Gaisa kvalitāte

Gaisa piesārņojums ES

Gaisa piesārņojums ir nozīmīgākais slimību un agrīnas nāves cēlonis Eiropā. Jo īpaši smalkās daļiņas (PM_2,5) var iekļūt dziļi plaušās un asinsritē, un Eiropā tās izraisa visvairāk priekšlaicīgas nāves gadījumu.

2022. gadā gaisa piesārņojums Eiropā izraisīja aptuveni 350 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu, tostarp 239 000 gadījumi vien bija PM_2,5 izraisīti. Tas vairāk nekā 11 reizes pārsniedz ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu (2022. gadā – 20 634).

Gaisa piesārņotāju emisijas Eiropas Savienībā kopš 1990. gada ir samazinājušās, taču piesārņojuma līmenis joprojām pārsniedz ieteiktos standartus. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem 2023. gadā 94 % ES pilsētu iedzīvotāju bija pakļauti PM_2,5 koncentrācijai, kas pārsniedz jaunāko Pasaules Veselības organizācijas (PVO) noteikto gaisa kvalitātes robežvērtības līmeni.

Kā ES risina gaisa piesārņojuma problēmu

Kopš 20. gadsimta 80. gadiem Eiropas Savienībā ir ieviesti stingri pasākumi gaisa piesārņojuma mazināšanai.

Galvenie tiesību akti attiecas uz:

• gaisa kvalitātes standartiem āra (apkārtējam) gaisam,
• valstu mērķiem galveno gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanai.

Eiropas Parlaments un Padome 2024. gada oktobrī pieņēma direktīvu, ar ko nosaka atjauninātus gaisa kvalitātes standartus visā ES. Jaunie noteikumi paredz saistošās robežvērtības 2030. gadam, kas ir starpposms ceļā uz nulles piesārņojuma mērķu sasniegšanu un no toksikantiem brīvas vides panākšanu līdz 2050. gadam.

Daudzi citi tiesību akti arī palīdz uzlabot gaisa kvalitāti Eiropas Savienībā, tostarp noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijām visās ekonomikas nozarēs, Euro 7 transportlīdzekļu standarti un noteikumi par rūpnieciskajām emisijām.

Jauni ES noteikumi par gaisa kvalitāti

Jaunajā ES gaisa kvalitātes direktīvā ((ES) 2024/2881) ir apvienotas un aizstātas iepriekšējās gaisa kvalitātes direktīvas (2004/107/EK un 2008/50/EK).

Tā atbalsta Eiropas zaļā kursa mērķi līdz 2050. gadam samazināt gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu līdz līmenim, kas vairs nav kaitīgs.

ES dalībvalstīm direktīva ir jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2026. gada 11. decembrim.

Galvenās izmaiņas ir šādas:

• stingrāki ES gaisa kvalitātes standarti 2030. gadam, kas ir tuvāki PVO 2021. gada robežvērtībām, kuras atspoguļo jaunākās zinātnes atziņas par to, kā gaisa piesārņojums ietekmē veselību,

• jaunas tiesības cilvēkiem pieprasīt kompensāciju, ja noteikumu pārkāpumu dēļ ir nodarīts kaitējums viņu veselībai.

• Gaisa kvalitāte: Padome dod zaļo gaismu standartu stiprināšanai Eiropas Savienībā (paziņojums presei, 2024. gada 14. oktobris)

Gaisa kvalitātes standartu pastiprināšana

Jaunā direktīva nosaka stingrākus gaisa kvalitātes standartus 2030. gadam attiecībā uz 13 piesārņotājiem, ietverot PM_2.5, PM₁₀ slāpekļa dioksīdu (NO2) un ozonu. Standarts cita starpā attiecas uz emisiju robežvērtībām, vidējās ekspozīcijas samazināšanas pienākumiem un trauksmes sliekšņiem.

Attiecībā uz smalkajām daļiņām (PM_2,5) gada robežvērtība līdz 2030. gadam tiks samazināta vairāk nekā uz pusi:

• iepriekšējais ES standarts: 25 µg/m³,
• jauns ES standarts: 10 µg/m³,
• PVO robežvērtība: 5 µg/m³.

Paredzams, ka, pateicoties stingrākiem ierobežojumiem, ar PM_2,5 piesārņojumu saistītas priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits 10 gadu laikā samazināsies par 75 %.

Komisijai regulāri jāpārskata zinātniskie pierādījumi, lai pārbaudītu, vai pārskatītie gaisa kvalitātes standarti ir efektīvi veselības aizsardzībā.

Noteiktos apstākļos dalībvalstis varētu lūgt atlikt termiņu gaisa kvalitātes robežvērtību sasniegšanai.

Iespēja vērsties tiesu iestādēs un tiesības uz kompensāciju

Jaunie noteikumi stiprina tiesības uz tīru gaisu un tiesu iestāžu pieejamību. Cilvēki un organizācijas, tostarp NVO, kas ir pietiekami ieinteresētas, var apstrīdēt to, kā direktīva tiek īstenota.

Pirmoreiz ES dalībvalstīm ir jānodrošina, ka cilvēki var pieprasīt un saņemt kompensāciju, ja kaitējums viņu veselībai ir radies valsts noteikumu, ar kuriem transponē direktīvu, tīšu vai nolaidības dēļ izdarītu pārkāpumu rezultātā.

Labāka plānošana un uzraudzība

Ja piesārņotāju līmeņi pārsniedz robežvērtības un mērķvērtības, direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizstrādā gaisa kvalitātes ceļveži un plāni. Tām jāveic attiecīgi pasākumi, lai samazinātu piesārņojumu un pārsnieguma periodu saglabātu pēc iespējas īsāku.

Turklāt direktīva pastiprina gaisa kvalitātes monitoringa un modelēšanas prasības. Labāki dati palīdzēs iestādēm pārvaldīt gaisa kvalitāti, plānot profilakses pasākumus un efektīvāk īstenot noteikumus.

Pārrobežu piesārņojums un sabiedrības informēšana

Dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai apzinātu gaisa piesārņojuma avotus un pasākumus, kas nepieciešami to novēršanai, un lai plānotu koordinētas darbības.

Tām arī jāpastiprina centieni informēt sabiedrību par gaisa kvalitāti.