Droni: ES aviācijas drošības reforma

Bezpilota gaisa kuģi jeb droni pārstāv strauji attīstošos aviācijas nozari, kam ir liels potenciāls radīt jaunas darbvietas un ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā. Tāpēc ES pieņēma regulu nolūkā panākt bezpilota tālvadības gaisa kuģu drošu integrēšanu Eiropas gaisa telpā.

Regula nosaka kopīgus noteikumus civilās aviācijas drošības jomā un pārskata pilnvaras Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA). Ar jauno EASA regulu aizstāj tiesisko regulējumu, kas pastāv kopš 2008. gada.

2018. gada 26. jūnijā Padome pieņēma jaunos noteikumus, kas ir samērīgi un uz risku balstīti un kas ES aviācijas nozarei dos iespēju izaugsmei un padarīs to konkurētspējīgāku.

• Panākt dronu drošu izmantojumu: Padome apstiprina EASA reformu (paziņojums presei, 26.06.2018.)
• Regula par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā
• Jaunā "EASA regula" ("ES Oficiālais Vēstnesis")

Jaunie noteikumi, piemēram, attiecas uz reģistrācijas robežvērtību dronu operatoriem – operatoriem vajadzētu būt reģistrētiem, ja viņu dronu kinētiskā enerģija sadursmē ar cilvēku var pārsniegt 80 džoulus.

Kāpēc mums tas ir vajadzīgs?

Lai gan daži droni ir tikpat smagi un tikpat ātri kā lidmašīnas, tie var būt arī ļoti mazu elektrisku "rotaļlietu" veidolā, kuras ir plaši pieejamas patērētājiem.

Pēc 2008. gada Eiropas Savienībai problēmas regulējuma jomā radās mazāko dronu dēļ, jo tās kompetence bija ierobežota, aptverot tikai bezpilota gaisa kuģus svarā virs 150 kilogramiem.

Uz vieglākiem droniem attiecās tikai valstu drošības noteikumi, kas bija atšķirīgi un sadrumstaloti pa visu ES. Turklāt galvenie aizsardzības pasākumi netika piemēroti saskaņoti.

• Droni – bieži uzdotie jautājumi (Eiropas Komisija)

Aviācijas noteikumu reforma bija nepieciešama arī tāpēc, ka tiek lēsts, ka ES gaisa satiksme nākamajos 20 gados palielināsies par 50 %.

Eiropas Komisija prognozē, ka līdz 2035. gadam Eiropas dronu nozarē tiks panākts, ka:

• tajā ir tieši nodarbināti vairāk nekā 100 000 cilvēku,
• tās radītā ekonomiskā ietekme pārsniegs 10 miljardus euro gadā, galvenokārt pakalpojumu jomā.

Vēršoties plašumā dronu izmantošanai, pieaugs arī nepieciešamība panākt līdzsvaru starp to sniegtajām priekšrocībām un problēmām. Piemēram, bezpilota gaisa kuģi var radīt pievienoto vērtību, ja tos izmanto, lai vāktu un interpretētu datus dažādās ekonomikas nozarēs. Tomēr droni var arī radīt atbildību saistībā ar datu aizsardzību, privātumu, troksni un CO2 emisijām.

Dronu izmantošana: EASA ieteikumi

Kā rīkoties:

• vienmēr paturiet dronu savā redzeslokā
• izplānojiet savu lidojumu un izvēlēties klaju vietu
• ja vēlaties dronu izmantot algotam darbam, iegūstiet atļauju
• rūpīgi izlasiet ražotāja instrukcijas

Kā nerīkoties:

• neveiciet lidojumu tādā veidā, kas var kādu apdraudēt
• neveiciet lidojumu pāri galvām vai tuvāk nekā 50 metru attālumā no cilvēkiem, īpašumiem vai transportlīdzekļiem
• neveiciet lidojumu augstāk par 150 metriem no zemes
• turieties drošā attālumā no lidostām un helikopteru laukumiem

• Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA)

Plašāka informācija

Eiropas Komisija 2019. gada 12. martā pieņēma ES noteikumus, kuros nosaka tehniskās prasības droniem.

Saskaņā ar "EASA regulu" jaunajos noteikumos ir paredzēti pamatprincipi drošības, drošuma, privātuma un personas datu aizsardzības garantēšanai. To mērķis ir arī mazināt birokrātiju un stimulēt inovāciju.

Ar regulu ir arī likvidēti daži noteikumi, kuru dēļ varētu apsīkt uzņēmējdarbība. Sagaidāms, ka ar to tiks nodrošināta juridiskā noteiktība nozarei, kurā darbojas daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī jaunuzņēmumi.

Turklāt ar regulu tiek ieviesta uz risku un rezultātiem balstīta pieeja drošības jautājumiem. Tas nozīmē, ka tā atzīst dažādos riskus, ko konstatē dažādās civilās aviācijas nozarēs. Piemēram, helikopteri un vieglās sporta lidmašīnas tiek pakļautas vienkāršākām un lētākām apstiprināšanas procedūrām nekā komerciālie gaisa kuģi.

• Komisijas deleģētā regula par droniem