Skip to content

Gaisa piesārņojums Eiropas Savienībā: fakti un skaitļi

Lai gan gaiss mūsdienās ir daudz mazāk piesārņots nekā pirms dažām desmitgadēm, 2023. gadā gaisa piesārņojuma dēļ Eiropā priekšlaicīgi mira aptuveni 280 000 cilvēku.

Enerģijas patēriņš un lauksaimniecība ir lielākie gaisa piesārņojuma avoti Eiropā.

Eiropas Savienībai ir nulles piesārņojuma redzējums 2050. gadam, un 2024. gadā tā pieņēma jaunus noteikumus, lai palīdzētu šo mērķi sasniegt.

Galvenie piesārņotāji

Galvenie piesārņotāji ir:

  • smalkās daļiņas (PM2,5) un cietās daļiņas (PM10),
  • amonjaks,
  • metāns,
  • ozons,
  • slāpekļa oksīdi,
  • sēra dioksīds,
  • nemetāna gaistošie organiskie savienojumi.

Katrs no tiem pats par sevi ir kaitīgs. Daži reaģē savā starpā arī ķīmiskos procesos un kļūst par cietajām daļiņām vai ozonu.

Vislielāko kaitējumu Eiropas iedzīvotājiem rada smalkās daļiņas (PM2,5)

Smalkās daļiņas ir tik mazas, ka var iekļūt plaušās un pat asinsritē un izraisīt nopietnas veselības problēmas. Tās sastāv no dažāda izmēra cietajām daļiņām un šķidriem pilieniem.

Putekļus un ziedputekšņus vēl var saredzēt ar neapbruņotu aci, taču daļiņas, kas rodas sadedzināšanas rezultātā, ir mazākas par 2,5 mikrometriem (μm). Apmēram tāds ir baktērijas izmērs.

Viens mikrometrs ir viena miljonā daļa no metra. Cilvēka mata diametrs ir aptuveni 100 μm, kas ir aptuveni 30 reizes lielāks nekā lielākā PM2,5 daļiņa.

Diagramma, kurā salīdzināts cilvēka mata izmērs (aptuveni 100 μm) ar PM10 daļiņu izmēru (mazāk par 10 μm) un PM2,5 daļiņu izmēru (mazāk par 2,5 μm).

Gaisa piesārņotāju emisijas kopš 1990. gada ir mazinājušās

Kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem ES ir ieviesusi stingrus pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai, un galveno gaisa piesārņotāju emisijas ir ievērojami samazinājušās. Laikposmā no 1990. līdz 2023. gadam PM10, PM2,5, amonjaka, sēra oksīdu, nemetāna gaistošo organisko savienojumu un slāpekļa oksīdu emisijas samazinājās no vairāk nekā 65 miljoniem tonnu līdz aptuveni 19 miljoniem tonnu.

Teksta versija

Stabiņu diagramma, kurā attēlota sešu gaisa piesārņotāju attīstība laikā no 1990. līdz 2023. gadam: PM10, PM2,5, amonjaks, sēra oksīdi, nemetāna gaistošie organiskie savienojumi un slāpekļa oksīdi. Visu šo piesārņotāju emisijas ir ievērojami samazinājušās – no vairāk kā 65 miljoniem tonnu 1990. gadā līdz aptuveni 19 miljoniem tonnu 2023. gadā. Sēra oksīdu emisijas ir samazinājušās visvairāk – par gandrīz 95 %, savukārt amonjaka emisijas ir samazinājušās vismazāk – tikai par 36 %.

Tomēr saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Vides aģentūras datiem 2023. gadā vairāk nekā 94 % ES pilsētu iedzīvotāju bija pakļauti smalko daļiņu (PM2,5) koncentrācijai, kas pārsniedza jaunākās Pasaules Veselības organizācijas (PVO) noteiktās robežvērtības. Arī citu piesārņojošo vielu iedarbība pārsniedza ieteicamo līmeni.

No kurienes rodas gaisa piesārņotāji?

Eiropas Savienībā lielākie gaisa piesārņotāju avoti ir lauksaimniecība un enerģijas patēriņš.

Enerģijas patēriņš rada vairāk nekā 60 % PM2,5 emisiju

Diagrammā ir attēloti šādu gaisa piesārņotāju dažādu emisiju avotu īpatsvars procentos 2023. gadā: smalkās daļiņas (PM2,5), cietās daļiņas (PM10), amonjaks, sēra dioksīdi, nemetāna gaistošie organiskie savienojumi (NMGOS) un slāpekļa oksīdi. Velciet pāri diagrammai, lai skatītu vairāk datu.

Teksta versija

Joslu diagramma, kurā parādīts dažādu avotu procentuālais īpatsvars šādu gaisa piesārņotāju emisijās: PM2.5, PM10, sēra dioksīds, nemetāna gaistošie organiskie savienojumi, slāpekļa oksīdi un amonjaks. Nozares, kuras rada visvairāk gaisa piesārņotāju emisiju:

  • PM2.5: dzīvojamo, komerciālo un iestāžu ēku enerģijas patēriņš – 63 %,
  • PM10: dzīvojamo, komerciālo un iestāžu ēku enerģijas patēriņš – 43 %,
  • sēra dioksīds: enerģijas patēriņš – 41 %, savukārt ražošana un ieguves rūpniecība – 36 %,
  • nemetāna gaistošie organiskie savienojumi: ražošana un ieguves rūpniecība – 45 %,
  • slāpekļa oksīdi: transports – 50 %,
  • amonjaks: lauksaimniecība – 94 %.

PM2,5 tiek emitētas tiešā veidā, galvenokārt sadedzinot fosilās degvielas vai biomasu, vai veidojas gaisā, kad savstarpēji reaģē citi piesārņotāji, piemēram, slāpekļa oksīdi, sēra dioksīds vai amonjaks.

Ozons neizdalās tieši – tas veidojas, kad citi piesārņotāji, galvenokārt slāpekļa oksīdi un gaistošie organiskie savienojumi, reaģē ar saules gaismu un karstumu.

Tāpēc, lai būtiski samazinātu PM2,5 līmeni gaisā, ir jārīkojas, pievēršoties vairākiem gaisa piesārņotājiem un vairākām nozarēm, tostarp mājokļu apkurē, lauksaimniecībā, transportā, elektroenerģijas ražošanā un rūpniecībā.

Ietekme uz veselību

Ikviens cilvēks katru dienu ieelpo aptuveni 14 kg gaisa. Taču, ieelpojot gaisu, mēs ieelpojam arī piesārņotājus, kas nonāk mūsu plaušās un pat asinsritē.

Gaisa piesārņojuma iedarbība var izraisīt elpceļu slimības, tostarp astmu, kā arī plaušu vēzi un insultu.

Attēls, kurā redzami cilvēka ķermeņa orgāni un slimības un stāvokļi, kas var rasties gaisa piesārņojuma dēļ: • smadzenes: galvassāpes, trauksme un ietekme uz centrālo nervu sistēmu • galva: acu, deguna un rīkles kairinājums un grūtības elpot • plaušas: infekcijas, astma, pasliktināta plaušu funkcija, hronisks bronhīts, plaušu vēzis • sirds: sirds un asinsvadu slimības • citi orgāni: ietekme uz aknām, liesu un asinīm, kā arī uz reproduktīvo sistēmu

Eiropā ik gadu priekšlaicīgi mirst simtiem tūkstošu cilvēku, jo viņi ir bijuši pakļauti tādai piesārņotāju koncentrācijai, kas pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikto līmeni.

182 000 nāves gadījumu

Smalkās daļiņas (PM2,5)

34 000 nāves gadījumu

Slāpekļa dioksīds (NO2)

63 000 nāves gadījumu

Ozons (O3)

Ietekme uz vidi un ekonomiku

Gaisa piesārņojums kaitē arī ekosistēmām un veģetācijai, radot lielas ekonomiskās izmaksas.

Piezemes ozons (O3) kaitē lauksaimniecības kultūraugiem un mežiem, samazinot augšanas ātrumu un samazinot ražu. Tas ietekmē arī bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus.

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem pēdējos gados daudzas ES valstis ozona dēļ ir zaudējušas vairāk nekā 5 % kviešu ražas.

Gaisā esošie slāpekļa oksīdi (NOX) un amonjaks (NH3) atkal nosēžas un nogulsnējas uz sauszemes un ūdenī. Augsts šo vielu līmenis var izraisīt eitrofikāciju – strauju aļģu un ūdensaugu augšanu upēs, ezeros un jūrās. Kad šie augi atmirst un sadalās, tie ūdenī patērē skābekli, kaitējot zivīm un citiem organismiem.

Šie piesārņotāji arī veicina saldūdens un meža augšņu paskābināšanos.

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem 2023. gadā gandrīz 74 % ES ekosistēmu bija pakļautas tādam slāpekļa līmenim, kas var izraisīt eitrofikāciju.

Cik tīrs ir gaiss jūsu pilsētā?

Pēdējās desmitgadēs gaisa piesārņojums Eiropā ir ievērojami samazinājies, taču situācija dažādās pilsētās ievērojami atšķiras.

2024. un 2025. gadā 337 Eiropas pilsētās bija pārsniegta jaunā ES robežvērtība – 10 mikrogrami PM2,5 kubikmetrā gaisa. Viena pilsēta – Slavonski Broda Horvātijā – pārsniedza iepriekšējo EU robežvērtību, proti, PM2,5 mikrogrami kubikmetrā gaisa.

15 Eiropas pilsētās reģistrētā PM2,5 koncentrācija ir bijusi mazāka par 5 mikrogramiem kubikmetrā gaisa:

  • Narva Igaunijā,
  • Kuopio, Tampere, Jiveskile, Oulu, Lahti un Espo Somijā,
  • Reikjavīka Islandē,
  • Trumse Norvēģijā,
  • Faru Portugālē,
  • Ūmeo, Upsala, Vesterosa, Sēdertelje un Erebrū Zviedrijā.

Gaisa piesārņojums Eiropas pilsētās

Kartē Eiropas pilsētas ir sarindotas piecās grupās no ļoti zema līdz ļoti augstam piesārņojumam, pamatojoties uz mirstības risku, ko rada smalko daļiņu (PM2,5), slāpekļa dioksīda (NO2) un piezemes ozona (O3) ilgtermiņa iedarbība.

Novietojiet kursoru virs savas pilsētas, lai redzētu gaisa piesārņojuma līmeni un PM2,5, NO2 un O3 piesārņojuma vērtības.

Teksta versija

Karte, kurā attēlotas Eiropas pilsētas, to piesārņojuma līmeņi ar smalkajām daļiņām (PM2,5), slāpekļa dioksīdu un piezemes ozonu mikrogramos uz kubikmetru un to gaisa piesārņojuma līmeņi piecās grupās, kas sarindoti no ļoti zema līdz ļoti augstam. Ziemeļeiropas un Rietumeiropas pilsētās parasti ir labāka gaisa kvalitāte, savukārt Austrumeiropas un Dienvideiropas pilsētās gaisa kvalitāte parasti ir sliktāka.

Skatīt arī:

Temati

Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 27. jūlijs