz jauniem apdraudējumiem, ar ko saskaras dažas dalībvalstis. Šodien mums bija labas un godīgas debates, un tagad mēs priekšlikumu izskatīsim sīkāk."

Andress Anvelts, Igaunijas iekšlietu ministrs

Terorisma apkarošana

Ministri apmainījās viedokļiem par to, kā uzlabot sadarbību starp tiesībaizsardzības un izlūkošanas dienestiem terorisma apkarošanas jomā, vienlaikus pilnībā respektējot faktu, ka valsts drošība ir tikai dalībvalsts atbildībā.

Migrācijas un patvēruma jautājumi

Ministri neoficiāli apsprieda nozīmi, kāda pārmitināšanai varētu būt ES kopējā migrācijas pārvaldībā un patvēruma politikā, ņemot vērā nesen pieņemto Komisijas ieteikumu.

Padome arī pieņēma zināšanai progresu, kas gūts visos septiņos leģislatīvajos dosjē, kas kopā veido kopējas Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) reformu.

• Par vienu no priekšlikumiem (ES Patvēruma aģentūra) 2017. gada jūnijā tika panākta plaša politiska vienošanās ad referendum ar Eiropas Parlamentu.
• Par diviem dosjē (Eurodac un Kvalifikācijas regula) sarunas ar Eiropas Parlamentu vēl turpinās.
• Par vēl diviem priekšlikumiem (Pārmitināšanas regula un Uzņemšanas apstākļu direktīva) prezidentvalsts cenšas iegūt Padomes pilnvarojumu un, ja iespējams, līdz gada beigām sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu.
• Padomes darba sagatavošanas struktūrās virzās uz priekšu darbs pie vēl viena dosjē (Patvēruma procedūru regula).
• Attiecībā uz solidaritāti un atbildību (Dublina) centieni rast kopīgu pieeju ir pavirzījušies, balstoties uz iepriekšējās prezidentūrās paveikto.

Galvenie rezultāti, 12. oktobris

Eiropas Prokuratūra

Regulu, ar ko izveido Eiropas Prokuratūru (EPPO), pieņēma dalībvalstis, kuras piedalās ciešākā sadarbībā. Eiropas Prokuratūra būs atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un apsūdzības celšanu pret tādu noziedzīgo nodarījumu veicējiem, kas apdraud Savienības finanšu intereses. Tā apvienos Eiropas un valstu tiesībaizsardzības centienus cīņā pret krāpšanu attiecībā uz ES.

• 20 dalībvalstis apstiprina Eiropas Prokuratūras izveidi (paziņojums presei, 12.10.2017.)

Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

Ministri apsprieda ierosināto regulu, ar kuru, izveidojot centralizētu sistēmu, paredzēts paplašināt Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS). Lielākā daļa dalībvalstu piekrita, ka sistēmā būtu jāietver informācija par notiesātiem trešo valstu valstspiederīgajiem, pat ja attiecīgajai personai ir arī ES valstspiederība. Ministri apspriedās arī par kritērijiem pirkstu nospiedumu ievadīšanai ECRIS sistēmā. Lai gan vairāki ministri pauda uzskatu, ka kritēriji brīvības atņemšanai par tīšu noziedzīgu nodarījumu ir līdzsvarots kompromiss, tomēr darbs pie šā jautājuma ir jāturpina.

Ministriem bija arī politikas debates saistībā ar ierosināto regulu par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu, un viņi plaši atbalstīja preventīvās konfiskācijas sistēmu iekļaušanu regulas darbības jomā, ja vien konfiskācijas rīkojums ir nepārprotami saistīts ar noziedzīgām darbībām un ja tiek piemērotas attiecīgās procesuālās garantijas.

"Eiropas Savienība pilsoņu dzīvi atvieglo, bet tā arī daudz strādā pie tā, lai nodrošinātu, ka noziedznieki Savienības radītos ieguvumus neizmanto ļaunprātīgi. Lai to panāktu, svarīga ir sadarbība krimināllietās, tostarp dalīšanās ar informāciju par notiesājošiem spriedumiem un iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpēja atzīšana. Šie instrumenti ļaus mums nodrošināt, ka noziedznieki nevar vienkārši aizbēgt no savas pagātnes, pārceļoties uz citu valsti vai pārvietojot savus aktīvus pāri robežām, un savas darbības turpināt."

Urmass Reinsalu, Igaunijas tieslietu ministrs

Pamattiesības

Padome pieņēma secinājumus par Pamattiesību hartas piemērošanu 2016. gadā. Šajos secinājumos ir apskatīti daži no svarīgākajiem jautājumiem, piemēram, cīņa pret rasismu un vardarbību pret sievietēm.

• Padomes secinājumi par ES Pamattiesību hartas īstenošanu 2016. gadā