Ekonomikas un finanšu padome, 09.12.2014., 2014. gada 9. decembris

Investīciju plāns Eiropas Savienībai gūst Padomes atbalstu

Tiekoties sanāksmē Briselē 9. decembrī, ES finanšu ministri pauda plašu atbalstu Komisijas nesen paziņotajam € 315 miljardu investīciju plānam. Viņi arī apstiprināja divus pasākumus, lai novērstu krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un vienojās par aprēķināšanas metodi iemaksām vienotajā banku noregulējuma fondā.

Investīciju plāns Eiropai

Padome uzklausīja Komisijas un Eiropas Investīciju bankas (EIB) sniegto izklāstu par darbu, ko paveikusi darba grupa, kura rudenī tika izveidota, lai noteiktu iespējamos investīciju projektus.

Komisijas € 315 miljardu investīciju plānā, ar kuru tā nāca klajā novembrī, ir paredzēts, ka 2015. gada pavasarī tiks izveidots jauns Eiropas Stratēģisko investīciju fonds EIB grupas ietvaros. Fonda atbalstam tiks izveidota garantija € 16 miljardu apmērā no ES budžeta un 5 miljardu apmērā no EIB.

Fonda mērķis ir nodrošināt riska uzņemšanās spēju, kas varētu veicināt investīcijas un atbalstīt riska finansējumam MVU.

Pēc sākotnējas viedokļu apmaiņas finanšu ministri pauda plašu atbalstu investīciju plānam. Padome gaida, ka tiks iesniegts tiesību akta priekšlikums, kas piešķirtu šim plānam saturu.

Eiropadome 18. un 19. decembra sanāksmē tiks aicināta to apstiprināt.

Turpmākās darbības

Padomes prezidentvalsts Itālija nosūtīs Eiropadomes priekšsēdētājam šīs diskusijas kopsavilkumu.

Gaidāms, ka Komisija iesniegs tiesību akta priekšlikumu 2015. gada janvārī. Mērķis ir panākt tā pieņemšanu līdz 2015. gada jūnijam.

• Investīciju plāns Eiropai (Eiropas Komisija)

Novērst krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas

Padome panāca politisku vienošanos par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas klauzulas iekļaušanu Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvā. Ar to ES dalībvalstīm tiks noteikta prasība nepieļaut, ka labumus no direktīvas gūst uzņēmumu shēmas, kas izveidotas, lai izmantotu nodokļu priekšrocības, un neatspoguļo ekonomisko realitāti. Grozījumu direktīva tiks pieņemta nākamajā Padomes sanāksmē bez turpmākām diskusijām.

Dalībvalstīm šis grozījums būs jātransponē savos tiesību aktos līdz 2015. gada 31. decembrim.  

Padome pieņēma arī direktīvu, ar ko paplašina obligāto automātisko informācijas apmaiņu starp valstu nodokļu iestādēm, lai novērstu privāto noguldītāju izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Šīs direktīvas mērķis ir labot tādas situācijas, kad nodokļu maksātājs mēģina noslēpt kapitālu vai aktīvus ārzemēs nolūkā izvairīties no tiem piemērojamo nodokļu maksāšanas. Ar to īsteno globālo standartu, ko izstrādājusi ESAO un apstiprinājusi G20.

Dalībvalstis informācijas automātisku apmaiņu saskaņā ar pārstrādāto direktīvu sāks īstenot līdz 2017. gada septembra beigām. 

Banku savienība – vienotais banku noregulējuma fonds

Padome panāca politisku vienošanos par projektu regulējumam, ar ko aprēķinātu iemaksas, kas bankām jāveic ES vienotajā banku noregulējuma fondā. Fonds tika izveidots saskaņā ar vienoto noregulējuma mehānismu, kas nodibināts, lai nodrošinātu grūtībās nonākušu banku organizētu noregulējumu. 

Bankām būs jāveic ikgadējas iemaksas, kuras tiks aprēķinātas, pamatojoties uz banku pasīviem, izņemot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, un kuras ir pielāgotas riska līmenim. 

Citi svarīgākie darba kārtības jautājumi 

Finanšu darījumu nodoklis

Padome apsprieda pašreizējo stāvokli saistībā ar priekšlikumu ieviest finanšu darījumu nodokli 11 dalībvalstīs, izmantojot "ciešākas sadarbības" procedūru. Prezidentvalsts ziņoja par savā pilnvaru termiņā panākto progresu un izklāstīja savu viedokli par to, kā nākamā prezidentvalsts varētu turpināt šīs lietas virzību.  

Ekonomikas pārvaldība 

Padome uzsāka ikgadējo politikas koordinēšanas procesu. Komisija nāca klajā ar gada izaugsmes pētījumu par 2015. gadu, kurā ir ierosinātas prioritārās darbības, kas dalībvalstīm jāveic, lai nodrošinātu, ka tajās ir spēkā efektīva politika ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.  

Tā izklāstīja arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā norādīts, ka makroekonomiskās situācijas dēļ ir jāveic papildu analīze ("padziļināti pārskati") 16 dalībvalstīs: Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Bulgārijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā.  

Padome apsprieda arī pārskatu par 2011. un 2013. gadā īstenotajām reformām attiecībā uz ES ekonomikas pārvaldības regulējumu, tostarp Stabilitātes un izaugsmes paktu.