Sociālās tiesības Eiropas Savienībā
ES koordinē politiku nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā, lai atbalstītu sociālās tiesības visās ES dalībvalstīs.
ES apņemšanās risināt sociālos jautājumus
Par nodarbinātības un sociālās iekļaušanas politiku galvenokārt atbild ES valstis. Tas nozīmē, ka valstu valdības lemj par tādiem jautājumiem kā darba algu regulēšana, pensiju sistēmas un pensionēšanās vecums, kā arī bezdarbnieka pabalsti.
Tomēr gadu gaitā ES ir atbalstījusi dalībvalstis ar tiesību aktiem, līdzekļiem un instrumentiem nolūkā labāk koordinēt valstu politiku, veicināt nodarbinātību, uzlabot dzīves un darba apstākļus, nodrošināt pienācīgu sociālo aizsardzību un apkarot sociālo atstumtību.
Padomē šos jautājumus apspriež ministri Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomē (EPSCO).
Eiropas sociālo tiesību pīlārs
Lai nodrošinātu jaunas un efektīvākas tiesības cilvēkiem un atbalstītu taisnīgus un labi funkcionējošus darba tirgus un labklājības sistēmas, ES 2017. gada novembrī izveidoja Eiropas sociālo tiesību pīlāru.
Pīlāra pamatā ir 20 principi, un tajā atkārtoti apstiprināta ES apņemšanās nodrošināt labākus dzīves un darba apstākļus visā ES. Tas ietver sevī vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt šādas ES pilsoņu tiesības:
- vienlīdzīgas iespējas un darba tirgus pieejamība,
- taisnīgi darba apstākļi,
- pienācīga un ilgtspējīga sociālā aizsardzība.
2021. gadā ES līderi Portu deklarācijā atkārtoti apliecināja apņemšanos strādāt, lai veidotu sociālāku Eiropu.
Vairāk nekā jebkad agrāk Eiropai ir jābūt kontinentam, kurā valda sociālā kohēzija un labklājība. Mēs atkārtoti apliecinām apņemšanos strādāt, lai veidotu sociālu Eiropu. ES līderi, Portu deklarācija, 2021. gada 7. maijs
Koncentrēšanās uz darbvietām, prasmēm un izglītību un nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu
Rezultātu sasniegšana Eiropas sociālo tiesību pīlāra jomā ir kopīga ES iestāžu un ES valstu politiskā apņemšanās un atbildība. Reģionālajām un vietējām iestādēm, sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai ir katram sava loma saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.
2021. gadā ES pieņēma Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, kurā izklāstīts ES mērķis īstenot 20 pīlāra principus.
Portu ES līderi apstiprināja trīs ES mērķus, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam:
Virzībā uz stiprāku sociālo Eiropu (Infografika)
Galvenie pasākumi nodarbinātības un sociālās politikas jomā
Ārvalstīs strādājošu Eiropas iedzīvotāju sociālās tiesības
Romas līgumā (1957) jau ir ietverti pamatprincipi, piemēram, darba ņēmēju tiesības brīvi pārvietoties ES. Lai šāda mobilitāte būtu iespējama, gadu gaitā tika pieņemti papildu noteikumi, piemēram, noteikumi par savstarpēju diplomu atzīšanu, garantijas attiecībā uz uzturēšanos ārvalstīs ārstēšanās nolūkā un aizsardzības pasākumi attiecībā uz jau iegūtām pensijas tiesībām.
2018. gadā ES valstis apstiprināja jaunus tiesību aktus par darba ņēmēju norīkošanu darbā, lai nodrošinātu, ka par vienādu darbu vienā un tajā pašā darbvietā saņem vienādu samaksu.
ES noteikumi par sociālā nodrošinājuma koordināciju nodrošina, lai cilvēki, pārvietojoties no vienas ES valsts uz citu, nezaudētu sociālās aizsardzības nodrošinājumu. Padomē notiek diskusijas par šo tiesību aktu pārskatīšanu, taču vēl nav panākta vienošanās ar Eiropas Parlamentu par sarunu turpināšanu.
Droši un pielāgojami darba apstākļi
Padome 2022. gadā pieņēma ieteikumu par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti. Tajā ir ietverti norādījumi kvalitatīvas nodarbinātības atbalstam un galvenā uzmanība pievērsta izglītības un mācību pasākumiem.
Izglītība, mācības un mūžizglītība
Padome 2022. gadā pieņēma ieteikumu par individuāliem mācību kontiem. Tā mērķis ir palīdzēt pieaugušajiem darbspējīgā vecumā uzlabot un pielāgot savas prasmes zaļās un digitālās pārkārtošanās kontekstā.
- Padomes ieteikums par individuāliem mācību kontiem, lai veicinātu mācības pieaugušajiem darbspējīgā vecumā (paziņojums presei, 2022. gada 16. jūnijs)
- Padomes ieteikums par individuāliem mācību kontiem
Padome arī pieņēma ieteikumu stimulēt mācīšanos zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu, ka visu vecumu izglītojamie iegūst zināšanas, lai dzīvotu ilgtspējīgāk, iegūtu prasmes, kas vajadzīgas mainīgajā darba tirgū, un veiktu pasākumus ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanai.
Lai stiprinātu mūžizglītību, Padome iesaka dalībvalstīm pieņemt Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem un jo īpaši piemērot vienotu ES definīciju, ES standartus un galvenos principus mikroapliecinājumu izstrādei un izsniegšanai.
Darba apstākļu uzlabošana
ES ir pieņēmusi noteikumus par darba apstākļiem, piemēram, par darba laiku vai nepilna laika darbu, kā arī tiesību aktus, ar ko novērš diskrimināciju darbavietā un nodrošina darba ņēmēju veselību un drošību.
ES ir izstrādājusi ES noteikumus, ar kuriem veicina adekvātu likumā noteikto minimālo algu Eiropā un palīdz uzlabot darba un dzīves apstākļus darba ņēmējiem Eiropā.
2019. gadā ES pieņēma noteikumus, ar kuriem ievieš jaunas minimālās tiesības attiecībā uz darba apstākļu pārredzamību un paredzamību. Šo noteikumu mērķis ir aizsargāt visus darba ņēmējus ES, tostarp visneaizsargātākos darba ņēmējus ar nestandarta līgumiem un nestandarta darbvietās, piemēram, gadījumdarbu ekonomikas darbiniekus.
Padome 2024. gada jūnijā vienojās par savu nostāju sarunām (“vispārēju pieeju”) attiecībā uz jaunu direktīvu, kuras mērķis ir paaugstināt darbinieku pārstāvības efektivitāti lielos starptautiskos uzņēmumos. Ar Direktīvu par Eiropas Uzņēmumu padomēm tiks grozīts spēkā esošais tiesību akts, atvieglojot Eiropas Uzņēmumu padomju izveidošanu un uzlabojot to finansēšanu un aizsardzību. Eiropas Uzņēmumu padomes (EUP) pārstāv Eiropas darbiniekus lielos starptautiskos uzņēmumos, kas darbojas vismaz divās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs. Tās ir galvenais instruments darbinieku informēšanai un uzklausīšanai par plānotiem lēmumiem, kas saistīti ar transnacionāliem jautājumiem.
Reaģējot uz pieaugošajām problēmām saistībā ar platformu ekonomiku, ES strādā pie jauniem noteikumiem par platformu darbu.
ES arī vēlas nodrošināt pienācīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru visiem darba ņēmējiem. 2019. gadā ES valstis pieņēma jaunus noteikumus, lai darba ņēmējiem nodrošinātu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru un stiprinātu vecāku un aprūpētāju tiesības.
- Adekvāta minimālā alga Eiropas Savienībā (vispārīga informācija)
- Darba un privātās dzīves līdzsvars vecākiem un aprūpētājiem (vispārīga informācija)
- Pārredzami un paredzami darba apstākļi (vispārīga informācija)
- ES noteikumi par platformu darbu (vispārīga informācija)
- Direktīva par Eiropas Uzņēmumu padomēm (paziņojums presei, 2024. gada 21. jūnijs)
Eiropas Darba iestāde
2019. gadā ES valstis arī apstiprināja plānus izveidot Eiropas Darba iestādi ar mērķi nodrošināt taisnīgu un vienkāršu ES noteikumu par darbaspēka mobilitāti un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu piemērošanu.
Darba aizsardzība
Turklāt ES valstis regulāri atjaunina ES tiesību aktus par cilvēku aizsardzību darbavietā, piemēram, nosakot stingrākas robežvērtības pakļaušanai tādu kaitīgu ķīmisko vielu ietekmei kā, piemēram, azbests.
Azbesta ietekme uz darba ņēmēju veselību (Infografika)
Sociālā iekļaušana un vienlīdzīgas iespējas
ES ir arī rīkojusies, lai nodrošinātu līdztiesību un sociālo iekļaušanu sabiedrībā. Līgumos ir nostiprinātas tiesības uz sieviešu un vīriešu līdztiesību un noteikts princips par vienādu darba samaksu sievietēm un vīriešiem.
ES ir ieviesti noteikumi:
- nolūkā veicināt labāku vīriešu un sieviešu pārstāvības līdzsvaru biržā kotēto uzņēmumu valdēs,
- par darba samaksas pārredzamību,
- padarot nelikumīgu diskrimināciju pret cilvēkiem viņu rases vai etniskās piederības dēļ,
- par pakalpojumiem, kas pieejami personām ar invaliditāti.
ES pilsoņi tiek aizsargāti arī pret diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā.
- Produktu un pakalpojumu pieejamība personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem (vispārīga informācija)
- Dzimumu līdzsvars uzņēmumu valdēs (vispārīga informācija)
- Padomes direktīva, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības.
- Darba samaksas pārredzamība ES (vispārīga informācija)
ES apkaro romu diskrimināciju
ES uzsver, cik svarīga ir vienlīdzīga romu līdzdalība sabiedrībā. Dalībvalstis ir apņēmušās efektīvi apkarot romu diskrimināciju un veicināt viņu iekļaušanu svarīgākajās izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu jomās.
Padome 2021. gada 12. martā pieņēma Ieteikumu par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību. Ieteikumā ir ietverti pasākumi, lai:
- cīnītos pret diskrimināciju tiešsaistē un bezsaistē (tostarp aizskaršanu, antičigānismu, stereotipizēšanu, pret romiem vērstu retoriku, naida runu),
- apkarotu multiplu un strukturālu romu, īpaši sieviešu, bērnu, LGBTI personu, personu ar invaliditāti diskrimināciju,
- atbalstītu daudzkultūru informētības vairošanas pasākumus un kampaņas skolās.
- Padome atkārtoti apstiprina apņemšanos apkarot romu diskrimināciju (paziņojums presei, 2021. gada 12. marts)
- Padomes Ieteikums par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību
Līdztiesības iestādes
Lai palīdzētu veicināt līdztiesību un novērst diskrimināciju, ES noteica, ka visām dalībvalstīm ir jāizveido valsts līdztiesības iestādes, lai izskatītu diskriminācijas gadījumus dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ.
ES 2024. gada maijā pieņēma jaunus noteikumus, kuru mērķis ir uzlabot šo iestāžu efektivitāti un garantēt to neatkarību. Tie līdztiesības iestādēm nosaka kopīgas ES mēroga minimālās prasības vairākās svarīgās jomās, tostarp:
- plašākas kompetences, kas līdztiesības iestādēm piešķirtas, lai apkarotu diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma un dzimumorientācijas dēļ nodarbinātības jomā un diskrimināciju dzimuma dēļ sociālā nodrošinājuma jomā;
- juridiska prasība līdztiesības iestādēm būt neatkarīgām no ārējas ietekmes;
- juridiska prasība nodrošināt līdztiesības iestādēm pietiekamus cilvēkresursus, tehniskos un finanšu resursus;
- prasība publiskajām iestādēm apspriesties ar līdztiesības iestādēm par jautājumiem, kas saistīti ar diskrimināciju, un prasība, ka līdztiesības iestādēm jābūt pilnvarotām veikt darbības, lai novērstu diskrimināciju un veicinātu vienlīdzīgu attieksmi, piemēram, veicinot pozitīvu rīcību un līdztiesības aspekta integrēšanu;
- lielākas pilnvaras veikt izmeklēšanu un iesaistīties strīdu izšķiršanā diskriminācijas lietās saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.
Nabadzības apkarošana
ES ir arī izveidojusi īpašu Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (EAFVP), lai atbalstītu valstu iniciatīvas nodrošināt pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām apvienojumā ar konsultēšanu un atbalstu ar mērķi palīdzēt cilvēkiem izkļūt no nabadzības.
Eiropas Garantija bērniem
Padome 2021. gadā pieņēma ieteikumu, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem, lai novērstu un apkarotu sociālo atstumtību, ar ko saskaras bērni, kam vajadzīga palīdzība.
ES valstis ir apņēmušās garantēt piekļuvi pamatpakalpojumu kopumam un tādējādi palīdz nodrošināt bērna tiesību ievērošanu, apkarojot bērnu nabadzību un sekmējot vienlīdzīgas iespējas.
Eiropas Garantija bērniem: kā ES aizsargā bērnus (Infografika)
Jauniešu nodarbinātība
Pēdējos gados ir veikti daži īpaši pasākumi, lai novērstu nevienlīdzību un, it sevišķi, lai atbalstītu jauniešu ienākšanu darba tirgū.
Lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu, ES valstis 2013. gadā vienojās uzsākt Garantiju jauniešiem – ES iniciatīvu, kuras mērķis ir nodrošināt, lai visi jaunieši, kas ir jaunāki par 25 gadiem, četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai formālās izglītības beigšanas saņemtu kvalitatīvu darba, tālākizglītības, māceklības vai prakses piedāvājumu.
Palīdzība bezdarbniekiem
Covid-19 pandēmijas laikā ES izveidoja pagaidu instrumentu krīzes skarto darba ņēmēju un uzņēmumu atbalstam. Ar šo pagaidu atbalsta programmu "SURE" ES valstīm dara pieejamus aizdevumus ar izdevīgiem nosacījumiem, lai palīdzētu tām finansēt saīsināta darba laika shēmas un līdzīgus pasākumus. Programmas mērķis ir palīdzēt ES valstīm aizsargāt darbvietas un darba ņēmējus pret bezdarba un ienākumu zaudēšanas risku ar pandēmiju saistīto negatīvo ekonomisko un sociālo seku dēļ.
2020. gadā ES valstis arī panāca vienošanos par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu. Šis instruments tika izveidots 2007. gadā, lai atbalstītu darba ņēmējus, kuri tika pārvietoti pārstrukturēšanas dēļ, kad, piemēram, lielie uzņēmumi tika slēgti vai ražošana pārvietota ārpus ES. Fonds sniedz atbalstu Eiropas darba ņēmējiem, palīdzot viņiem pārkvalificēties, uzlabot prasmes un atrast jaunu darbu.
Stipras sievietes, stipra Eiropa
Ar ieceri 8. martā atzīmēt Starptautisko sieviešu dienu, mēs apkopojām 8 iedvesmojošus stāstus par 8 sievietēm, kurām ir drosme iestāties par savu pārliecību.
Lai gan sasniegumi ir atšķirīgi, viņas visas katra savā veidā palīdz padarīt Eiropas sabiedrību taisnīgāku un iekļaujošāku.
Starptautiskā sieviešu diena ir arī laba iespēja atskatīties uz ceļu, ko mēs kolektīvi esam nogājuši desmitgadēm cauri, un iezīmēt panākumus cīņā par sieviešu tiesībām un līdztiesību.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 4. februāris