Skip to content
  • Eiropas Savienības Padome
  • Paziņojums presei
  • 2015. gada 16. decembris 15:30

Piesārņojošu vielu emisijas valstīs – Padome vienojas par nostāju attiecībā uz jauniem ierobežojumiem

Padome 2015. gada 16. decembrī vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz ierosināto direktīvu par dažu atmosfēru piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu (tā dēvēto jauno NEC direktīvu). Šī vienošanās, kas panākta Vides padomes sanāksmē, kalpos par pamatu sarunām ar Eiropas Parlamentu par šo dokumentu.

Šajā ierosinātajā tiesību aktā tiek pārskatītas katrai valstij noteiktās emisiju maksimālās robežvērtības attiecībā uz dažām gaisu piesārņojošām vielām un ieviestas jaunas samazināšanas saistības no 2020. līdz 2029. gadam un no 2030. gada līdz turpmākam.

Mērķis ir turpināt novērst gaisa piesārņojuma radītos riskus veselībai un ietekmi uz vidi, kā arī saskaņot ES tiesību aktus ar starptautiskajām saistībām (pēc Gēteborgas protokola pārskatīšanas 2012. gadā).

Piesārņojošās vielas

Pašlaik spēkā esošajā NEC direktīvā ir noteiktas maksimālās valstu emisiju robežvērtības četrām piesārņojošām vielām (sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdam, gaistošiem organiskiem savienojumiem un amonjakam). Padomes nostājā, kas attiecas uz jauno direktīvu, ir ietvertas arī maksimālās robežvērtības attiecībā uz jaunu piesārņojošo vielu, smalkajām daļiņām, bet ne attiecībā uz metānu, kā ierosinājusi Komisija. Šī piesārņojošā viela tika izslēgta no direktīvas darbības jomas, jo radušās bažas par pārklāšanos ar turpmākiem pasākumiem klimata un enerģētikas jomā, kas saistīti ar siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijām.

Valstu emisiju samazināšanas saistības

Valstu emisiju samazināšanas saistības attiecībā uz katru piesārņojošo vielu, sākot no 2020. līdz 2029. gadam, Padomes nostājā un pārskatītajā Gēteborgas protokolā ir identiskas. Tomēr samazināšanas saistības no 2030. gada ir jaunas. Tās ir balstītas uz tehnisko novērtējumu par katras valsts emisiju samazināšanas iespējām, valstu aplēsēm par emisijām 2030. gadā un mērķi samazināt gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību.

Attiecībā uz 2025. gada starpposma emisiju līmeņiem, ko ierosinājusi Komisija, Padome ieviesa iespēju dalībvalstīm ievērot nelineāru virzību uz samazināšanas mērķu sasniegšanu, ja tas ir efektīvāk.

Elastīguma iespējas

Padome ierosina piešķirt papildu elastīguma iespējas dalībvalstīm. Piemēram, tā ievieš iespēju gada emisiju vidējo lielumu aprēķināt, ņemot vērā emisijas iepriekšējā gadā un nākamajā gadā. To var piemērot, ja konkrētā gadā dalībvalsts nevar izpildīt savas emisiju samazināšanas saistības īpaši aukstas ziemas, īpaši sausas vasaras vai ar saimniecisko darbību saistītu neparedzētu izmaiņu dēļ.

Tiek ierosināta arī iespēja dažos gadījumos neatbilstību attiecībā uz vienu piesārņojošo vielu kompensētar citas piesārņojošās vielas līdzvērtīgu emisiju samazinājumu uz noteiktu laiku.

Turklāt varētu noteikt, ka tiks uzskatīts, ka dalībvalsts izpilda savus pienākumus gadījumos, kad radušies ārkārtas traucējumi vai jaudas zudumi elektroenerģijas vai siltumapgādes sistēmā.

Hronoloģija un turpmākie pasākumi

Komisija savu priekšlikumu iesniedza kā daļu no gaisa kvalitātes tiesību aktu paketes 2013. gada decembrī. Padome rīkoja divas politikas debates  – 2014. gada jūnijā un 2015. gada jūnijā. Eiropas Parlaments balsoja par savu nostāju attiecībā uz ierosināto direktīvu 2015. gada oktobrī. Padomes vispārējā pieeja kalpos par pamatu sarunām ar Eiropas Parlamentu, lai panāktu vienošanos īstermiņā.

Vides padomes priekšsēdētāja Luksemburgas vides ministre Dīšburga (Dieschbourg) komentēja: "Gaisa piesārņojums ietekmē visu iedzīvotāju veselību. Ir steidzami jārīkojas, lai uzlabotu gaisa kvalitāti Eiropā. Pēc sarežģītām pārrunām mēs šodien esam panākuši līdzsvarotu kompromisu, kuru atbalsta daudzas dalībvalstis un tas ir joprojām ambiciozs. Mums būtu jācenšas, lai panāktu rezultātu, kas atbilstu direktīvas ambīciju līmenim un Parīzes klimata nolīguma garam."

Apmeklēt sanāksmes vietni

Kontaktinformācija presei

Ja neesat žurnālists, savu pieprasījumu, lūdzu, sūtiet sabiedrības informēšanas dienestam.

Pēdējo reizi pārskatīts: 2024. gada 13. janvāris