"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome
Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome (Sociālā politika), 2024. gada 20. jūnijs
Galvenie rezultāti
Direktīva par Eiropas uzņēmumu padomēm
Padome vienojās par sarunu nostāju (“vispārēju pieeju”) attiecībā uz priekšlikumu grozīt spēkā esošos noteikumus, kas reglamentē Eiropas uzņēmumu padomes (EUP).
Direktīva par Eiropas uzņēmumu padomēm nodrošinās, ka EUP ir vieglāk izveidot, tās tiek labāk finansētas un labāk aizsargātas.
Pašreizējie atbrīvojumi no direktīvas piemērošanas vairs netiks piemēroti, kas nozīmē, ka visos attiecīgajos uzņēmumos piemēros vienādas minimālās prasības darbinieku informēšanai un uzklausīšanai, tostarp EUP izveidei.
Ministri rīkoja politikas debates par iekšējā tirgus sociālo dimensiju, lai noskaidrotu, kāda loma ir darba tirgum un sociālās politikas pasākumiem ilgtspējīga vienotā tirgus izveidē visu labā.
Apspriedes laikā ministri izvērtēja Letas (Letta) ziņojumā minētos priekšlikumus attiecībā uz nodarbinātību, prasmēm un sociālo politiku, un to pārvaldību. Viņi arī noteica, kuri ziņojumā minētie ieteikumi būtu jānosaka par prioritāriem, un apsprieda citu ar nodarbinātības, sociālo un līdztiesības programmu saistīto elementu nozīmīgumu no ilgtspējīga un iekļaujoša vienotā tirgus perspektīvas.
Ministri atzinīgi novērtēja Letas ziņojumu un īpaši norādīja uz dažiem elementiem, tostarp jēdzienu “brīvība palikt”, kas nozīmē, ka cilvēkiem nevajadzētu justies spiestiem pamest savu izcelsmes valsti, meklējot labākus apstākļus. Daudzas dalībvalstis uzsvēra, ka ekonomikas izaugsme un konkurētspēja nav iespējama bez efektīvas sociālās politikas, savukārt citas norādīja uz nepieciešamību novērst darbaspēka trūkumu, izmantojot prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju un atvieglojot tādu trešo valstu migrantu pieņemšanu darbā, kuriem ir attiecīgas prasmes, vienlaikus arī izvairoties no sociālā dempinga.
Padome apsprieda progresa ziņojumu par ierosināto direktīvu, ar ko īsteno principu – vienlīdzīga attieksme pret personām neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas – tādās jomās kā sociālā aizsardzība (tostarp sociālais nodrošinājums un veselības aprūpe), sociālās priekšrocības, izglītība un piekļuve precēm un pakalpojumiem (tostarp mājokļiem).
Prezidentvalsts Beļģija ir centusies līdztiesības jautājumu izvirzīt ES politikas centrā, un tas ir īpaši būtiski, piemērojot vienlīdzīgas attieksmes principu. Mēs lepojamies ar to, ka esam izstrādājuši tekstu, kuru var atbalstīt lielākā daļa dalībvalstu, un mēs turpināsim sadarboties ar nākamajām prezidentvalstīm, lai nodrošinātu no diskriminācijas cietušo aizsardzību jomās, kas nav saistītas ar nodarbinātību.
Marija-Kolīna Leroja, Beļģijas dzimumu līdztiesības, vienlīdzīgu iespēju un daudzveidības valsts sekretāre
Padome pieņēma zināšanai progresa ziņojumus par Stažēšanās direktīvu un Padomes ieteikumu par pastiprinātu stažēšanās kvalitātes sistēmu, kurus Komisija publicēja 2024. gada 20. martā ar mērķi uzlabot stažieru darba nosacījumus, tostarp atalgojumu, veicināt iekļautību un uzlabot stažēšanās kvalitāti Eiropas Savienībā.
Komisija nāca klajā ar Eiropas pusgada pavasara paketi, kurā pirmoreiz ietverta katras dalībvalsts nodarbinātības, prasmju un sociālo problēmjautājumu divposmu analīze, kuras pamatā ir pārskatīto sociālo rezultātu pārskats un sociālās konverģences sistēmas principi. Padome arī pieņēma zināšanai Nodarbinātības komitejas (EMCO) un Sociālās aizsardzības komitejas (SPC) sniegto atzinumu par sociālo konverģenci ES.
Ministri apsprieda Lailpas deklarāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāra nākotni; tajā atkārtoti norādīts, ka šis pīlārs ir orientieris, kas virza darbu nodarbinātības, sociālās un līdztiesības politikas jomās. Prezidentvalsts Beļģija uzsvēra, ka deklarācija, ko atbalstīja Eiropas Parlaments, Komisija un lielākā daļa dalībvalstu un sociālo partneru, sniegs vērtīgu ieguldījumu nākamajā ES stratēģiskajā programmā 2024.–2029. gadam un ir skaidrs vēstījums par to, ka nepieciešama vērienīga sociālā programma.
Padome apstiprināja secinājumus par darba tirgus, prasmju un sociālās politikas lomu noturīgām ekonomikām; tajos norādīts uz ekonomikas un sociālo mērķu savstarpēji pastiprinošo raksturu un dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt, kā stiprināt savas spējas novērtēt darba tirgus, prasmju un sociālās politikas ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un produktivitāti.
Ministri arī apstiprināja brīvprātīgus pamatprincipus ES dalībvalstīm, saskaņā ar kuriem izvērtē reformu un investīciju ekonomisko ietekmi darba tirgus, prasmju un sociālās politikas jomās un kuros ir noteikti vairāki būtiski elementi, kas dalībvalstīm palīdz izvērtēt, kā reformas un investīcijas darba tirgus, prasmju un sociālās politikas jomās var veicināt ekonomikas izaugsmi.
SPC priekšsēdētājs Padomi informēja par galvenajiem secinājumiem attiecībā uz 2024. gada ziņojumu par pensiju pietiekamību. Padome arī apstiprināja secinājumus par pensiju pietiekamību, kurus SPC sagatavojusi, pamatojoties uz 2024. gada ziņojumu, un kuros ir norādīts, cik svarīga ir uz nākotni vērsta analīze par pensiju pietiekamību un ienākumiem vecumdienās. Tā aicināja SPC un Komisiju turpināt darbu pie jautājuma par pensiju pietiekamību un ilgtermiņa aprūpi un 2027. gadā sniegt ziņojumu.
Padome apstiprināja galvenos EMCO vēstījumus attiecībā uz to, kā tiek īstenots ieteikums par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū. Ieteikums tika pieņemts 2016. gada februārī, reaģējot uz augsto ilgtermiņa bezdarba līmeni visā ES, kurš radās pēc ekonomikas un finanšu krīzes. Šī ir piektā reize, kad tiek pārskatīta ieteikuma īstenošana.
Sadaļā “Citi jautājumi” ministrus informēja par ES Talantu fondu, Komisijas rīcības plānu darbaspēka un prasmju trūkuma novēršanai, Eiropas Prasmju gadu, nākamās prezidentvalsts Ungārijas darba programmu un prezidentvalsts Beļģijas rīkotajiem pasākumiem.
Pusdienu laikā ministriem bija neformālas debates par to, kā maksimāli palielināt sinerģiju starp jaunu Eiropas industriālo kursu un spēcīgu sociālo politiku.
Padome bez apspriešanas arī pieņēma neleģislatīvo “A” punktu sarakstā iekļautos punktus.
