"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Padome un Eiropas Parlaments panāk vienošanos par jaunu ES tiesību aktu, lai pastiprinātu cīņu pret korupciju
Padome un Eiropas Parlaments panāca provizorisku vienošanos par minimālajiem standartiem attiecībā uz to, kā dalībvalstis savā kriminālkodeksā definē korupcijas nodarījumus un piemēro sankcijas par tiem. Jaunajā tiesību aktā ir iekļauti arī pasākumi korupcijas novēršanai un noteikumi efektīvākai izmeklēšanai un kriminālvajāšanai.
Ar šo direktīvu tiks atjaunināts un stiprināts ES tiesiskais regulējums korupcijas jomā, un tā ir svarīgs solis mūsu kopīgajā cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību.
Pēters Hummelgors, Dānijas tieslietu ministrs
Saskaņota nodarījumu definīcija
Šis jaunais tiesību akts nosaka ES mēroga standartus, lai par vairākām darbībām kriminālatbildība tiktu noteikta visās dalībvalstīs un lai tās tiktu definētas vienādi.
Tagad visā ES kā noziedzīgi nodarījumi būs sodāmi šādi nodarījumi: kukuļošana publiskajā un privātajā sektorā, nelikumīga piesavināšanās, tirgošanās ar ietekmi, tiesvedības kavēšana, iedzīvošanās no korupcijas nodarījumiem, slēpšana un daži nopietni pārkāpumi, kas saistīti ar sabiedrisku funkciju izmantošanu nelikumīgi.
Sodi fiziskām personām un uzņēmumiem
Papildus korupcijas nodarījumu definīciju saskaņošanai dalībvalstīm ir arī jāievieš tāda paša līmeņa sodi, lai par tiem piemērotu sankcijas. Sods likumpārkāpējiem būs brīvības atņemšana, kuras maksimālais ilgums ir vismaz trīs līdz pieci gadi atkarībā no nodarījuma.
Personām, kas notiesātas par korupcijas nodarījumiem, var piemērot papildu sodus, piemēram, naudas sodus, atstādināšanu no valsts amata, aizliegumu ieņemt valsts amatu vai pildīt civildienesta funkcijas, atļauju atsaukšanu un izslēgšanu no piekļuves līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām un publiskajam finansējumam.
Sodi tiks piemēroti arī juridiskām personām (t. i., uzņēmumiem). Tiesību aktā ir noteikts, ka šiem sodiem vajadzētu būt naudas sodu veidā, kur šādu naudas sodu maksimālais apmērs ir no vismaz 3 % līdz 5 % no to kopējā apgrozījuma visā pasaulē vai no vismaz 24 vai 40 miljoniem EUR atkarībā no nodarījuma.
Jurisdikcija
Padome un Eiropas Parlaments arī vienojās par noteikumiem, kas nosaka, kādos gadījumos dalībvalstij ir jurisdikcija attiecībā uz nodarījumu, un tādēļ tai ir pienākums sākt tiesvedību. Parasti dalībvalstu jurisdikcijā ir nodarījumi, kas izdarīti to teritorijā vai likumpārkāpējs ir to valstspiederīgais.
Turklāt katra dalībvalsts var nolemt paplašināt savu jurisdikciju, to attiecinot arī uz darbībām, kas veiktas ārpus to teritorijas, ja:
likumpārkāpējs ir pastāvīgais iedzīvotājs tās teritorijā;
nodarījums ir izdarīts pret kādu no tās valstspiederīgajiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem;
nodarījums ir izdarīts tās teritorijā iedibinātas juridiskas personas labā;
nodarījums ir izdarīts juridiskas personas labā attiecībā uz darījumdarbību, ko pilnībā vai daļēji veic tās teritorijā.
Preventīvi pasākumi
Lai samazinātu korupcijas nodarījumu skaitu un ierobežotu korupcijas risku, dalībvalstīm ir jārīkojas, lai veicinātu sabiedrības izpratni par korupcijas kaitīgumu un nodrošinātu pārredzamību un atbildību valsts pārvaldē korupcijas novēršanas interesēs.
Citi preventīvie pasākumi ir šādi:
izveidot struktūras, kuru uzdevums būtu korupcijas novēršana un apkarošana. Šīm struktūrām (vai struktūrvienībām) jāspēj darboties bez nepamatotas iejaukšanās, un tām ir jābūt nodrošinātām ar pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku un ar finanšu resursiem;
attiecīgos intervālos veikt novērtējumu, lai apzinātu nozares vai profesijas, kas korupcijas riskam ir pakļautas visvairāk, un izstrādāt pasākumus, lai pievērstos galvenajiem riskiem apzinātajās nozarēs vai profesijās;
veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkurai personai, kas ziņo par noziedzīgiem nodarījumiem, sniedz pierādījumus vai citādi sadarbojas ar kompetentajām iestādēm, būtu pieejami aizsardzības, atbalsta un palīdzības pasākumi saistībā ar kriminālprocesu.
Viens ES tiesību akts attiecībā uz korupciju publiskajā un privātajā sektorā
Šis jaunais tiesību akts – ES direktīva – aizstās divus atsevišķus ES tiesību aktus, proti, vienu 2003. gada aktu, kura priekšmets ir korupcija privātajā sektorā, un 1997. gada ES Konvenciju par korupciju, kurā iesaistīti ES ierēdņi vai ES dalībvalstu ierēdņi.
Turpmākie pasākumi
Pirms tiek sākta oficiālā pieņemšanas procedūra, šodien panāktā provizoriskā vienošanās tagad ir jāapstiprina Padomei un Eiropas Parlamentam.
Vispārīga informācija
ES ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas (UNCAC), kas ir vispusīgākais starptautiskais juridiskais instruments šajā jomā, puse. Ar šo tiesību akta priekšlikumu tiks atjaunināts ES tiesiskais regulējums un iekļauti ES saistošie starptautiskie standarti, piemēram, tie, kas paredzēti UNCAC.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
