Konkurētspējas kompass
Iniciatīva “Konkurētspējas kompass” nodrošina plānu, kas ļaus Eiropai atgūt savu ekonomisko izaugsmi un labklājību.
Kādēļ “Konkurētspējas kompass”?
Pēdējo 20 gadu laikā Eiropas produktivitāte atpaliek no citām lielākajām tautsaimniecībām. Ir steidzami jārīkojas, lai atdzīvinātu Eiropas konkurētspēju.
Tāpēc Budapeštas deklarācijā, kas tika pieņemta 2024. gada novembrī, ES līderi uzsvēra, ka ir steidzami jāīsteno jauns Eiropas konkurētspējas kurss, kura pamatā ir pilnībā integrēts vienotais tirgus.
Turpināt ierasto praksi vairs nevar.
Budapeštas deklarācija
Pēc līderu lūguma Eiropas Komisija 2025. gada janvārī iesniedza iniciatīvu “Konkurētspējas kompass”.
Kompasa pamatā ir Mario Dragi (Mario Draghi) ieteikumi, kas sniegti viņa ziņojumā par Eiropas konkurētspējas nākotni.
Mērķi
Kompasa mērķis ir padarīt uzņēmējdarbību vieglāku un ātrāku, kā arī nodrošināt Eiropas labklājību.
Kompass nosaka Komisijas darbu laikposmā no 2024. līdz 2029. gadam, pamatojoties uz šādiem trim pīlāriem:
- starp ES un tās galvenajiem konkurentiem pastāvošās inovācijas plaisas novēršana,
- dekarbonizācijas un konkurētspējas sasaiste,
- atkarības mazināšana un drošības palielināšana.
Inovācija
Pirmais pīlārs ir vērsts uz izaugsmes veicināšanu, izmantojot inovāciju.
ES līderi ir uzsvēruši, ka ir jāveicina inovācijai labvēlīgāka vide, pamatojoties uz zinātnes izcilību, lai inovatīvi produkti tirgū nonāktu ātrāk un plašā mērogā.
Tikai katrs trešais ES reģistrētais patents tiek izmantots komerciāli. Lai novērstu inovācijas plaisu, kas pastāv starp ES un tās konkurentiem, un izvirzītu Eiropu pētniecības un inovācijas jomas priekšplānā pasaules mērogā, “Konkurētspējas kompasā” ir minēti priekšlikumi, kuru mērķis ir:
- palīdzēt jaunuzņēmumiem uzsākt un paplašināt darbību,
- veicināt mākslīgā intelekta (MI) izstrādi un ieviešanu rūpniecības nozarē,
- vienkāršot un saskaņot ES mēroga tiesību normas,
- veicināt jaunus finansēšanas produktus (piemēram, iespējkapitālu),
- veicināt talantīgu darbinieku mobilitāti un palielināt pētniecības un izstrādes izdevumus,
- attīstīt datošanas, mākoņdatošanas, tīkla, satelītu un datu infrastruktūru.
Turklāt, lai palīdzētu stiprināt Eiropas tehnoloģisko suverenitāti un konkurētspēju, ir paredzēti jauni pasākumi ar mērķi ieņemt vadošo pozīciju tādās stratēģisko tehnoloģiju nozarēs kā mākslīgais intelekts (MI), pusvadītāju un kvantu tehnoloģijas, progresīvi materiāli, biotehnoloģijas, tīras enerģijas tehnoloģijas, robotika, kosmoss, savienota un autonoma mobilitāte.
Dekarbonizācija
ES valstis ir apņēmušās līdz 2050. gadam panākt ES klimatneitralitāti.
Dekarbonizācijas politika ir spēcīgs izaugsmes virzītājspēks, ja tā ir labi integrēta rūpniecības, konkurences, ekonomikas un tirdzniecības politikā.
Tajā pašā laikā, lai ES būtu konkurētspējīgāka, tai ir jārisina strukturālās problēmas, kas ir viens no cēloņiem augstajām enerģijas cenām Eiropā un tās atkarībai no fosilās degvielas importa.
Lai efektīvi dekarbonizētu ekonomiku, iniciatīvas “Konkurētspējas kompass” otrais pīlārs ietver šādas Komisijas iniciatīvas:
- tīras rūpniecības kurss un Rūpniecības dekarbonizācijas paātrināšanas akts, lai palīdzētu ražotājiem pāriet uz tīru ražošanu un tehnoloģijām un veicinātu jaunus apritīgus uzņēmējdarbības modeļus;
- Lētākas enerģijas rīcības plāns, lai veicinātu piekļuvi lētai enerģijai;
- ceļvedis Krievijas fosilās degvielas importa pakāpeniskai izbeigšanai, lai mazinātu ES energoatkarību;
- elektrifikācijas rīcības plāns un Eiropas elektrotīklu pakete, lai modernizētu un paplašinātu ES energotīklu un infrastruktūru;
- grozījumi ES Klimata aktā, lai noteiktu mērķrādītāju līdz 2040. gadam samazināt emisijas par 90 %;
- Aprites ekonomikas akts, lai veicinātu resursu labāku izmantošanu un atkalizmantošanu.
- Tīras rūpniecības kurss
-
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
- Lētākas enerģijas rīcības plāns
- Eiropas Tēraudrūpniecības un metālrūpniecības rīcības plāns
Drošība
Kompass uzsver gan tirdzniecību kā ES labklājības būtisku virzītājspēku, gan nepieciešamību dažādot, stiprināt un nodrošināt ES piegādes ķēžu noturību.
Tirdzniecība
Komisijas mērķis ir parakstīt un īstenot papildu tirdzniecības nolīgumus, kā arī tīras tirdzniecības un investīciju partnerības, lai palīdzētu nodrošināt kritiski svarīgu izejvielu, tīras enerģijas, ilgtspējīgu transporta degvielu un tīru tehnoloģiju piegādi no visas pasaules.
Komisija arī izveidoja platformu, kas ļauj ES uzņēmumiem efektīvi iepirkt ar enerģiju saistītus ražojumus un izejvielas.
Plānotajā publiskā iepirkuma noteikumu pārskatīšanā, kas ietver Eiropas priekšrokas principu publiskajā iepirkumā, ir paredzēts nostiprināt tehnoloģisko drošību un iekšzemes piegādes ķēdes.
Aizsardzība
Kompasā ir uzsvērta vajadzība pēc turpmākas dalībvalstu sadarbības aizsardzības jomā, plašāk izmantojot kopīgu iepirkumu un kopīgu pētniecību un izstrādi, kā arī apvienojot resursus.
Sagatavotība
Kompasā arī uzsvērts, ka ir vajadzīga konkrēta rīcība, lai uzlabotu ES sagatavotību esošajiem un iespējamajiem apdraudējumiem.
Konkurētspējas veicinātāji
Kompasā ir apzināti pieci veidi, kā nodrošināt ES konkurētspēju visās nozarēs.
Vienkāršošana
Komisija iesniedza virkni priekšlikumu, lai vienkāršotu noteikumus, samazinātu regulatīvo slogu un paātrinātu administratīvās procedūras, tādējādi padarot Eiropu par pievilcīgāku vietu investīcijām.
Viens no mērķiem ir par vismaz 35 % samazināt administratīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).
ES noteikumu vienkāršošana
Vienotā tirgus izveides pabeigšana un paplašināšana
Komisija vēlas strādāt pie tā, lai novērstu esošos šķēršļus un, izmantojot horizontālu vienotā tirgus stratēģiju, ļautu visiem uzņēmumiem pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz vienotā tirgus darbības mērogs.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta MVU un jaunuzņēmumiem.
Vienotais tirgus
Finansēšana
Tā kā konkurētspējīgākai, inovatīvākai un dekarbonizētai Eiropai būs nepieciešams apjomīgs finansējums, ES ir efektīvāk jāmobilizē privātās investīcijas un mērķtiecīgāk jāizmanto publiskais finansējums. Tādēļ Komisija nāca klājā ar stratēģiju uzkrājumu un investīciju savienībai.
Kompasā ir arī paredzēti priekšlikumi, lai:
- padziļinātu ES kapitāla tirgu integrāciju,
- palīdzētu mobilizēt kapitālu Eiropas projektiem,
- novirzītu uzkrājumus ekonomikai,
- radītu bankām papildu finansēšanas spējas, veicinot ES vērtspapīrošanas tirgu.
Uzkrājumu un investīciju savienība
Komisija arī ierosināja nākamā ilgtermiņa budžeta (daudzgadu finanšu shēma 2028.–2034. gadam) pārstrukturēšanu, lai atbalstītu ES konkurētspēju.
Jaunais Eiropas Konkurētspējas fonds (EKF) apvienos 14 esošās atsevišķās programmas vienā noteikumu kopumā ar vienotu piemērošanas vārteju. Tas aptvers šādas četras jomas:
- veselība, biotehnoloģijas, lauksaimniecība un bioekonomika,
- noturība, drošība, aizsardzība un kosmoss,
- digitālā līderība,
- pāreja uz tīru enerģiju un rūpniecības dekarbonizācija.
ES ilgtermiņa budžets 2028.–2034. gadam
Prasmes
Lai nodrošinātu to, ka prasmju pieejamība ir labāk salāgota ar darba tirgus prasībām, Komisija plāno izveidot prasmju savienību, īstenojot dažādus plānus un iniciatīvas.
Komisija arī plāno iesniegt Kvalitatīvu darbvietu ceļvedi, lai novērstu šķēršļus, kas ierobežo piekļuvi darba tirgum, jo īpaši sievietēm, jauniešiem un tiem vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, kuri vēlas palikt ekonomiski aktīvi, mazkvalificētām personām un cilvēkiem ar invaliditāti.
Politikas virzienu saskaņošana
Komisija ierosinās jaunu Konkurētspējas koordinācijas rīku, kura mērķis būs saskaņotākas kopējās stratēģiskās intereses ES un valstu līmenī.
Šim rīkam būtu jāpalīdz ES un dalībvalstīm:
- īstenot konkurētspējas kopējās prioritātes atsevišķās galvenajās jomās,
- sadarboties projektos, kas ir visas Eiropas interesēs.
Padomes loma iniciatīvas “Konkurētspējas kompass” īstenošanā
Eiropadome ir atbildīga par ES vispārējās politiskās stratēģijas un norādījumu noteikšanu.
Stratēģiskajā programmā 2024.–2029. gadam, kurā noteiktas ES politikas darba prioritātes, viens no ES līderu apzinātajiem svarīgākajiem elementiem ir “plaukstoša un konkurētspējīga Eiropa”.
ES Padome kopā ar Eiropas Parlamentu darbojas kā viens no likumdevējiem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.
Tas nozīmē, ka pēc tam, kad Komisija būs iesniegusi priekšlikumus jauniem tiesību aktiem, par kuriem paziņots iniciatīvā “Konkurētspējas kompass”, ES dalībvalstu ministri apspriedīs ierosinātos pasākumus dažādos Padomes sastāvos. Nākamais solis būs sarunas ar Eiropas Parlamentu par tiesību aktu galīgo redakciju, pirms abas iestādes pieņems jaunos noteikumus un tie kļūs par ES tiesību aktiem.
Plašāka informācija:
Rūpniecība
Klimata pārmaiņas: ko dara ES
ES nozīme pasaules tirdzniecībā
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 16. jūnijs